Latvijas uzņēmēji, kuri pirms vairākiem gadiem nolēma pievērsties lavandu audzēšanas biznesam, iestādot augu laukus Zemgalē un Vidzemē, pirms gadiem pieciem sešiem šķita neticami pārdroši. Maigais klimats Francijas dienvidos, kur lavandu lauki zied līdz pamalei, un Baltijas klimats, kas dažkārt mums liek pasūroties, ka vasaras nemaz nav bijis, ir tik atšķirīgi.
Taču šovasar sakuplojušie lavandu lauki, kas ierīkoti netālu no Rozulas, autoceļa Stalbe – Umurga malā, liecina par ko citu. Iespējams, karstās dienas maija beigās un jūnijs līdz pat Jāņiem ar savu siltumu, patiesībā- svelmi, kuru grūti pārciest, rāda, ka dienvidu karstums ietiecas līdz Baltijas jūrai. Un lavandu augšanai neesot nekas cits vajadzīgs- tik sausa zeme un saules svelme. Pirmo vasaru, kopš uzņēmēji Latvijā dara brīnumus ar lavandu iekopšanu, kur citkārt bijušas Baltijas pļavas un labības lauki, ienākusies varena siltzemju auga ziedu raža. Sevišķi laba tā ir Vidzemes stādījumos.
Nedēļas nogalē, kad saimniecību atvērt interesentiem, violeto lauku malā piestāja desmitiem mašīnu un arī pa kādam autobusam, kas atveda tūristus. Vēl ražas nenovāktie pakalni bija atvēlēti apmeklētāju pastaigām, lai jūsmotu par smaržīgo un skaisto pasaulīti, iemūžinātu šos vasaras brīžus fotoattēlos.
Un tomēr visvairāk apbrīnas pelna nevis dabas dāvana – dienvidnieciski siltā vasaras pirmā puse -, bet uzņēmīgi latvieši, kuri, sekojot savam aicinājumam iedzīvināt lavandu audzēšanu, stājušies pretī dabas izaicinājumiem. Patiesībā viņi nav vienīgie, kas mitruma vai aukstuma, salnu vai sausuma dēļ ik pa laikam zaudē cerības uz labu ražu. Baltijā, vai kā tagad vēl sevi pieskaitām, Ziemeļvalstīs, ražas zaudējumi, samazinājumi ir ikdienišķa parādība. Tad nu pacietīgi un iecietīgi uzņemam to ar iekšēji vērstām emocijām. Ziemeļnieciski.
Taču ir jau arī citas emocijas – ziediem pilns ābeļdārzs, Jāņuzāļu pilna pļava, līdz pamalei tāls ziedošs rudzulauks, ogām bagāts ķiršu dārzs. Tad kāpēc ne – laipni lūgta arī dienvidniece – lavanda! Audz raženi, līdz pamalei!
Komentāri