To, cik liela nozīme jauniešu dzīvē ir digitālajām ierīcēm, sociālai tīklošanai un virtuālajām kopienām, vairs neviens neapšauba. Vienīgi līdztekus šīm iespējām sociologi tracina sabiedrību ar draudiem un briesmām, ko šīs iespējas slēpj.
Interesanti uzzināt, ka pusaudži vairs nesaprot rokas pulksteņa nozīmi, jo viņu skatījumā tā ir ierīce, kas pilda tikai vienu funkciju-proti, rāda tikai laiku. Ja pulkstenis apzīmē statusu, ir darināts no Svarovski kristāliem, tad šādas aproces nēsāšanai, iespējams, ir kāda nozīme, bet tā ir zināma pašam nēsātājam vai konkrētai sabiedrības grupai, kas zina pulksteņa vērtību.
Jaunieši reti nēsā rokas pulksteni, jo viņu pārraudzībā ir multifunkcionāla ierīce, kas rāda laiku, ļauj fotografēt, no rīta pamodina, atskaņo mūziku, tumsā kalpo kā kabatas lukturītis, ziņo, kāda būs diena, lai zinātu, ko ģērbt mugurā, informē par svarīgāko pasaulē, pasaka priekšā autobusa sarakstu un vienlaikus ļauj būt nepārtrauktā saskarē kā ar ģimeni, tā ar draugiem, un tas nebūt nav viss, ko spēj viens mobilais tālrunis.
Veicot pētījumu par digitālo ierīču ietekmi un komunikācijas plaisām starp paaudzēm, atklājās būtiska nianse. Proti, vairs nevar runāt par jauniešiem kā vienīgajiem, kuri izmanto šo ierīču priekšrocības. Drīzāk jāteic, ka sabiedrības daļa, kura nelieto datorus, nedz mobilos sakarus, ar katru gadu samazinās. Paaudze, kas dzimusi sešdesmitajos gados, it īpaši ja atrodas pilsētvidē un strādā birojā, ārkārtīgi brīvi pārvalda tās pašas iespējas, kuras izmanto jaunieši. Bet pusaudžu vecāki ir tikpat iesaistīti virtuālajā pasaulē kā viņu bērni. Robežšķirtne ir kļuvusi ārkārtīgi plāna un caurspīdīga.
Tagad vecvecāki ar mazbērniem sazinās, izmantojot tādas aplikācijas kā WhatsApp, kur saziņa iespējama bez maksas. Ja Muris izdzinis Reksi no būdas un pats tajā saldi guļ, tad ome to veikli var nofotografēt un ar to pašu mirkli bildi nosūtīt mazmeitai, kas tobrīd, iespējams, sēž garlaicīgā mācību stundā. Atpakaļ atnāk ikoniņa, kas apzīmē smieklus, un mūsdienīgā ome to saprot. Jā. Daudzas omes un opīši šodien brīvi pārvalda Skype, jo tas ir logs uz saziņu ar mazbērniem, kuri dzīvo ārzemēs. Uz Latviju mazbērni atbrauks tikai vasarā, tāpēc mūsdienu vecvecāki ir kļuvuši ļoti prasmīgi digitālo ierīču izmantošanā.
Lai ko arī neteiktu, iznāk, ka jaunieši tomēr maina pasauli, bet pieprasījums rada arvien lielāku piedāvājumu.
Apliecinot moderno tehnoloģiju lietderību un daudzo aplikāciju pieejamību, varu teikt, ka manas tīnītes atklāj sevī arvien jaunus kulināra talantus, jo, lai cik pavārgrāmatu nebūtu mājas grāmatplauktos, tās nav radījušas viņās vēlmi gatavot saldos ēdienus vai cept kūkas. Turpretī, redzot video, kurā kāds cits bērns soli pa solim parāda, kā jāgatavo, piemēram, brauniji, meitas atdarina redzēto, līdz nonāk pie garšīga, smaržīga un skaista rezultāta. Un kas pēc tam? Skaisti noformē, paņem mobilo tālruni, nofotografē un ziņu nosūta ar piezīmi: “Omīt, redzi, kas man sanāca!”
Komentāri