Veselības ministrija ir ierosinājusi veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas regulē aptieku darbu. Tie paredz arī aizliegt aptiekās īstenot klientu lojalitātes programmas un klientu kartes. Kā zināms, tīklu aptiekas piedāvā saviem klientiem klientu kartes, kas, līdzīgi kā lielveikalu kartes, ļauj iegādāties pirkumu ar atlaidi vai arī krāj bonusa punktus, kurus var atskaitīt no pirkuma summas. Tāpat arī aptiekās mēdz būt atlaides zināmām preču grupām. Ministrija uzskata, ka tikai nedaudzas aptiekas izmanto pastāvīgo klientu reģistru MK noteikumos noteiktajam mērķim – zāļu lietošanas uzraudzībai, lai nodrošinātu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi: “Lielākā daļa aptieku, sevišķi tīklu aptiekas, kuras ir apvienotas vienā uzņēmumā, klientu piesaisti savām aptiekām veido ar lojalitātes programmu un atlaižu karšu palīdzību, kuru mērķis veidot bonusu sistēmu, kas stimulē klientu iepirkties atkal un atkal, vai arī pēc principa – jo vairāk pērk, jo lielākas atlaides. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai gada) neizmantotie punkti tiek automātiski anulēti, pat iepriekš par to nepaziņojot kartes īpašniekam.”
Ar aptiekām un zāļu cenām tik vienkārši patiešām nav. Zāļu
valsts aģentūra nosaka maksimāli pieļaujamās aptiekas zāļu cenas, un tiešām mēdz būt tā, ka dažādos reklāmas bukletos piedāvātās cenas ir maldinošas, jo maksimālās cenas atšķiras tikai par dažiem eirocentiem, tādēļ patiesībā to nekādi nevar uzskatīt par atlaidi. Ir bijis arī tā, ka tiek reklamētas aptiekā nopērkamās preces, kuru cena ir vai nu maksimāli atļautā, vai arī to pat pārsniedz. Veselības ministrija teic, ka aptiekas cenas var pazemināt tāpat, bez speciālas lojalitātes programmas un citiem mārketinga paņēmieniem, un uzskata, ka iecerētie grozījumi MK noteikumos veicinās racionālāku zāļu lietošanu, jo nebūs stimulējošā faktora – bonusu krāšanas vai izdevumu palielināšanas, lai saņemtu lielāku atlaidi, kā arī samazināsies pašārstēšanās risks. Savukārt Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija jau ir paudusi, ka jaunie grozījumi ierobežos aptieku klientu iespējas lētāk un izdevīgāk iegādāties tajās pieejamās preces, kā arī nodrošinās garantēti stabili augstu cenu politiku lielākajam tirgus spēlētājam aptieku nozarē, iznīcinot veselīgu cenu un izdevīgākā piedāvājuma konkurenci. Ar vārdu sakot, ir skaidrs, ka šī tirgus spēlētāji – aptiekas – ne vienmēr rīkojas atklāti un godīgi, un, protams, viedokļi jautājumā par grozījumiem MK noteikumos atšķiras. Var piekrist, ka tirgus ir jāsakārto, lai samazinātu negodīgu konkurenci, tomēr Veselības ministrijas izpratne par racionālu zāļu lietošananu, manuprāt, ir nedaudz dīvaina, jo ministrija kārtējo reizi ir aizmirsusi vai izliekas neredzam, ka Latvijā liela iedzīvotāju daļa nekādi nav pieskaitāma turīgiem cilvēkiem. Tiem, kuri slimo, medikamentu receptes izraksta ārsts, tātad zāles netiek lietotas atlaižu reklāmas dēļ, turklāt lojalitātes programmas un klientu karšu atlaides neattiecas uz kompensējamiem medikamentiem. Nereti ārsts pacientam izraksta zāles, kuras ir vajadzīgas, bet nav kompensējamo medikamentu sarakstā vai arī tās nekompensē pacientam ar viņa diagnozēm. Ļoti bieži katrs ietaupītais eirocents pacientam ir ļoti svarīgs. Protams, ir bezrecepšu medikamenti, bet grūti ticēt, ka cilvēks iet uz aptieku un tos pērk tikai tādēļ, ka viņam ir klienta karte. Jebkurā gadījumā maz ticams, ka nevajadzīga vitamīnu, uztura bagātinātāju un dažādu bezrecepšu zāļu lietošana krasi samazināsies, ja tiks aizliegtas lojalitātes programmas un klientu kartes. Tas drīzāk ir jautājums par savas veselības izpratni un zināšanām par to. Jā, reizēm cilvēki neiet pie ārsta, bet iet uz aptieku un prasa kaut ko savām kaitēm, jo tā viņiem ir lētāk. Jebkurā gadījumā, pirms aizliegt cilvēkiem izmantot atlaižu iespējas, būtu vajadzīgs nopietns pētījums par zāļu lietošanas paradumiem un motivāciju. Tad arī kļūtu skaidrs, vai lojalitātes programmas un klientu kartes veselībai un naudas maciņam vairāk nodara ļaunumu vai labumu. Sallija Benfelde
Komentāri