Vecais pavadīts, jaunais sagaidīts. Aizvadītais gads bijis skarbu, smagu, arī briesmīgu notikumu pilns. Karš Ukrainā turpinās.
2024.gadā uzlidojumu dēļ Ukraina piedzīvojusi gandrīz 22 tūkstošus gaisa trauksmju. Agresorvalsts uzbruka arī Jaungada naktī un gada pirmajā dienā. Sociālajos tīklos ievietota vienkārša, aizkustinoša, bet būtībā briesmīga fotogrāfija: Jaungada eglīte uz ielas Kijivā, veidota no izmantotās munīcijas, metāla apvalkiem un rotāta ar eglīšu mantiņām.
2024.janvārī amatā oficiāli stāsies jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kuru ne viens vien eksperts un politikas vērotājs jau dēvē par “amerikāņu Putinu”. 20. decembrī “The Washington Post” par abiem politiķiem, Putinu un Trampu, rakstīja, ka abi sevi ir iecēluši par pasaules ģeopolitiskajiem līderiem, un veltīja viņiem ne pārāk glaimojošus apzīmējumus. Tāpat arī izdevums pieļāva, ka Putins un Tramps centīsies vienoties par jaunu kārtību, kurā “nav vietas cilvēktiesībām” – proti, var tikt noslēgta vienošanās par pasaules jeb ietekmes jomu sadalīšanu. Citiem vārdiem sakot, politikas vērotāji runā par jaunu, 21. gadsimta, Ribentropa-Molotova paktu. Starp citu, pēc Trampa uzvaras vēlēšanās Putins jau paziņoja, ka tuvojas jauna pasaules kārtība, un, ejot bojā agrākajai kārtībai, kura balstījās uz likumiem, “turpinās nežēlīga bezkompromisu cīņa”.
Protams, atšķirībā no Putina, Tramps valsti nevadīs vienpersoniski, un republikāņu pārsvars Kongresā nenozīmē, ka ASV varēs rīkoties tāpat kā Krievija, pārkāpjot jebkurus likumus, līgumus un konvencijas. Turklāt ne visi republikāņi Kongresā atbalsta visus Trampa plānus un ieceres. Tomēr šobrīd 2025. gads neizskatās mierīgs. “Putins ir ļoti, ļoti bīstams cilvēks visas mūsu pasaules drošībai. Savukārt Trampa kungs ir liels poēts – viņš stāsta lietas, kas ne vienmēr atbilst reālajai īstenībai. Man dara raizes tas, ka Tramps runā par vareno Putinu un vareno Trampu, kas savā starpā sadalīs pasauli – līdzīgi, kā to savulaik sadalīja Hitlers un Staļins. Molotova-Rībentropa gars plivinās mums apkārt un, šķiet, arvien intensīvākā spēkā nekā toreiz,” sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā TV24.
Jāpiebilst, ka dažādie Trampa paziņojumi pārsteidz un liek jautāt, vai tiešām lielas un nopietnas valsts prezidents tā rīkosies. Bija paziņojums, kuru varēja uztvert arī kā savdabīgu joku – proti, Tramps ierosināja divām valstīm, Meksikai un Kanādai, kļūt par ASV štatiem. Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta domām, ASV subsidē šīs valstis, tādēļ tarifus to importa precēm vajagot pacelt līdz 25 procentiem. Jau daudz nopietnāki bija Trampa draudi atgūt kontroli pār Panamas kanālu. Reaģējot uz Trampa paziņojumiem, Panamas prezidents Hosē Rauls Mulino svētdien, 22. decembrī, uzstājās ar televīzijas uzrunu savas valsts iedzīvotājiem. Viņš solīja aizstāvēt Panamas suverenitāti.
Tramps arī apsver Grenlandes iegādi, bet Dānija pēc topošā ASV prezidenta paziņojumiem, ka šī Arktikas teritorija Amerikai ir “absolūti nepieciešama”, strauji palielināja aizsardzības budžetu, un tas būs vismaz 1,5 miljardu dolāru apmērā. Dānijas aizsardzības ministra paziņojums tika izteikts dienu pēc tam, kad Tramps savā sociālo mediju platformā “Truth Social” rakstīja: “Nacionālās drošības un brīvības nodrošināšanai visā pasaulē Amerikas Savienotās Valstis uzskata, ka īpašumtiesības un kontrole pār Grenlandi ir absolūta nepieciešamība.” Dānija šo vēlmi ir noraidījusi, Tramps ir paziņojis, ka atceļ savi iecerēto vizīti Dānijā.
Tie, kuri mācījās okupācijas gados, neizbēgami saskārās ar vārdiem Marks un Engelss un viņu uzrakstīto “Komunistiskās partijas manifestu”. Tas tika izdots 1848. gadā Londonā un sākās ar tekstu: “Rēgs klīst pa Eiropu. Tas ir komunisma rēgs.” Šis apgalvojums tika lietots ilgi, bieži un dažādās valstīs, runājot par komunistu partijām. Tagad, sākot 2025. gadu, jāteic, ka pa Eiropu klīst Molotova-Ribentropa pakta rēgs.
