SIA” Var-C” rīkotājdirektors
Situāciju, kāda ir metālapstrādē, vislabāk raksturo tas, ka produkcijai cenu pacelt nevar, bet visi resursi ir sadārdzinājušies. Metāls salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kļuvis dārgāks uz pusi, dažās pozīcijās cenas pieaugušas pat divreiz. Algas darbinieki arī prasa lielākas, energoresursu cenas kāpj nemitīgi.
Kāpēc cena kāpj metālam un citām izejvielām, nevaru izskaidrot, tāpēc, ka Latvijā pārāk maza konkurence izejvielu piegādei. Toties produkcijas realizācijā tā ir ļoti liela, kas arī ietekmē nozari, jo pasūtījumi kritušies divas reizes.
Patlaban mūsu mērķis ir noturēties pagājušā gada līmenī, bet neslēpšu, ka tas nāk ļoti smagi. Uzskatu, ka metālapstrādē krīze tikai sākas un maksimālo punktu tā varētu sasniegt rudenī, ziemā, kad parādīsies pirmie apkures rēķini ar jaunajām gāzes cenām. Tikai tad varēsim runāt par smago vai mīksto piezemēšanos.
Šobrīd apvārsnis nav redzams, priekšā ir ļoti lieli koki, nav zināms, kas mūs sagaida aiz tiem. Šķiet, to nezina neviens, pat valdības vadītājs. Jāteic gan, ka politiskos raidījumus vairs neskatos, jo tas, ko tur muld (citādi tās runas nevar nosaukt), ir vienkārši absurds. Runā viņi tur skaisti – šāds likums pieņemts, tāds, bet reāli dzīvē nekas nenotiek. Vai Latvijā vietējais ražotājs tiek atbalstīts? Nē, vismaz es nezinu nevienu, kuram būtu kāds reāls atbalsts. Vai eksports tiek stimulēts? Netiek, bet vietējais ražotājs nevar pasaules tirgū ielauzties bez valsts atbalsta. Vienam to paveikt nav reāli, visticamāk, būs viens pasūtījums, par kuru nesamaksās, un ar to viss beigsies. Ja gribam valsts ekonomiku attīstīt, jāattīsta eksports. Nezinu, varbūt citas nozares saņem šo atbalstu, bet metālapstrādē tas nenotiek.
Nezinu, kāpēc ir šāda valsts attieksme, kāpēc joprojām viss ir tikai vārdos. Arī Eiropas projekti bremzējas, lai gan tiem jau sen vajadzēja sākt pieņemt pieteikumus. Ir sadaļa par jaunu produktu izstrādi, vienīgā programma, kura atbalsta ražošanu. Mēs būtu gatavi piedalīties, bet joprojām nav zināmi noteikumi, saņemam tikai solījumus. Ja tādā veidā cer ierobežot inflāciju, tas nebūs īstais ierocis.
Mans viedoklis par Eiropas naudas izlietojumu joprojām nav mainījies. Nevar naudu šķiest nezin kādos pētījumos, jānodarbojas ar reālām lietām, pirmām kārtām ražošanas atbalstu, neatkarīgi no darbības sfēras. Jāatbalsta ražošana, kas rada produktu. Nevar koncentrēties uz pakalpojumu sfēru, jo tā ir un būs, bet tā jau nerada valstij pievienoto vērtību.
Problēma arī tā, ka joprojām nav definēts, kuras Latvijā būtu atbalstāmās nozares, kurp valsts vispār gatavojas iet. Ja sakām, ka esam tūrisma valsts, jājautā, ar kādām rozā brillēm visi dzīvo? Tāpēc jau Eiropā esam zināma kā sekstūrisma valsts. Vai tas ir izvirzītais mērķis?
Arī uzņēmējiem nepieciešams zināt šīs prioritātes. Turklāt prioritāra nevar būt tikai viena nozare, jo tas bojā kopējo situāciju. Jābūt vismaz trim, četrām stabilām nozarēm, kas dod pasūtījumus arī citām. Bet, ja viss mākslīgi tiek bremzēts, nevaram cerēt uz rezultātiem. Tas varbūt dos īslaicīgu rezultātu, bet nepieciešams domāt par valsts attīstību ilgākam laikam. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri