Ja arī var likties, ka Rīgas domes vēlēšanas uz mums neattiecas, tā tomēr nav. Tas, kas notiek galvaspilsētā, kaut kādā mērā skar visu valsti, ietekmējot gan ekonomiku, gan iekšējo migrāciju.
Laikā, kad Rīgas attīstība stagnēja, daudzas ģimenes izvēlējās pārcelties uz mazpilsētām, tostarp Cēsīm. Palielinoties galvaspilsētas potenciālam, attīstoties tās ekonomikai, rodoties jaunām darbavietām, iespējams, var pieaugt ļaužu plūsma uz to. Tik mazā valstī kā Latvija tas viss ir cieši saistīts, tāpēc arī Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ir svarīgi. Redzot, ko izvēlējušies rīdzinieki, varētu domāt, ka būs pozitīvs pavērsiens galvaspilsētas attīstībā, lai gan vēl tā dēvētajām latviskajām partijām jāvienojas par spēles noteikumiem. Un pāri visam jābūt gribai visu tiešām sakārtot, vērst par labu, domājot par pilsētu un tās iedzīvotājiem. Negribētos, lai notiek kā kādā kariķētā politiskās partijas reklāmā, proti, mēs gribam tikt vaļā no vecajiem blēžiem, lai ieliktu vietā jaunus.
Taču daudz pārdomāt liek arī vēlētāju mazā aktivitāte. Brīdī, kad galvaspilsēta jau kādu laiku strādāja bez ievēlētas domes, laikā, kad situācija Rīgā nebija tā labākā, izrādījās, daudziem rīdziniekiem vienalga, kas notiks ar viņu pilsētu. Mēdz teikt, ka vēlētāju aktivitāte ir zema divās situācijās: kad dzīve sakārtota ļoti labi vai kad ļoti slikti. Vai tiešām Rīgā viss ir tik labi? Lai nu kā būtu, tagad piecus gadus 60 procentiem vēlētāju būs jāsamierinās ar to, ko darīs un lems 40 procentu vēlētāju ievēlētie deputāti. Un neaizgājušie varēs pārmest tikai sev.
Bet interesantākais, ka vairāki politiskie spēki šos – uz vēlēšanās neaizgājušos – tagad cenšas pieskaitīt pie sava elektorāta. Vairāki izteikušies, ka viņu rezultāts tik slikts tāpēc, ka viņu vēlētāji nav aizgājuši uz vēlēšanām. Daži vēl vainu mēģina novelt uz kovidu, kas esot traucējis pildīt pilsoņa pienākumu. Tas neizklausās īpaši pārliecinoši, jo diezin vai gandrīz 60 procenti Rīgas iedzīvotāju ikdienā neiet uz veikaliem, pasākumiem, nebrauc ar sabiedrisko transportu. Vai tad viņi iedomātos, ka tieši vēlēšanu iecirkņi ir tās bīstamākās inficēšanās vietas? Tādi aizbildinājumi izklausās nepārliecinoši.
Un, ja jau partijas saka, ka viņu vēlētāji nav gājuši uz vēlēšanām, varbūt vispirms vērts meklēt vainu pašos, kāpēc tad neaizgāja? “KPV LV” vadītājs pat norādījis, ka tas bijis protesta balsojums, ja pajautātu šiem cilvēkiem, par ko viņi būtu balsojuši, viņi, visticamāk, atbildētu, ka balsotu par “KPV LV”. Ar šādiem paziņojumiem jau viegli mētāties, jo pārbaudīt tos nevar. Varbūt politiķiem tomēr vajadzētu padomāt, ka patiesībā ar šādiem paziņojumiem viņi parāda tikai to, cik vājš un vēlētājiem neinteresants ir viņu politiskais spēks.
Komentāri