Cēsu vēstures un mākslas muzeja direktore Romantiskā gaisotnē
Ceturto gadu iesaistīsimies Muzeju nakts akcijā, kad reizi gadā ap pusnakti muzejs ir atvērts apmeklētājiem. Akcija ik gadu Cēsīs gūst dažādu paaudžu apmeklētāju ievērību. Tas apliecina, ka muzeji pašlaik ir sabiedrības uzmanības lokā. Mūsu profesijas svētki, kurus muzeja darbinieki ik gadu atzīmē 18. maijā, līdz ar starptautisko Muzeju nakts akciju kļuvuši par sabiedrības svētkiem. Interese par akciju ir pat negaidīti liela, to var saistīt arī ar ažiotāžu. Bet pamēģiniet uztaisīt ažiotāžu par to, kas sabiedrībai
vienaldzīgs!
Naktī izgaismotas Cēsu pilsdrupas un senatnīga mūzika, viduslaiku tērpos ģērbti ļaudis muzeja dārzā – protams, tas rada īpaši romantisku gaisotni, bet pagājušajā gadā daudzi apmeklētāji bija atnākuši ne tikai uz sarīkojumu. Viņi arī lielu uzmanību veltīja ekspozīcijai, lasīja tekstus, centās iedziļināties redzētajā. Esmu ievērojusi, ka Cēsīs, īpaši vakaros, uz ielām ir daudz jaunu cilvēku, un viņi naktī atnāk arī uz muzeju, aplūko ekspozīcijas.
Šovakar akcijas laikā muzejs būs slēgts, jo tur notiek restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, bet atvērts būs Izstāžu nams, kur otrajā stāvā izvietotas ekspozīcijas. Muzeju nakts darbiniekiem rada patīkamas emocijas, bet man bail, ka pārlieku neaizraujamies ar publikas atsaucību. Nākotnē akcijai jākļūst muzejiskākai – vairāk uzmanības veltot vēstures vērtībām, mazāk pastaigām un šovam.
Četras jaunas ēkas un pils
Pēdējos gados ne tikai Cēsīs, arī visā Latvijā muzeju attīstība iet uz labo pusi. Lielākā daļa muzeju ir rūpējušies par jaunu krājumu glabātavu radīšanu, esošo labiekārtošanu vai mikroklimata nodrošināšanu labākā līmenī. Labs piemērs ir Madonā, kur radīta piemērota muzeja krājumu glabātavas ēka. Labas glabātavas ir Talsos, Ventspilī un Daugavpilī. Rīgas muzeji apvienojas, lai veidotu mūsdienīgas krājumu glabātavas. Tagad arī Cēsīs speram ļoti platu soli šīs ieceres īstenošanā, līdz ar četru ēku celtniecību Pils ielā 1 muzejam tiks nodrošinātas ne tikai telpas krājumu glabāšanai, bet arī krājuma pieejamība apmeklētājiem. Iecerēts jaunajā būvē rast vietu restaurācijas darbnīcai, kas ir ārkārtīgi nepieciešama.
Šovasar iecerētajā būvlaukumā sāksies arheoloģiskie izrakumi, lai tie vēlāk neiekavētu celtniecību.
Pašu muzeju, kurā notiek restaurācijas – rekonstrukcijas darbi, apmeklētājiem atvērsim augustā, bet tikai uz laiku, aptuveni gadu, līdz iesāksies projekta otrā kārta. Priekšstatu par to, kāda Jaunā pils būs pēc rekonstrukcijas, apmeklētāji varēs gūt jau šajā vasarā. Muzejā atstāsim brīvu telpu, kur baudīt viduslaikus, vēl citā telpā zem grīdas varēs redzēt saglabājušās 14. – 16. gadsimta būvkonstrukcijas. Kad pils būs atjaunota, vienu telpu atvēlēsim modernām tehnoloģijām, kas ļaus labāk iepazīt muzeju, tā krājumu. Remonts notiek tā, lai muzejs un Rietumu tornis būtu pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā.
Pašlaik gatavojam izstādi, veltītu 130 gadei, kopš Cēsīs uz rūpnieciskiem pamatiem top alus. Izstādei, kas stāstīs par alus darītavas un pilsētas mijiedarbību gadu desmitos, vieta izraudzīta pilī, jo Cēsu alus darītavas aizsācējs ir Cēsu pils kādreizējais īpašnieks.
Valsts politikas ietekme
Valsts muzeju darbiniekiem pirms kāda laika ir būtiski palielinātas algas. Tas nozīmē, ka muzejos varēs paaugstināt darba kvalitāti. Ja līdz šim bija pagrūti muzejā noturēt speciālistus, bet jaunie cilvēki vispār nenāca strādāt, tad ar šo soli valsts muzejos jautājums atrisināts. Gluži bez sekām šāds process nepaliks arī pašvaldību muzejos. Laika gaitā arī mums algas varētu pieaugt un mēs varētu piesaistīt kvalificētus kadrus.
Nenokārtots jautājums muzeju nākotnē, par kuru gan es nemaz neuztraucos, ir reģionālā reforma. Kurš mums var ieteikt, kā strādāt reģionālās reformas ietvaros, kas būs nākotnē? No Muzeju valsts pārvaldes būtu jānāk kādām rekomendācijām, bet tādu nav. Domāju, viss ies savu gaitu un loģiskais saprāts gūs virsroku. Muzejos esošais krājums noteiks, kā tālāk muzejam strādāt. Mēs paliksim Cēsu rajona teritorijas krājuma glabātāji. Mums taču ir desmitiem tūkstošu priekšmetu no visas Piebalgas, Skujenes, Nītaures, Raunas un citām vietām. Diez vai jaunie novadi tos no muzeja pieprasīs. Acīmredzot pēc reformas tiks veidots jauns Cēsu vēstures un mākslas muzeja finansēšanas modelis.
Protams, pēc 20 gadiem muzeju darbā nāks jauna paaudze. Jaunie vērtēs, kādas pasaulē ir nostādnes, iespējams, tad muzeju izvietojums būtiski mainīsies. Tagadējā situācija, manuprāt, ir pareiza. Neatkarīgi no topošajiem novadiem darbojas vienots muzejs. Tas, ka krājuma priekšmeti glabājas centralizēti, nav par šķērsli, lai, piemēram, jaunpiebaldzēni varētu apskatei izstādīt sava novada priekšmetus, piekļūtu dokumentiem tāpat kā jebkurš cits. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri