Zinātnieki secinājuši, ka pēdējos gados Zeme arvien biežāk rotāciju ap savu asi veic ātrāk, respektīvi, diennakts faktiski ir īsāka. Lūk, varbūt te meklējams skaidrojums mūsu ikdienas sajūtai, ka dienas tiešām paskrien ātrāk un, kā saka, pirmdien var bez bēdu iet uz darbu, jo ir skaidrs, ka tūlīt būs piektdiena!
Šķiet, šajā vasarā zeme griezās īpaši ātri, jo tagad, sākoties tumšajam rudens laikam, ir atskārsme, ka vasara palika tā īsti neizjusta, neizbaudīta, paskrēja, tikai tā nedaudz pieskārusies. Bet gribējās apstāties, ienirt tajā, sajust no matu galiņiem līdz papēžiem.
Arvien vairāk nākas secināt, ka straujajā ikdienā, kad darbs dzen darbu, kad problēma seko problēmai, gribas vienkārši apstāties, norimt, lai dienas rit rimti, bez stresa, vārdu sakot, mierīgi. Un atmiņā uzaust kāda dzejnieka rakstītās rindas: “Mierīgi nolikt galvu uz spilvena, vai tas ir daudz, ko es gribu rīt?”
It kā vienkāršs jautājums, bet par to ir vērts padomāt. Un, galvenais, nevajag steigties ar atbildi! Nedomājot kāds teiks – tas nemaz nav daudz, bet, ja aizdomājamies dziļāk par mieru, par harmoniju, top skaidrs, ka tas ir daudz! Ļoti daudz. Mierīgi nolikt galvu uz spilvena.
Šajā laikā, kad apkārt arvien straujāk mutuļo dzīve, kad attīstās modernās tehnoloģijas, kad sociālie tīkli mūs ievelk arvien vairāk, miers kļūst par reālu deficītu. Mēs meklējam palīdzību pie psihologiem, psihiatriem, ekstrasensiem, astrologiem, bet mieru nesaņemam. Jā, varbūt uz brīdi norimstam, bet tas ir tikai virspusējs miers, iekšā turpinās mutuļošana. Un mēs nevaram mierīgi nolikt galvu uz spilvena, jo domās vēl ir ikdienišķas problēmas darbā, ģimenē, sadzīvē. It kā noliekam galvu uz spilvena, bet domas turpina auļot, mutuļot, jo vēl tik daudz palicis neatrisināts. Un nakts paiet ar cauru miegu, no rīta īsti atpūtušies neesam, bet nav laika par to domāt, jo aiz loga jau mutuļo ikdiena, kurā jāmetas iekšā.
Un, vēl malkojot rīta kafiju, lai kaut pamostos, līdztekus pāršķirstot sociālos tīklus, no kāda profila pretī uznirst teksts no Bībeles, no Lūkas evaņģēlija, ko Jēzus saka par Jeruzalemi: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas tev pie miera vajadzīgs.” Izlasi un saproti, ka tas ir jautājums, uz ko katram vajadzētu rast atbildi: saprast, kas mums pie miera vajadzīgs? Un kad tas būs izprasts, būs rasta arī atbilde uz dzejnieka izteikto jautājumu – mierīgi nolikt galvu uz spilvena, vai tas ir daudz, ko es gribu rīt?
Komentāri