Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, Cēsu vēstures un mākslas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks, ir pazīstams kā zinātnisku darbu, arī grāmatu autors. Taču mazāk zināms par viņa darbību mūsu novada ļaužu un vēstures notikumu propagandā zinātniskās konferencēs un citās zinātnieku sanāksmēs Latvijā un kaimiņvalstīs. Šoreiz viņš stāsta par piedalīšanos konferencē Izborskā, Krievijā.
– Pagājušajā gadā biju uzaicināts piedalīties konferencēs, ko rīkoja Puškina muzejs – rezervāts Mihailovskā, arī muzejrezervāts Izborskā. Tēma bija par muzejrezervātiem Eiropā. Pērnajā oktobrī Izborskā bija jau viņu otrā konference. 2001. gadā atzīmēja Izborskas arheoloģiskās ekspedīcijas 30 gadus. Pērnās konferences tēma – Izborska un tās apkārtne. Piedalījās vēsturnieki, arheologi, etnogrāfi, vietējie novada vēstures pētnieki. Izborska ir ainavu rezervāts, te ir dabas parks, liels īpatsvars veltīts ekoloģijas problēmām, jaunatnes izglītošanai dabas saglabāšanā. Konferencē piedalījās vietējie zinātnieki, kā arī no Pleskavas, Sanktpēterburgas, Maskavas, daudzām citām vietām. Sabrauca pētnieki, kam savā darbā ir kaut kāda saskarsme ar Izborsku. Konference kopš pērnā gada ir starptautiska, piedalās arī Latvijas, Igaunijas un Somijas zinātnieki. Igauņiem ir īpaša interese, jo 20. un 30. gados Izborska un Pečori (līdzīgi kā mums Abrene) bija Igaunijas valsts sastāvā. Reģionu interesantu dara tas, ka te dzīvo tāda maza tauta kā seti. Viņu apdzīvotā teritorija tagad sadalīta starp divām valstīm – Igauniju un Krieviju. Meklē sadarbības iespējas, lai šī mazā tautiņa (līdzīgi lībiešiem Latvijā) saglabātu savu kultūru, ļautu citiem iepazīties ar setu vēsturi. Izborskas tuvumā vienā ciemā ir divi setu etnogrāfiskie muzeji – viens privāts, otrs ir Izborskas muzeja filiāle.
Izborskas izpēti 30 gadus vadīja akadēmiķis Sedovs, nu jau nelaiķis. Sedovam bija daudz draugu Latvijā. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Sarakstījis grāmatu “Baltu senatne”, kas divreiz izdota latviski. Krievu zinātnieki pukojas, ka šī grāmata nav viņu valodā, jo Sedovs tās izdošanā sadarbojās ar Latvijas zinātniekiem. Tā tapa viena no nopietnākajām grāmatām par baltu vēsturi.
Kas man interesē Izborskā? Kāpēc tur ir interese par Cēsīm? Plašāka informācija par abām vietām parādījās vienlaicīgi. Sadarbība, īpaši tirdzniecībā, starp tām bija jau ilgi pirms krustnešu iebrukuma Latvijā. Gan Izborskā, gan Cēsīs atradās nozīmīgi cietokšņi, konfliktos starp Zobenbrāļu (Livonijas) ordeni un Pleskavas zemēm abiem tiem bija nozīmīga loma. Pie abām pilīm risinājušies notikumi, kas aprakstīti Livonijas, vācu un Krievzemes hronikās. Mūsu vēsture padomju gados bija ideoloģizēta. Tagad ne tikai pie mums, bet arī Krievijā notiek vēstures procesu vērtējuma pārskatīšana. Krievijā ir liela interese par Livonijas ordeni, iznākušas grāmatas, aizstāv disertācijas.
Par šīm tēmām bija referāti konferencē Izborskā šogad. Cēsīm ar Izborsku ir cieša saikne. Abām tautām nācies dzīvot etniski jauktā teritorijā. Cēsīs latgaļiem blakus dzīvoja vendi un lībieši, Izborskā blakus krieviem gan igauņi, gan seti.
