Arkādijs Suškins, uzņēmējs un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Cēsīs
Līdz gada beigām valdībai jāpieņem likums, kas paredzētu atbalstīt mikrouzņēmējus. Šobrīd, izstrādājot atbalsta programmu mikrouzņēmējiem, tiek runāts par divām lietām. Pirmā – starta kapitāls nebūs divi tūkstoši latu kā patlaban, bet gan simts, kas būtu tiešām labi, jo ne katram, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, kabatā ir divi tūkstoši. Otrs, par ko runā- mikrouzņēmējiem būs fiksētie nodokļi. Bet tas nenozīmē, ka šis cilvēks maksās zemākus nodokļos. Sāls ir pavisam kur citur- mikrouzņēmējs varēs veikt vienkāršotu grāmatvedību, kas ir ļoti būtiski. Jo pašreiz mikrouzņēmējam jābūt kārtīgam grāmatvedim vai darbā jāpieņem patiešām grāmatvedis, jo tiek prasīti dažādi pārskati, bilances un nezin kas. Bet, ja tiks ieviests fiksētais nodoklis, mikrouzņēmējs varēs darboties ar vienkāršu grāmatvedību. Pārskatus gatavos ne katru mēnesi, bet reizi ceturksnī, turklāt pamācoties varēs tos sagatavot pats.
Taču LDDK ir iebildusi tam, ka valdība paredz – mikrouzņēmumā varēs strādāt ne vairāk kā pieci darbinieki. Citviet Eiropā mikrouzņēmums skaitās līdz pat desmit darbiniekiem, un domāju, ka Latvijai nevajadzētu izmantot citas normas, ja tās jau Eiropas Savienībā ir atrunātas. Šāda situācija veicinās to, ka uzņēmējs, kura uzņēmumā strādā seši darbinieki, vienu slēps un izmaksās algu aploksnē. Tādēļ uzskatām, ka Latvijai šajā sakarā neko jaunu nevajag izdomāt. Tāpat valdība paredz, ka mikrouzņēmējam varēs būt gada apgrozījums līdz 50 tūkstošiem latu. Mēs iestājamies, ka arī šajā ziņā mums vajadzētu sekot Eiropas piemēram. Labi, varbūt ne gluži lai tie ir 700 tūkstoši eiro gadā, bet 250 tūkstoši eiro varētu būt noteikti. Un šādi varētu būt tie kritēriji, kuri raksturotu mikrouzņēmumu. Jāsaka, šos savus iebildumus rakstiskā veidā esam iesnieguši Ministru kabinetā, domāju, ka mūsu argumentos ieklausīsies, jo nav jau pamata Latvijā gudrot jaunu likumu, ja tāds Eiropas Savienībā sen jau pastāv.
Taču jāpiekrīt, ka par uzņēmējdarbības atbalstīšanu valdība runā jau vismaz gadu, bet reāli nekas nav mainījies. Patiesībā uzņēmējiem pašreiz naudas kļūst arvien mazāk un mazāk, bet darba apjoms pieaug. Jo no tā, ka arī man, uzņēmējam, sarūk ienākumi, papīru kalni un prasības nekrītas. Taču uzskatu, ka uzņēmēju galvenais uzdevums ir pārziemot. Nav jau citu variantu. Bet saprotošām jābūt abām pusēm, gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Uzskatu, labāk darbiniekam saņemt mazāku algu, nekā tikt atlaistam.
Vērtējot valdības darbu šī gada laikā, jāsaka- nekas īsti nav paveikts. Saprotu, ka Dombrovska valdība šajos grūtajos apstākļos nonākusi iepriekšējo valdību darbības rezultātā, ne savas vainas dēļ, bet tā ir apjukusi un nezina, ko īsti darīt. Pašlaik tiek lāpīti tikai caurumi un doti visdažādākie solījumi, lai tikai iegūtu naudu no aizdevējiem. Un pēc tam mēģinām visu apsolīto izpildīt, saprotot, ka ir sarkanās līnijas, kurām kāpt pāri nedrīkst. Pensijas, pabalstus un algas mazināt vairs nedrīkst.
Atgriežoties pie atbalsta programmas mikrouzņēmumiem, jāsaka -tā ir iespēja, kā cilvēkiem pelnīt naudu. Līdz ar to arī valstij. Un svarīgi, lai šis likums neapaug ar visādām nevajadzīgām instrukcijām. Jo šī likuma mērķis – lai cilvēks varētu pabarot sevi un ģimeni, labākajā gadījumā pat vēl pāris cilvēkiem nodrošināt darbu un algu. Tas nozīmē, ka no mikrouzņēmēja būtu jāprasa pēc iespējas mazāk, nav jāapliek ar nevajadzīgām prasībām par elektronisko kases aparātu iegādi vai ko citu. Tepat kaimiņos Igaunijā tirgotāji iztiek bez kases aparātiem, visi ir apmierināti. Tikai Latvijai kaut kas jauns vienmēr jāizdomā. Tā ka LDDK sekos, lai šis likums tiktu pieņemts un neapaugtu ar nevajadzīgām prasībām. Tad tas nesīs kādu labumu uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri