Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Nauda sistēmā

Sarmīte Feldmane
13:54
14.01.2020
4

Runāt par naudu, izteikt savu neapgāžamo viedokli ir gatavs katrs. Protams, arī par to, kas cita kabatā, bankā vai, kā visi zina, kaut kur noslēpts. Par savu gan ne. Tā taču vienmēr ir par maz.

To, ka valstij naudas ir maz un vienmēr trūkst, zina katrs. Ik nozare dzīvo no rokas mutē un prasa aizvien vairāk naudas no tiem tūkstošiem strādājošo, kuri maksā nodokļus. Var saprast gan prasītājus, gan valdību – naudu vajag, bet tās nav. Jauno gadu neapmierināti uzsāka mediķi. Tas ir saprotams, jo valdība nepildīja solīto. Šonedēļ ne tikai medicīnas darbinieku, arī visas sabiedrības pēcsvētku rimtumu uzjundīja Saeimas deputāta Andreja Judina izpētītais, ka mediķu atalgojuma palielināšanai pietiktu ar daudz mazāku summu, nekā prasīja Veselības ministrija (VM). Izpētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, viņš secinājis – lai celtu mediķu atalgojumu par 20%, būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis ministrijas prasītie 120 miljoni eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bildis, ka nedomājot, ka te būtu pieļauta kāda ļaunprātība, vienkārši sistēma esot tāda, ka grūti saskatīt objektīvo situāciju.

Un atkal runa par sistēmu. Gadu desmitiem katra ministrija, katra nozare bijusi maza ķeizarvalsts, bet ministrs kungs, kurš saimnieko, kā saprot un kā viņam padomnieki iestāsta. Katra ministrija cīnās, kā no valsts budžeta dabūt vairāk naudas. Ministru prezidentam un beigu beigās Saeimai būtu jābūt tiem, kuri visu saliek kopā, redz, plāno, kāda būs valsts kopumā. Ne tikai veselības, izglītības, zemkopības, aizsardzības un citās jomās atsevišķi. Bet nozarēm izdevīgi katrai čubināt savā lauciņā, tās neinteresē, kas notiek aiz sētas, kā tās ietekmē cita citu.

Nodokļi ir valsts jautājums, un no valsts finansētās iestādes jau gan tos maksā. Ja kāds valsts darbā algotais samaksā vairāk nekā citi, skaidrs, ka arī viņa alga, oficiālie papildienākumi ir lielāki. Kā izpētījis deputāts A.Judins, pārskatot 5627 ārstu ienākumus, tajā skaitā 4115 ārstu, kuri ienākumus guvuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsu un vecmāšu, tajā skaitā 7744 personu no valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm, ir ārsti, kuri strādā vidēji no 300 līdz 500 stundām mēnesī! Protams, viss ir iespējams, taču ir kāda robeža! Ministrija gan kritizē aprēķinus, sakot, ka vērtēšanai paņemti nepareizie skaitļi, ka vēl jāvērtē daudzas un dažādas ciparu ailes. Varbūt tomēr tā ir veselības aprūpes sistēmas kļūda, loģikas trūkums, gadu desmitu tradīcija?

Vārds “optimizācija” kļuvis tikpat pierasts kā melnais ledus ziemā. Bet, tiklīdz kāds kaut kur kaut ko grib samazināt, apvienot, tā kļūst par kaitnieku un naidnieku. Protams, kā var uzdrošināties izjaukt sistēmu, kurā viss ir kārtībā! Tikai viena problēma – dodiet naudu! Premjers apņēmies, ka ir “jāsaprot, kā nauda sistēmā plūst”. Jācer, ka par to nerunāsim gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi