Nedēļa Latvijā
Joprojām meklējam prezidentu. Partijas savus galīgos Valsts prezidenta amata pretendentus vēl nav nosaukušas, un arī nav prognozējams, kurš varētu būt Vairas Vīķes-Freibergas pēcgājējs, tomēr ar katru nedēļu tiek papildināts iespējamo kandidātu loks.
LPP/LC Valsts prezidenta amatam izvirzījusi četrus politiķus – bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku, iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Saeimas deputāti Karinu Pētersoni un Eiropas parlamenta deputātu Georgu Andrejevu. Kurš no viņiem tiks virzīts balsošanai, apvienība pavēstīs 12.maijā, kad notiks partijas konference.
Savukārt TP par piemērotākajiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu uzskata Ministru prezidenta biroja vadītāju Māri Riekstiņu, ārlietu ministru Arti Pabriku un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Savu „īsto” kandidātu partija paziņos 27.aprīlī plānotās konferences laikā. Politologs Ivars Ījabs intervijā aģentūrai LETA norāda, ka Tautas partijas (TP) līdz šim izvirzītie kandidāti varētu būt „māņu” variants. Abas šīs partijas pašlaik ir aktīvākās kandidātu piedāvātājas, turklāt tiek runāts, ka prezidenta postenis jau piedāvāts LPP/LC, ja vien kandidēt neizdomās A.Kalvītis.
Savu kandidātu aprīļa beigās grasās paziņot arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas iepriekš pauda, ka pretendentu nepiedāvās. Zaļo un Zemnieku savienība neizvirzīs nevienu pārstāvi, savukārt „Jaunais laiks” piedāvā Sandru Kalnieti.
Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas 7. jūlijā.
Prezidente pošas uz Maskavu. Līdztekus Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijai abu valstu parlamentos notiek darbs pie Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Maskavas vizītes sagatavošanas. Vizītes apstiprinājuma vēstuli pagājušajā trešdienā Rīgas pilī nogādāja Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.
Kā ziņo „Diena”, Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Savukārt aprīļa beigās vai maija sākumā Latvijā varētu ierasties Krievijas ārlietu ministrs Vladimirs Titovs, lai saskaņotu Latvijas prezidentes vizītes laiku, darba kārtību un pārrunājamās tēmas. V. Vīķe-Freiberga uz Krievijas galvaspilsētu bija gatava doties līguma parakstīšanas laikā, taču šādu uzaicinājumu nesaņēma.
Pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša šīsnedēļas izteikumiem, līguma ratifikācija Saeimā varētu ilgt no 19. aprīļa līdz17. maijam. Ja rafitikācija noritēs bez šķēršļiem,
tad 19. aprīļa plenārsēdē Saeima robežlīgumu varētu ne tikai nodot izskatīšanai komisijām, bet arī pieņemt pirmajā lasījumā.
Tikmēr izskatīšanu gaida „Jaunā laika” (JL) iniciatīva apstrīdēt robežlīgumu Satversmes tiesā. Tiesvedība varētu ilgt aptuveni pusgadu, tas nozīmē, ka vismaz tuvākajā laikā Latvijas un Krievijas attiecību attīstību tas neietekmēs.
Paužot iebildes pret robežlīgumu, JL norādīja uz iespējamiem Satversmes un 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pārkāpumiem, kas varētu nodrošināt argumentus Latvijas valstiskās turpinātības apšaubīšanai. Tomēr JL valdes loceklis Raitis Sijāts ir nobažījies par ko citu – „Druvas” pagājušajā nedēļā rīkotajā diskusijā viņš sacīja, ka „robežlīguma parakstīšanai var būt bēdīgas sekas – te var būt runa par divvalodību un visu pārējo” – tomēr nesniedzot argumentētu pamatojumu, ka šādas prasības varētu pret mums tikt izvirzītas un kāpēc Latvija tās varētu pieņemt. Cits iemesls, lai valsts neatdotu sev piederējušo teritoriju, pēc R.Sijāta domām, ir tāds, ka „Latvija katru gadu jau tā zaudē daudz zemes, ko ieskalo jūra”… Nedēļa pasaulē
Ukraina lūdz ārvalstu palīdzību. Pagājušās nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko parakstīja dekrētu par Augstākās Radas (parlamenta) atlaišanu, taču valdošās koalīcijas deputāti atkāpties negrasās. Viņi pasludinājuši, ka vispirms jāsagaida Konstitucionālās tiesas spriedums, kas noteikts, vai parlamenta darbība ir pretrunā ar
valsts pamatlikumu, vai tomēr ne.
