Mobilizācija Krievijā turpinās, bēgšana arī, un nesen daži no Čukotkas Čukču pussalā pat nelielā laivā devās uz Aļasku.
ASV varas iestādes ir ziņojušas, ka divi Krievijas pilsoņi, glābjoties no mobilizācijas, ir piestājušies krastā nelielā pilsētiņā Gembelā. Šo pilsētiņu no Čukču pussalas šķir 58 km, bet bēgļu ceļš pa jūru bijis daudz garāks.
Bēgšana masveidā turpinās, un kā mierinājums Krievijas nomalēs un nabadzīgākajos reģionos ģimenēm tiek piedāvāta palīdzība visneticamākajos veidos. Burjatijā mobilizēta vīrieša ģimenei bez maksas tiek izsniegti 10 kubikmetri malkas, bet ziemeļos tālāk dzīvojošas ģimenes var saņemt 20 kubikmetru malkas. Sibīrijā, Tuvā, kas tiek uzskatīts par nabadzīgāko Krievijas reģionu, ģimenei tiek solīts dzīvs auns, malka, maiss ar kartupeļiem un milti. Savukārt Sahalīnā par katru mobilizēto ģimenei pienākas pieci seši kilogrami svaigu zivju un tādu palīdzību saņemšot 1800 ģimenes. Par to vēsta Krievijas mediji, un pēc neoficiālas informācijas nabadzīgākajos un nomaļākajos Krievijas reģionos tiekot mobilizēts 2,5 reizes vairāk vīriešu nekā bagātākajos, Maskavā un Sanktpēterburgā. Tiek mobilizēti visi, kurus vien var noķert gan mājās, gan darbā, arī uz ielām. Jāpiebilst, mobilizētāji ir izdomas bagāti, jo plāns jāpilda.
Krievijas iedzīvotāji paši jau atzīst, ka viņi ir tikai lielgabalgaļa, par to raksta neatkarīgie Krievijas mediji, kuri emigrējuši, strādā citās valstīs, bet kuriem ir palikuši korespondenti un informācijas avoti Krievijā. Tie, kuriem ir izdevies atgriezties mājās no kara Ukrainā, stāsta par frontes ikdienu, par to, ko redzējuši: aiz “atbrīvotājiem” paliek iznīcinātas pilsētas un ciemati, nogalināti civiliedzīvotāji, bet augstāko virsnieku attieksme pret saviem karavīriem ir atklāti nežēlīga. Piemēram, portālā “Meduza” ir kāda Kirila (vārds, protams, mainīts) stāsts, kurš vairākas dienas atradās bēdīgi slavenajā Izjumā. Pēc tam, kad Krievijas artilērija sākusi bliezt pa pašu armijas karavīriem un tikusi dota pavēle doties uzbrukumā, viņš sapratis, ka notiekošais ir absurdi un ka tam nav jēgas. Kirils kā pieredzējis karavīrs nav izturējis, iebildis, ka ir patriots, nevis kaut kāda maiņas monēta, kuru var bezjēdzīgi izlietot, virsnieks atbildējis: “Jūs esat tikai gabals gaļas. Jūs esat jau trešais šī bataljona sastāvs. Ziniet, kur nosprāga pirmie divi sastāvi? Un jūs arī te nosprāgsiet!”
Armijas rīcība Ukrainā kļūst aizvien nežēlīgāka, ļoti daudz tiek izmantotas raķetes un artilērija, jo profesionālās armijas maz. Piemēram, pirmdienas rītā Ukraina vēstīja, ka no rīta notikusi Kijivas centra raķešu apšaude, gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, bet ievainoti – vismaz divdesmit. Apšaudēs bojāta gan Tarasa Sevčenko Universitāte, gan muzejs. Masīva raķešu apšaude pirmdien notikusi visā Ukrainā, sprādzieni dzirdami pat Ļvivā, kas atrodas Ukrainas rietumos, apmēram 80 km no Polijas. Ļvivā ir elektrības traucējumi, bet daudzviet austrumu un dienvidu pierobežā elektrības nav vispār. Jau vairākas dienas notiek smagas apšaudes Zaporižjā, pēdējās diennakts laikā tā apšaudīta ar vismaz 16 raķetēm, ievainoti ne tikai pieaugušie, bet arī 11 nepilngadīgie, dažu dienu laikā bojā gājuši vairāk nekā trīsdesmit cilvēki, cietušo ir vairāk par simtu. Augsta bīstamība joprojām saglabājas Zaporižjes atomelektrostacijā.
Kremlis par jauno Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecēlis armijas ģenerāli Sergeju Surovikinu. Militārās karjeras sākumā Surovikins dienējis padomju specvienībā Afganistānā. 1991.gada augusta puča laikā tobrīd 24 gadus vecais kapteinis Surovikins komandēja Tamaņas divīzijas bataljonu, kura sadursmēs ar protestētājiem Maskavas centrā tika nogalināti trīs cilvēki. Surovikinam tika izvirzītas kriminālapsūdzības, un vairākus mēnešus viņš pavadīja apcietinājumā, taču Maskavas prokuratūra apsūdzības atcēla, norādot, ka Surovikins “pildījis komandieru pavēles”. Surovikins piedalījies bruņotajā konfliktā Tadžikistānā, otrajā Čečenijas karā. No 2017.gada maija līdz oktobrim Surovikins komandēja Krievijas karaspēku Sīrijā. Citiem vārdiem sakot, Krievija Ukrainā plosās aizvien nežēlīgāk, un, lai gan ukraiņu karavīri lēnām atbrīvo vienu teritoriju aiz otras, Putina režīms, nerēķinoties ar sekām Krievijai, ir nolēmis izrēķināties ar Ukrainu, cik vien tas vispār iespējams.
Pēc sprādziena un ugunsgrēka uz Krimas (Kerčas) tilta – tilta, kas bija Putina lepnums -, Krievija paziņojusi, ka tas ir Ukrainas veikts terorakts. Amerikāņu fantastikas autors Stīvens Kings, kurš jau kopš kara sākuma Ukrainā ir paudis tai atbalstu, pēc šī Kremļa paziņojuma tviterī ierakstīja: “Pēc deviņu mēnešu slepkavošanas, pēc daudziem mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanas gadījumiem un pilsētu pilnīgas iznīcināšanas krievi nosauc sprādzienu uz tilta par teroraktu. Tas ir neiedomājami.” (Orģinālā šis ieraksts gan nav tik literārs: “After nine months of killing and in many cases torturing civilians; after razing whole towns; the Russians call blowing up a bridge “terrorism.” That takes the fucking cake.”)
Jebkurā gadījumā – karš vēl nesīs daudz upuru, brīvības cena Ukrainā ir ļoti augsta un nežēlīga, un pēc sprādziena uz tilta, kas Putinam neapšaubāmi bija kā spļāviens sejā, atriebsies vēl skarbāk.
Komentāri