“Bērnībā es nebūtu spējis iedomāties, ka kaņepes varētu mani apdraudēt vairāk nekā nātres,” – izlasīju šo domu kādā avīzē un pasmaidīju. Patiešām –
pasaule ir mainījusies kopš bērnības un skolas gadiem. Tagad bērniem jāsadzīvo ar virkni parādību, par kuru klātbūtni maniem vecākiem un man nebija jāsatraucas. Kaņepes aug dārzos, to sēkliņas bija garda piedeva azaidam, bet nātres vairojas žogmalēs un bezkaunīgi ieaug arī avenājos. Jāvelk cimdi, lai, tās raujot, nesadurtos rokas. To zināja pieaugušie, bet bērneļi pēc sāpīgas reizes saskarsmē ar nātrēm uzmanīja savus plikos stilbus, gar žogmalēm ložņājot.
Vakar, Starptautiskajā ģimenes dienā, Cēsu vecpilsētā un parkos atkal satikās cēsnieku ģimenes ar maziem bērniem, lai jaukā maija dienā svinētu kopā būšanu, lai aizdomātos par 21. gadsimta bērnu vecāku rūpēm un priekiem. Ja vērtējam līdzībās – kas par to, ja bērnu savu reizi sakodīs nātres vai viņam skrienot un krītot nobrāzīsies ceļi. Bez puniem un zilumiem šo pasauli bērnam iepazīt neizdosies.
Taču 21. gadsimtā bērnu vecākiem ir daudz lielākas rūpes – kā pusaudžos un jauniešos saglabāt izpratni par patiesām dzīves vērtībām tad, ja sabiedrība visu maisa vienā katlā. Tajā kaņepes vairs nav kaņepes, ar kurām kopā garšīgs sviestiņš un veselīga eļļa. Kaņepes audzē un pārstrādā arī, lai cilvēkus apdullinātu. Ražot bīstamas vielas un arī bīstamus uzskatus veiklus darboņus motivē dzīšanās pēc mantas un naudas. Viņus tā provocē arī pati sabiedrība, kura virkni no ētiskām un morālām vērtībām izravējusi no sava dārza, ļaujot dīgt nezālēm. Gribas domāt, ka mazu bērnu vecāki šo dārziņu kopj, cik spēj. Taču nenoturēt pusaudzi dārziņā, bet jaunietim, galu galā, ir jādodas laukā, jāiet savs ceļš.
Šodien divi desmiti Cēsu skolēnu, kuri mācību gada laikā spoži apliecinājuši zināšanas Vidzemes, Latvijas un Baltijas mērogā, aicināti uz novada domes svinīgu sarīkojumu. Jauniešu paveiktais darbs kopā ar skolotājiem tiks novērtēts pašvaldības visaugstākajā – deputātu – līmenī. Darbs tiks novērtēts ne tikai ar vārdiem, pasniegs arī naudas balvas. Tomēr, iespējams, vislielākā balva par veikumu tādējādi būs pasniegta tieši jauniešu ģimenēm. Valsts un pašvaldība ikvienam jau tagad gatava dot labu izglītību, bet vislabāko jaunietis var saņemt, ja viņu izglīto un atbalsta arī ģimene.
Tā ir dzīves ziņa par vērtībām, vai tās saucam par nātrēm vai kaņepēm. Mairita Kaņepe
Komentāri