Katram savu reizi, dažam arī ikdienā gribas ne tikai nopietni, bet vienkārši pasapņot par nākotni. Tad neviļus atmiņā ataust tas, ko pats esi piedzīvojis vēl pavisam nesen. Forumā “Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam tās nākotni” Latvijā pazīstami ekonomisti, uzņēmēji, zinātnieki diskusijā “Kas mūs sagaida turpmākajos desmit gados” izteica savu viedokli, ieskicējot tēmas pārdomām.
Zinātnieks, “Mildronāta” izgudrotājs Ivars Kalviņš: “Modernās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē. Bet ir lietas, kas tik ātri nemainās. Un tas ir pats cilvēks. Viņam parādās aizvien jaunas veselības problēmas, bet mainās ceļi, kā šīs problēmas risināt. Ja agrāk cilvēks domāja, ka viņam jāsporto, jāstrādā, jāēd rupjmaize, tagad gribam apēst tableti. Lai notievētu, lai uzlabotu garastāvokli, paņem tableti. Un pasaule ies šajā virzienā. Farmācijā nekas tik ātri nevar mainīties, jaunu zāļu izstrādei vajag desmit, 12 gadus. Tur pārsteigumi nav gaidāmi, tie gaidāmi no molekulārās bioloģijas, šūnu tehnoloģijām. Ja agrāk runājām par gēnu tehnoloģijām, rīt un jau šodien runāsim par audu tehnoloģijām. Jau mēģinām izaudzēt cilvēka roku vai kāju, un drīzumā tās viegli varēs nomainīt. Tad gan parādīsies cita problēma – ja Pēterim visu nomainīs, kā viņu sauks? Varbūt e-Pēteris. Šodien, ja kāds grib mācīties profesiju, kas būs vajadzīga nākotnē, tad tā noteikti ir saistīta ar cilvēka veselības nodrošināšanu.”
Mārtiņš Kazāks, “Ekonomistu apvienības 2010” biedrs, atgādināja: “Kad parādījās norēķinu kartes, bija diskusija, ka tās varētu aizstāt naudu. Viens no argumentiem bija – kā tad samaksās par autostāvvietu, metāla nauda noteikti būs vajadzīga. Nu jau esam pieraduši, ka var norēķināties ar maksājumu karti vai nosūtot īsziņu. Tāpat kā mobilais tālrunis kļuvis par ikdienas nepieciešamību.” Savukārt pazīstamais investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauda pārliecību, ka finanšu sektorā noteikti būs lielas pārmaiņas un izaicinājumi. “Latvijā būs dažādāks finanšu tirgus, ne tikai bankas, un tas palīdzēs attīstībā. Protams, daudz ko noteiks arī iedzīvotāju paradumi. Tā ir utopija, ka nebūs skaidras naudas. Elektroniska nauda dod iespēju cilvēku izsekot, bet cilvēks grib saglabāt privātumu. Pilnībā bez skaidras naudas neiztiksim. Iedomāties, ka ēnu ekonomikas nav, ir absurdi. Tuvāko desmit gadu laikā noteikti ne,” viedokli pauda Ģirts Rungainis. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis atgādināja, ka par nākotni jārunā kontekstā ar valsts pārvaldi, uzticamību tai. “Bieži vien politikā ir dilemma, vajag vēlētāju uzticību, politiķi sasola, jo citādi nebalsos. Daudzas valstis ir pārliecinājušās, ja ir sakārtotas finanses, uzticība valsts pārvaldei ir lielāka, nevis tur, kur sasolīts. Pārdomātāka ekonomikas politika atmaksājas arī sabiedrības vērtējumā,” skaidroja Valdis Dombrovskis.
Ģirts Rungainis paironizēja par latviešu nepārtraukto vēlēšanos tikt līdzi Igaunijai. Viņš uzsvēra – ja ap 1900.gadu būtu veikta aptauja par perspektīvākajām pilsētām pasaulēm, Rīga būtu pirmajā desmitniekā. “Tas ir mūsu uzdevums. Būt interesantākajiem pasaulē, nevis skatīties, par cik miljoniem Igaunijai vairāk naudas. Skatīsimies uz ārpusi un negaidīsim, ka mūs žēlo, jo esam unikāli un kāds mums par to maksās! Domāsim, nevis kur ko nozagt, bet ko saražot un kā nopelnīt,” sacīja investīciju baņķieris un atgādināja, ka, lai rastos idejas, ir jābūt komunikācijai, reālai domu apmaiņai. Ja tās nav, ja nav vides, bāzes, pieredzes nodošanas no paaudzes paaudzē, daudz kas tiek zaudēts.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš izteica pārliecību, ka izbraukšana no valsts pēc desmit gadiem būs mazinājusies, katru dienu nezaudēsim 26 cilvēkus. “Desmit gadus tehnoloģiju attīstībā nevar prognozēt. Droši vien būs jādomā par patērētāju tiesībām, kad droni nebūs piegādājuši picu laikā. Svarīgi, lai uzņēmēji ražotu augstas pievienotās vērtības produktus,” sacīja Jānis Endziņš.
Ģirts Rungainis mudināja ikvienu izmantot to, kas Latvijā ir. “Mēs neizmantojam mazas valsts priekšrocības, cits citu ar divu cilvēku starpniecību pazīstam. Visu varam darīt efektīvāk, bet noticis otrādi, 20 gadu laikā esam izšķieduši miljonus, piemēram, būvējot attīrīšanas iekārtas, kur pēc dažiem gadiem cilvēku vairs nav. Tāda ir realitāte. Vairāk runāsim par sevi labu, nevis par Igauniju. Viena bērna izaudzināšana līdz 18 gadu vecumam izmaksā apmēram 200 tūkstošus eiro. Bērnos ir jāinvestē. Tad būs nākotne,” tā Ģirts Rungainis. Viņa teikto atbalstīja arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš: “Jauniešiem, šķiet, sistēmiski tiek stāstīts, ka viņi neko nevar, jāmāca pateikt – ka var un būs rezultāti. Esam talantīgākie, bet jālauž barjeras. Jāmaina domāšana gan jauniešiem, gan vecākām paaudzēm.”
Katram taisnība, tāpat kā tik dzirdētajam – nākotne ir katra paša rokās. Un ne tikai. Arī domās, tajā, cik ieguldi sevī, lai būtu derīgs nākotnei.
Komentāri