bērnu un ģimenes lietu ministrs
Ļoti svarīgi, lai bērna fiziskā un garīgā attīstība būtu līdzsvarā, jo bērnībā un jaunībā tiek ielikti pamati visai dzīvei. Ideālā variantā ziņām par dzīves izaicinājumiem, par attiecību veidošanu, rūpēm par sevi atšķirīgos vecumposmos ir jānāk no ģimenes. Visus šos bērnam aktuālos jautājumus vajadzētu risināt ģimenē, bet ne vienmēr ģimenes ir spējīgas šādu attieksmi realizēt. Ne vienmēr skola var paveikt to, kas ģimenē būtu jāiemāca , tāpēc ir labi, ka ir cita alternatīva, kā varam bērnus un jauniešus izglītot. Cēsu bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs ir veiksmīgi izveidots, jo bērni var mācīties dažādas lietas atbilstoši interesēm. Svarīgi, lai katrai vecuma grupai būtu sava izglītības programma, kurā iepazīstinātu ar veselības, attiecību jautājumiem, atbildības deleģēšanu, kāda tā ir katrā vecumā. Nodarbību saturs noteikti būs ļoti elastīgs, atkarībā no tā, kādas ir aktualitātes. Cēsis jau atzītas par bērniem un ģimenei draudzīgu pilsētu, jaunais centrs ir vēl viena laba ideja, kas jau darbojas.
Diskusija, kas valstī bija par šādu jauniešu veselības centru izveidi, radīja pretjautājumu – vai tiešām jauniešiem vajag pašiem savu tramvaju? Ministrija uzsver, ka jābūt institūcijām, kas jauniešus palīdzētu sagatavot patstāvīgai dzīvei. Ministrija jau visai ilgstoši pauž arī nostāju, domājot par bērnu drošību un interesēm, ka bērnam vislabākā iespēja izaugt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ir ģimenē. Tā ir bioloģiskā ģimene, un valstī tā jāatbalsta, jāpalīdz visos veidos. Ja ļoti dažādu iemeslu dēļ bērns nevar dzīvot bioloģiskajā ģimenē, tad ir audžu ģimene, aizbildņi, adopcija, tagad likumā būs viesu ģimene jeb uzticības persona, taču viena no iespējām paliek dzīvot arī bērnu namā. Bērnu nami jau tādā ziņā ir labi, ka iestādes cenšas radīt ģimenisku atmosfēru. Ir pusaudži, vecāki bērni, kuri varbūt nespēj nevienā ģimenē iedzīvoties, tad ir vajadzīga bērnu nama forma. Valstī, pašvaldībās ir plašas iespējas šīs lietas vērtēt, izvēlēties radošas pieejas, bet kritērijam ir jābūt tādam, ka ģimene un institūcijas bērnu sagatavo kvalitatīvai, patstāvīgai dzīvei. Vai piekrītu, ka pašvaldībām bērnu namus ir finansiāli neizdevīgāk uzturēt, jo audžuģimeņu pakalpojumi izmaksā lētāk? Tas var būt viens no bērnu namu likvidēšanas iemesliem, bet viss ir jāplāno ilgtermiņā. Varbūt svarīgi pāris gadus investēt iestādē, līdz
cilvēks būs patstāvīgs, aizies savā dzīvē.
Ja runā par bērna drošību, nevis par seku novēršanu, tad atkal jāatgriežas pie tā, ka neviens jau nevar uzņemties un ideālā veidā izdarīt to, kas būtu darāms tēvam un mātei. Bet ir gadījumi, kad sabiedrībai vai institūcijām ir jānāk palīgā, tās ir bērna veselības problēmas, bezdarba jautājumi, varmācība. Vairāki pēdējā laika notikumi rāda, ka sabiedrībā ir ļauni tendēti indivīdi, kuri nodara pāri visneaizsargātākajam, mazākajam sabiedrības loceklim – bērnam. Valstī tiek rīkota akcija, jo bērnam jāiemāca principi, kā rīkoties dzīves un paša rīcības diktētajās situācijās. Ir zināms, ka ļoti lielam procentam skolēnu ir mobilie tālruņi, nav grūtību informēt vecākus, ka aizkavējas pie drauga, ka iet mājup pa citu maršrutu, ka iekāpts kādā mašīnā, kas ir, piemēram, zaļā krāsā, kāda ir tās valsts numurzīme. Tās ir lietas, kas jāiemāca, par kurām jāatgādina. Valstij jāsakārto arī likumdošana, jāveido pareizi mehānismi, lai pēc iespējas mazinātu riskus, kas apdraud bērnus un pusaudžus. Ja pastāv jautājumi vai problēmas, tad tās nevar paslaucīt zem tepiķa, par tām ir jārunā.
Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri