Eiropas Savienībā (ES) ir regulu bez gala. Viss tiek reglamentēts, regulēts. Ja reiz noteikts, tad ne pa labi, ne pa kreisi. Protams, par daudz ko var strīdēties un teikt, kam tas vajadzīgs, ja dzīve visu noliek savās vietās, vai kāpēc jādokumentē pašsaprotamas lietas. Taču ir arī pašsaprotamas lietas, kas uzrakstītas uz papīra, visi zina, ka tas svarīgi, bet tāpēc jau nekas nemainās.
Tā iznācis ar ES regulu par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Tā stājusies spēkā 2016.gadā, bet 2017.gadā pieņemts invazīvo sugu saraksta papildinājums. Regula nosaka, ka 18 mēnešu laikā pēc saraksta pieņemšanas ES valstīm jāveic visaptveroša analīze par invazīvu svešzemju sugu neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem.
Tāpat dalībvalstīm ir noteikts par pienākumu trīs gados izstrādāt un īstenot vienu rīcības plānu vai rīcības plānu kopumu, kas saistīts ar prioritāro sugu izplatības ceļu ierobežošanu, 18 mēnešos jāievieš pasākumi, lai samazinātu plaši izplatījušos invazīvo svešzemju sugu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību vai ekonomiku, kā arī jāievieš uzskaites sistēma. Regulā ir noteikti arī vēl citi darāmi darbi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinusi, ka nav naudas, lai īstenotu regulas prasības, un tajā ir pat tādas funkcijas, kuras patlaban Latvijā nepilda neviena iestāde. Viena no tām – ziņošana Eiropas Komisijai par agrīnu tādas invazīvas sugas atklāšanu, kas dalībvalstī iepriekš nebija sastopama, ātra agrīnā invāzijas stadijā esošas sugas izskaušana un ziņošana par to. Šovasar aizvien satrauktāk tiek runāts par Spānijas kailgliemezi. Šis svešzemnieks pirmoreiz Latvijā pamanīts pirms desmit gadiem Pastendē un nu jau arī oficiāli konstatēts Cēsu dārzos un Ieriķos, tāpat kā atrasti ap 50 vietās Latvijā. Visticamāk, tas tāpat kā dažādas slimības augiem atvests ar stādiem. Spānijas kailgliemezis Rietumeiropā ir daudzviet atrodams un sagādā lielas problēmas. Tas ēd visas ogas un dārzeņus, salātus, vienkārši sakot, visu, kas zaļš. Un ar šo gliemezi ir grūti cīnīties.
Visefektīvākais veids, kā tikt galā ar Spānijas kailgliemežiem, ir tos nolasīt ar rokām. Taču tas jādara katru vakaru. Svešiniekam pie mums nav daudz dabīgo ienaidnieku, taču ir zināms, ka tos labprāt ēd āpši, mežacūkas, eži un pīles.
Lai laikus apkarotu Spānijas kailgliemezi, kas atzīts par vienu no simt invazīvākajām gliemežu sugām Eiropā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina ziņot par vietām, kur tie pamanīti. Vai saņemtā informācija būs stimuls ko iesākt, lai dārzus nenoēstu šie ienācēji, jācer, ka drīz uzzināsim.
Un te nu pašsaprotamais – pret kaitnieku jācīnās. Latvijā par invazīvām vai potenciāli invazīvām uzskata ap pussimts augu un 18 svešzemju dzīvnieku sugas. Bet, ja naudas nav un nākamā gada valsts budžetā cīņai ar invazīvajām sugām tā nav paredzēta, tad latvāņi, puķu sprigane, rotans, Amerikas signālvēzis un vēl daudzas citas augu un dzīvnieku sugas turpina vairoties.
Tad nu Latvijai jābūt gatavai maksāt sodu, ka netiek īstenota regula. Noteiktā vienreizējā soda maksājuma minimālā summa ir 308 000 eiro, minimālās soda naudas apmērs par dienu ir 124 eiro, bet maksimālais – 2484 eiro. Savukārt kavējuma nauda noteikta no 372 eiro līdz 22 356 eiro par katru kavējuma dienu. Turklāt ES Tiesai ir tiesības uzlikt pienākumu dalībvalstij samaksāt tai nospriesto naudas sodu jau ar pirmo ES Tiesas spriedumu, un finansiālās sankcijas tiks piespriestas arī tādā gadījumā, ja tiesvedības laikā dalībvalsts pārkāpumu novērsīs.
Kas tad izdevīgāk – finansēt to, ko apņēmušies, un darīt, vai vienkārši maksāt sodu un šķiest valsts līdzekļus? Tā, protams, ir politisko partiju izšķiršanās. Kamēr tās domā, cilvēki apdedzinās ar latvāņiem, kailgliemeži lūkojas pēc dārziem.
Komentāri