Vidzemes kamerorķestra diriģents
Pirmo reizi Cēsīs notiks tik apjomīgs Mākslas festivāls ar ļoti blīvu pasākuma plānu. Festivāls sāksies rīt un ilgs trīs nedēļas. Tajā būs daudz muzikālu notikumu, bet vainagosies ar Latvijas Nacionālās operas brīvdabas izrādi ”Aīda”. Festivāla organizētāji – Cēsu Pils ģilde, Cēsu pilsētas dome, kultūras centrs, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs – izvirzījuši mērķi pilsētu padarīt pievilcīgu kultūras tūrismam.
Arī līdz šim ik vasaru Cēsīs notikuši kamermūzikas, garīgās mūzikas, jauno talantu koncerti. Šogad tie iekļauti Cēsu Mākslas festivāla programmā. Neatkarīgi no tā, vai citu gadu atkal būs tik vērienīgs notikums, tradicionālie klasiskās mūzikas svētki notiks tik un tā. Cēsis ir ļoti piemērotas muzikālas vasaras veidošanai un ir arī pelnījušas vēl vairāk attīstīties kultūras virzienā. Pēdējo gadu darbs, veicinot koncertzāļu apzināšanu ārpus Rīgas, aicinot uzstāties māksliniekus, ir vainagojies ar to, ka Rīgā zina par Cēsu iespējām un muzikālajām vasarām. Reti kurš mūziķis no Latvijas profesionālajām aprindām varētu nezināt par Cēsu vasaru koncertdzīvi.
Festivāla atklāšanas koncertā skanēs Karla Orfa kantāte Carmina Burana. Jau sen man bija doma šo pasaulē populāro skaņdarbu, ko Latvijā nez kāpēc reti atskaņo, iekļaut vasaras koncertdzīvē. Tagad iespēja radās. To varēsim izdarīt ar lielu vērienu. Atskaņošanā piedalīsies vairāk nekā 70 mūziķi – kopā ar Vidzemes kameroķestri būs koris Latvija, kamerkoris Ave Sol, solisti – viens no Latvijas un divi no Lietuvas. Festivāla kontekstā šis lielais uzvedums ir īsti vietā, jo uzvest to atsevišķi būtu problēma.
Kantātes uzvedumam īstais laiks pienācis arī tāpēc, ka Cēsu kultūras centrā ir jauns koncertflīģelis. Latvijā ir lielas problēmas ar šiem instrumentiem. Tie daudzviet nav atbilstošā kvalitātē. Cēsīm ir paveicies, jo bijuši vairāki cilvēki, kas gribējuši uzdevumu risināt. Jauna flīģeļa iegāde ir sarežģīta, bet šo ideju atbalstījis pilsētas mērs un domes deputāti. Liela koncertzāle bez labām klavierēm mūsdienās ir gandrīz neiespējama. Ceru, ka nākotnē arī Izstāžu nama kamerzālei būs iespēja iegādāties kaut ko jaunu.
Kantātes Carmina Burana atskaņošanai uzaicināju solistus no Lietuvas, lai Cēsu festivāls iegūtu starptautisku skanējumu. Abi ir ļoti labi solisti – soprāns Asmina Grigorjana nāk no talantīgas dziedātāju ģimenes, Laimons Pautieņus ir daudzkārt uzstājies Latvijas operā. Viņš dzied Kauņas muzikālajā teātrī un Viļņas operā. Ja nākamgad atkal būs festivāls, tā ģeogrāfiju paplašināsim.
Cēsu mūzikas festivāla programmā iekļauts arī komponista Pētera Plakida autorkoncerts. Pēteris ar manu starpniecību jau vairākas reizes koncertējis Cēsīs, viņš piedalījies ikgadējos kamermūzikas koncertos ”Šūbertiāde”. Šogad tai atzīmēsim desmitgadi. Ar to labā tradīcija Cēsīs vai Ungurmuižā rīkot koncertus nebeigsies. Cēsu muzikālajām vasarām jau ierasts būs jauno talantu koncerts, kurā bērnu mūzikas skolu audzēkņiem ir iespēja spēlēt kopā ar orķestri. Notiek jauno talantu parāde. Šī cēsnieku izveidotā tradīcija tagad iekļauta lielajā festivālā. Šogad arī aicināti bērni no Vidzemes skolām, kas agrāk nebija pārstāvētas – no Jaunpiebalgas, Rūjienas. Tās ir vietas, kur jaunajai paaudze patīk mācīties un spēlēt mūziku. Nākotnē viņi, iespējams, papildinās klasiskās mūzikas profesionālo izpildītāju skaitu. Tāpēc arī ieguldām enerģiju koncertu rīkošanā. Ir svarīgi klasiskās mūzikas izpildīšanu Latvijā turēt pienācīgā līmenī, iesaistot jauno paaudzi, ļaujot bērniem attīstīt mākslinieciskās spējas.
Festivāls kļuva par iemeslu tam, lai komponists Artūrs Maskats savu jubilejas koncertu sarīkotu Cēsīs. Tajā skanēs teātra mūzika. Dziedāt uzaicināts aktieris Ivars Kalniņš un grupa Cosmos. Veidojas lirisks koncerts.
Noslēgumā 18. augustā redzēsim Dž.Verdi operas ”Aīda” brīvdabas uzvedumu. Tradicionāli Cēsīs ieradīsies Latvijas Nacionālās operas mākslinieki. Doma par ”Aīdas” uzvedumu Cēsīs operā dzima pirms vairākiem gadiem, bet problēmas sagādāja dekorāciju izvietošana. Tā kā ”Aīda” pagājušajā gadā tika aizvesta uz festivālu Zviedrijā, radās arī iespēja to parādīt brīvā dabā Cēsīs. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri