virsmežzinis
Šogad valsts meža dienesta rīkotās Meža dienas notiek ar devīzi „Mūsu meža mantinieki”. Iepriekšējos gados akcentēta atkritumu vākšana, dižkoku kopšana, muižu un parku sakopšana, bet šajā pavasarī ikviena mežniecība izvēlas darīt to, kas teritorijā vissvarīgākais. Gan stādīt, gan kopt, gan mācīties. Katrā vietā būs arī kāds īpašs pasākums. Piebalgas mežniecībā kops dižkokus, veidos Rātmindera kalniņu, Dzērbenē stādīs ozolus, izkops Gaujas izteku, Pārgaujā šodien notiek talka Daibes atkritumu poligonā, kur labiekārto apkārtni.
Meža dienu laikā no marta beigām līdz maija otrajai pusei ik gadu tiek paveikts daudz –sakopti kultūrvēsturiski objekti, posta zaļā zona, ceļmalas un citas sabiedriskas vietas. Tiek rīkoti semināri. Tie ir nozīmīgi ieguvumi, taču tikpat svarīgs ir cits aspekts – sabiedriskās domas un attieksmes veidošana pret mežu un vidi.
Meža dienu pasākumos piedalās meža īpašnieki, pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki, iesaistās privātie uzņēmēji. Taču visvairāk mūsu dienesta rīkotajās Meža dienās ik gadu piedalās skolēni. Bērni un jaunieši gatavo putnu būrīšus, izliek tos, apkopj iepriekšējos gados izvietotos būrus, stāda kokus, tīra mežu no atkritumiem, veic daudz citu darbu.
Šī gada Meža dienu devīzi rajonā īstenojam jau sen. Daudzas mežniecības sadarbojas ar skolām, rīko seminārus, iepazīstinot skolēnus ar zinībām par kokiem, mežu kā vienotu ekosistēmu, putniem, dzīvniekiem, aicina bērnus piedalīties dažādos konkursos. Laba sadarbība ar vietējām skolām izveidojusies Dzērbenes mežniecībai, saistošus pasākumus kopā ar skolām rīko Piebalgas mežniecība. Vides zinību jomā darbojas Nītaurē. Šajā pavasarī interesantu pasākumu ciklu uzsākusi Pārgaujas mežniecība, kopā ar Latvijas vides aizsardzības fondu Stalbes vidusskolā un Rozulas pamatskolā skolēniem un pedagogiem rīko konkursus par meža zinībām.
Skolēni ir nākamie meža saimnieki. Viņu izpratne, zināšanas par mežu būs pamats attieksmei pret šo sabiedrības bagātību. Cerams, ka šī paaudze mežu redzēs ne tikai kā peļņas avotu, bet arī kā vērtību, kas saudzējama, kopjama un saprātīgi apsaimniekojama, saprotot, ka mežs nodrošina dabas daudzveidību, dod mājvietu dzīvniekiem un putniem. Par to, kāda veidojas bērnu attieksme pret mežu, liecina šo Meža dienu logo konkurss. Tajā uzvarējuši skolēni no Rūjienas, kas savas domas par mežu izteikuši šādi: „Rūpēsimies par mežu! To darīja mūsu vecvecāki, mūsu tēti un mammas, darām arī mēs paši, mūsu brāļi un māsas. Nodosim savas zināšanas no paaudzes paaudzē.”
Meža dienas sākās sen, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Pirmais neoficiālais pirmsākums bija 1928. gadā, kad pēc Varakļānu mežziņa Purvīša iniciatīvas tika sarīkota talka, kuras laikā stādīja kokus sabiedrisko ēku apkārtnē. 1930.gada pavasarī pēc meža darbinieku biedrības ierosinājums Meža dienas notika visā Latvijā. To uzdevums bija – ar priekšlasījumiem, meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbiem, ar meža kultūru un mežaudžu apskati propagandēt meža taupīšanu, kopšanu, ieaudzēšanu, vienlaikus veltījot vislielāko vērību sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšanai. Šī mūsu priekšteču liktās tradīcijas veidoja rūpīgu meža kopēju paaudzi, ļaujot arī padomju gados saglabāt Latvijas mežsaimnieku labo slavu. Īpašumu atdošana mantiniekiem radīja sajukumu, trūkums laukos bieži lika mazāk domāt par mežu, vairāk par to, ko no tā var ātri ieņemt. Šo situāciju ļaunprātīgi izmantoja veikli darboņi. Taču ar katru gadu attieksme pret mežu mainās, atjaunojot izpratni par tā nozīmi. Un Meža dienas ir viens no veidiem, kā mācīt novērtēt un kopt mežu. Pierakstījusi Andra Gaņģe
Komentāri