Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas.
Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, runāts nu jau gadu desmitus un vien retais nebūs dzirdējis. Azbests ir dabā sastopams silikātu minerāls, un tā izmantošanas vēsture sniedzas 4500 gadu senā pagātnē, tāpēc nevar teikt, ka tas ir tikai padomju mantojums. Attīstoties rūpniecībai, tika atzinīgi vērtētas azbesta fizikālās īpašības – mehāniska izturība, elastība, termiska noturība, salizturība, ugunsdrošība un plašas pielietojuma iespējas -, turklāt tas bija salīdzinoši lēts. Tikai pēc tam, kad azbestu saturoši materiāli jau bija plaši izmantoti visā pasaulē, tika novērota tā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību.
Jau vairākus gadu desmitus azbestu saturošu materiālu ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana Eiropas Savienībā ir aizliegta un azbestu saturoši atkritumi ir klasificēti kā bīstamie. Latvijā uz ēku jumtiem ir ap vienu miljonu tonnu azbestu saturoša šīfera. Tas klāj gan dzīvojamo, gan saimniecības un ražošanas ēku jumtus. Ap 60% šīfera seguma ir uz nedzīvojamo ēku jumtiem, ap 40% uz dzīvojamajām mājām.
Katrs, kura mājai ir šīfera jumts, ne reizi vien domājis, ka tas jāmaina, bet viss notiek kā dzīvē – vēl jau var pagaidīt līdz nākamajai vasarai, tad naudas pietrūkst, nevar atrast uzticamus meistarus. Un pelēkais jumts kalpo, cik nu vairs labi spēj. Kad beidzot pienāk brīdis, ka, kā skaisti izsakoties, zvaigznes sastājas un rāda ceļu, iestājas apmulsums. Meistari ar maskām uz sejas šīferi noņems no jumta, sakraus kaudzē, bet ko tālāk. Kur to likt? Skaidrs, pats vairs nekur neizmantosi, arī kaimiņiem savi krājumi no veciem laikiem. Tā kā azbests ir bagāts ar kaitīgām un indīgām vielām, veselības un vides speciālisti atgādina, ka no šīfera jāatbrīvojas atbildīgi, tas jānodod apglabāšanai atkritumu apsaimniekošanas poligonos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pat izstrādājusi “Rokasgrāmatu darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem” un rīko informatīvo kampaņu “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!”.
Viss pareizi, un sirds mierīga līdz brīdim, kad šīferis no jumta noņemts, glīti salikts kaudzē, izrēķināts, cik kubikmetri atkritumu jānodod poligonā. Par kubikmetra nodošanu, piemēram, “ZAAO” jāmaksā gandrīz 148 eiro. Ja māja liela un novāc trīs četrus kubikmetrus šīfera, summa sanāk ne jau mazā. Pirms gada, varbūt agrāk, proti, kad iepriekšējo reizi tika pievērsta uzmanība šīferim un ar to saistītajām problēmām, no ministrijas puses izskanēja, ka ir jādomā, kā valsts varētu atbalstīt iedzīvotājus. Nu tas aizmirsts. Lai gan tā gluži nav, jo atgādinājums, ka azbests kaitīgs, nav aizmirsts.
Ik uz soļa runājam par bioloģisko daudzveidību, ekoproduktiem un tā tālāk. Interesanti, vai biodārziņā, kas atrodas pie mājas, izaug ekoloģiski tīri dārzeņi, vai ražotnē, lai, cik tā liela, kurai ir šīfera jumts, saražotā bioloģiskā produkcija nav ar azbesta putekļiem? Kā lasāms izplatītajā informācijā, “azbesta šķiedras ir ļoti smalkas, tām ir kristāliska struktūra, nonākot plaušās, tās paliek plaušu audos un gadu gaitā var izraisīt ļoti nopietnas un nāvējošas slimības, arī onkoloģiskas saslimšanas. Savukārt, nokļūstot uz ādas, azbesta šķiedras var radīt kairinājumu vai alerģiju. Slimību slēptais periods ilgst no 10 līdz 40 gadiem”.
Tādas, lūk, pārdomas, kad gribas ļaut vecajam azbesta jumtam aizbraukt.
Komentāri