Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nauda sistēmā

Sarmīte Feldmane
13:54
14.01.2020
11

Runāt par naudu, izteikt savu neapgāžamo viedokli ir gatavs katrs. Protams, arī par to, kas cita kabatā, bankā vai, kā visi zina, kaut kur noslēpts. Par savu gan ne. Tā taču vienmēr ir par maz.

To, ka valstij naudas ir maz un vienmēr trūkst, zina katrs. Ik nozare dzīvo no rokas mutē un prasa aizvien vairāk naudas no tiem tūkstošiem strādājošo, kuri maksā nodokļus. Var saprast gan prasītājus, gan valdību – naudu vajag, bet tās nav. Jauno gadu neapmierināti uzsāka mediķi. Tas ir saprotams, jo valdība nepildīja solīto. Šonedēļ ne tikai medicīnas darbinieku, arī visas sabiedrības pēcsvētku rimtumu uzjundīja Saeimas deputāta Andreja Judina izpētītais, ka mediķu atalgojuma palielināšanai pietiktu ar daudz mazāku summu, nekā prasīja Veselības ministrija (VM). Izpētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, viņš secinājis – lai celtu mediķu atalgojumu par 20%, būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis ministrijas prasītie 120 miljoni eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bildis, ka nedomājot, ka te būtu pieļauta kāda ļaunprātība, vienkārši sistēma esot tāda, ka grūti saskatīt objektīvo situāciju.

Un atkal runa par sistēmu. Gadu desmitiem katra ministrija, katra nozare bijusi maza ķeizarvalsts, bet ministrs kungs, kurš saimnieko, kā saprot un kā viņam padomnieki iestāsta. Katra ministrija cīnās, kā no valsts budžeta dabūt vairāk naudas. Ministru prezidentam un beigu beigās Saeimai būtu jābūt tiem, kuri visu saliek kopā, redz, plāno, kāda būs valsts kopumā. Ne tikai veselības, izglītības, zemkopības, aizsardzības un citās jomās atsevišķi. Bet nozarēm izdevīgi katrai čubināt savā lauciņā, tās neinteresē, kas notiek aiz sētas, kā tās ietekmē cita citu.

Nodokļi ir valsts jautājums, un no valsts finansētās iestādes jau gan tos maksā. Ja kāds valsts darbā algotais samaksā vairāk nekā citi, skaidrs, ka arī viņa alga, oficiālie papildienākumi ir lielāki. Kā izpētījis deputāts A.Judins, pārskatot 5627 ārstu ienākumus, tajā skaitā 4115 ārstu, kuri ienākumus guvuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsu un vecmāšu, tajā skaitā 7744 personu no valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm, ir ārsti, kuri strādā vidēji no 300 līdz 500 stundām mēnesī! Protams, viss ir iespējams, taču ir kāda robeža! Ministrija gan kritizē aprēķinus, sakot, ka vērtēšanai paņemti nepareizie skaitļi, ka vēl jāvērtē daudzas un dažādas ciparu ailes. Varbūt tomēr tā ir veselības aprūpes sistēmas kļūda, loģikas trūkums, gadu desmitu tradīcija?

Vārds “optimizācija” kļuvis tikpat pierasts kā melnais ledus ziemā. Bet, tiklīdz kāds kaut kur kaut ko grib samazināt, apvienot, tā kļūst par kaitnieku un naidnieku. Protams, kā var uzdrošināties izjaukt sistēmu, kurā viss ir kārtībā! Tikai viena problēma – dodiet naudu! Premjers apņēmies, ka ir “jāsaprot, kā nauda sistēmā plūst”. Jācer, ka par to nerunāsim gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi