Domājot par biznesu, bieži vien nāk prātā tā mērķis – peļņa. Tomēr uzņēmējdarbība ir daudz plašāka un nereti ietver arī sociālo aspektu. Un katru gadu novembra trešajā ceturtdienā, tātad arī vakardien, visā pasaulē atzīmē Starptautisko sociālās uzņēmējdarbības dienu ar mērķi palielināt izpratni par sociālajiem uzņēmumiem, kā arī lai aicinātu atbalstīt uzņēmumu sniegtos pakalpojumus vai radītās preces.
Sociālajos uzņēmumos prece vai pakalpojums kalpo sociālam mērķim. Galvenais ir palīdzēt risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu plašākai sabiedrībai. Visbiežāk saistībā ar šādu uzņēmējdarbību nāk prātā rūpes par mazāk aizsargātajiem, iekļaujoša izglītība, sociālie pakalpojumi. Bet jāteic, darbības jomas šādiem uzņēmumiem ir ļoti plašas.
Tā Labklājības ministrija informējusi, ka kopš likuma stāšanās spēkā sešu gadu laikā sociālā uzņēmuma statusu pavisam ieguvuši 316 uzņēmumi, no tiem 230 šobrīd ir aktīvi, bet 86 uzņēmumi laika gaitā pārtraukuši sociālo uzņēmējdarbību. 62% uzņēmumu strādā ar sabiedrības daļu, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (izglītība, veselības veicināšana, sports un rekreācija, sociālie pakalpojumi), dzīves kvalitātes uzlabošanu, 20% sociālo uzņēmumu rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupu pārstāvjus (darba integrācija), savukārt 18% sociālo uzņēmumu rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi, veicot visai sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes (vides un dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidība, pilsoniskās sabiedrības veidošana). Uzņēmumi aptver visu Latviju, tomēr teju puse ir tieši Rīgā un vēl 26% – Pierīgā. Krietni mazāks, bet visnotaļ vienlīdzīgs skaits uzņēmumu ir reģionos: 20 uzņēmumi (9%) atrodas Zemgalē, 17 (7%) ir Kurzemē, tikpat jeb 17 (7%) atrodas Vidzemē, kā arī 10 uzņēmumi (4%) ir Latgalē.
Ieskatoties sociālo uzņēmumu sarakstā, redzams, ka sociālā uzņēmējdarbība tiešām ir daudz plašāka par mums ierasto sociālo pakalpojumu sniegšanu. Jā, pilnīgi saprotami, ka sociālais uzņēmums ir Cēsu novadā dibinātais SIA “Vigo Health”, kas ir izveidojis digitālās rehabilitācijas programmu insultu pārcietušajiem. Bet mums ir arī citi uzņēmumi, kas varbūt pirmajā brīdī nesaistās tieši ar sociālo uzņēmējdarbību, bet īstenībā to nodrošina. Tāpat kā daudzviet Latvijā privātās izglītības iestādes ir sociālie uzņēmumi, arī mūsu SIA “Cēsu Jaunā pamatskola” tāda ir. Arī SIA “Ieber.lv”, kas popularizē dabai draudzīgu dzīvesveidu un ar savām aktivitātēm izglīto cilvēkus, kā samazināt atkritumu daudzumu, arī SIA “Ģimenes zobārstniecība”, kas aktīvi iesaistās, lai veicinātu bērniem iespējami pieejamākus zobārstniecības pakalpojumus.
Neparastāk var likties, ka sociālais uzņēmums ir interneta portāls vai tirgus. Bet, ja tā padomā, arī vietējās avīzes savā ziņā ir sociālie uzņēmumi, jo būtībā informāciju, ko analizē un par ko savam lasītajam stāsta avīze, neviens cits nenodrošina. Tieši reģionālajā laikrakstā var izlasīt par konkrētajā vietā būtiskajām izmaiņām, problēmām, arī kaimiņiem, radiem, draugiem, viņu panākumiem. Nereti tieši avīze ir tā, ko seniors gaida pastkastītē, kas veido viņa ikdienas ritmu, arī piederības sajūtu noteiktajai vietai un sajūtu, ka viņš var sekot līdzi notikumiem, kas notiek apkārtnē, un arī tos ietekmēt, daloties gan ar labiem notikumiem, gan nebūšanām, kurām ar avīzes starpniecību meklē risinājumu. Tāpēc es teiktu, ka vietējās avīzes arī pilda ļoti nozīmīgu sociālo uzdevumu, taču tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, kuri ar savu darbību apzināti vai neapzināti veic kādu sociālu lomu, nav reģistrējušies kā sociālie uzņēmumi. Un domāju, ka mūsdienās biznesā sociālo jautājumu risināšana arvien vairāk izvirzīsies priekšplānā un būs svarīga uzņēmumu darbībā.
Komentāri