19. gadsimta beigās (1878. g.) no Dinaburgas rezerves bataljoniem izveidoja divus pulkus – 177. Izborskas kājnieku pulku Rīgā un 178. Vendenes pulku Liepājā 45. kājnieku divīzijas sastāvā. No 1910. līdz 1914. gadam abi pulki atradās Penzā. Pirmā pasaules kara laikā Rietumu frontē cīnījās blakus. Abu pulku vēsture maz pētīta. Izborskas pulkam bija sava baznīca Izborskā, Vendenes pulkam kņaza Aleksandra Ņevska baznīca Penzā.
1903. un 1904. gadā, kad Nikolajs Rērihs veica ekspedīciju senkrievu un Baltijas pilsētās, viņš apmeklējis gan Izborsku, gan Cēsis un gūtos iespaidus atstājis savās gleznās. Tie mudināja Rērihu stingri vēlāk veidot pieminekļu aizsardzības sistēmu. 1935. gadā noslēgts Rēriha pakts. 1954. gadā pēc N. Rēriha nāves uz tā bāzes Hāgā parakstīta konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.
Ja uzskatām Cēsis par Latvijas vēstures simbolu, jo kompaktā teritorijā te ir daudz dažādu pieminekļu, kas ļauj lielā hronoloģiskā laika posmā izsekot visu Latvijas vēsturi, tad Krievijā tāda vieta ir Izborska. Te valdījis viens no Rjurika brāļiem Truvors. Izborskā ir viņa kapa piemineklis, kā arī citi, kas miniatūrā ļauj izsekot visai Krievijas vēsturei.
Mana tēma Izborskas konferencē bija “Brāļu Kaudzīšu 1879. gada ceļojums uz Izborsku un Pečoriem”. Kopā ar Daci Cepurīti Cēsu 800 gadu jubilejai izveidojām izstādi “Cēsis – ceļotāju Apsolītā zeme”. Tajā var uzzināt par mūsu novadniekiem, kuri devušies ceļot uz citām zemēm.
1879. gadā par Izborskas un Pečoru apkārtni nebija pilnvērtīgu tūristu ceļvežu pat lielo tautu valodās, kur nu vēl latviešu. Brāļu Kaudzīšu ceļojuma apraksts pirmoreiz publicēts laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”. Kaudzītes iepazīstināja tautiešus ar kaimiņu tautas kultūras pieminekļiem un dzīvesveidu. Vēlāk ceļojuma apraksts publicēts rakstnieku kopotajos rakstos. Jāpiebilst, ka tā autors ir Matīss. Un vēl var piebilst, ka, apceļojot ārzemes, abiem bija viena pase.
Pleskavas kolēģi, kuri uzskata, ka apguvuši visu, kas rakstīts par Pleskavas apkaimi arī kaimiņu tautu valodās, atzina, ka par brāļu Kaudzīšu ceļojuma aprakstu nav zinājuši. Tika rosināts to apraksta daļu, kas veltīts Izborskai un Pečoriem, tulkot un izdot krievu valodā.
Tika norunāts, ka veidos triju pušu vēsturnieku sadarbību: somu (vieta vēl nav zināma) – krievu (Izborska) – latviešu (Cēsis). Sadarbības koordinatori būs somi.
Interesanti, ka pērn Izborskā bijis vairāk tūristu nekā Puškina Mihailovskā – 80 tūkstoši. Krievijas muzeji pagaidām vēl orientējas uz pašmāju apmeklētājiem, jo to netrūkst.
Bet Rīgā veidojas interese veikt tūristu braucienus Eiropā pa maršrutiem, kur savulaik brāļi Kaudzītes gājuši kājām. Interesants varētu būt arī šāds brauciens austrumu virzienā, jo brāļi Kaudzītes 1879. gadā no Izborskas – Pečoriem devās uz Pleskavu, Pēterburgu, Pērnavu. Būtu interesanti šī viņu ceļojuma aprakstu atkal publicēt, jo pēdējoreiz tas lasāms 1941. gadā izdotajos kopotajos rakstos. Un vēl gribu piebilst, ka arī “Druvas” pielikuma “Novadnieks” lasītāji droši vien ar lielu interesenti iepazītos ar šo ceļojumu.
Komentāri