Viedokļi, ka parlamentu nepieciešams atlaist, Ukrainā ir skanējuši kopš pērnā gada, kad vairākus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām partijas nespēja vienoties par valdību. Toreiz prezidents par šādu soli neizšķīrās. Valdību izdevās izveidot pēc tam, kad par premjeru V.Juščenko iecēla savu politisko konkurentu un vēlēšanās visvairāk valsis ieguvušās Reģionu partijas vadītāju Viktoru Janukoviču. Tomēr arī viņa vadībā politiķi nevarēja visu uzmanību veltīt darbam, jo spriedze starp 2004. gada oranžās revolūcijas laikā uzvarējušajiem politiķiem saglabājās.
Pagājušajā mēnesī V.Juščenko izteica pārmetumus valdošajai koalīcijai, ka tā savās rindās pārvilina opozīcijas deputātus un norādīja, ka šāda rīcība ir pretlikumīga. Valsts konstitūcijā norādīts, ka valdošo koalīciju veido frakcijas, nevis individuāli deputāti vai deputātu grupas, līdz ar to valsts pamatlikums deputātu pārceļošanu no vienas frakcijas otrā neparedz. Iemesls, kāpēc šāda pārvilināšana uztrauc prezidentu – ja valdošajai koalīcijai izdosies pieaugt līdz 300 deputātiem no 450, tai būs konstitucionālais vairākums un vairs nebūs saistošas prezidenta veto tiesības pieņemtajiem likumiem. Būtībā tas nozīmētu prezidenta pilnvaru atņemšanu.
2. aprīlī parakstītajā parlamenta atlaišanas dekrētā noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas būs šā gada 27. maijā. Vienlaikus viņš lūdza valdību piešķirt līdzekļus šo vēlēšanu sarīkošanai, savukārt valdība V.Janukoviča vadībā to darīt atsakās. Reģionu partijas pārstāji norāda – pirms iespējams runāt par jaunām vēlēšanām un parlamenta atlaišanu, nepieciešams sagaidīt Konstitucionālās tiesas lēmumu par to, vai šāda deputātu „ceļošana” ir konstitūcijas pārkāpums. Tiesa šo jautājumu pieņēmusi izskatīšanai ārpus kārtas – darbs pie tā sākās 5. aprīlī, taču spriedums gaidāms ne agrāk kā pēc mēneša. Līdz tam abi konkurenti tikmēr meklē atbalstu rietumvalstīs – V.Juščenko sazinājies ar Eiropas Savienības ārlietu koordinatoru Havjeru Solanu, savukārt V.Janukovičs lūdzis Austrijas kancleru uzņemties vidutāja lomu konflikta risināšanā.
Pašreizējās publiskā viedokļa aptaujas liecina, ka arī ārkārtas vēlēšanās uzvarētu pašreiz pie varas esošā Reģionu partija.
Krievija aizstāv “Bronzas karavīru”. Igaunijas valdība nolēmusi atbrīvoties no pieminekļa, kas Tallinā celts par godu padomju karavīriem, kuri pilsētu ieņēma pēc tam, kad to bija atstājusi vācu armija. Krievija vairākkārt pret to paudusi iebildumus, jo šo soli traktē kā naidīgu gājienu un nostāšanos nacisma pusē.
Juridisku pamatojumu tā saucamā „Bronzas karavīra” pārvietošanai sniedz 30. janvārī Igaunijas parlamenta pieņemtais likums „Par kara apbedījumu aizsardzību”. Tas atļauj pārapbedīt karavīrus, kas apglabāti „nepiemērotās vietās” – parkos, teritorijās ārpus kapsētām, kā arī vietās, kur nav iespējams tiem nodrošināt atbilstošu pieeju. Pēc šī likuma kritušo karavīru kapavietu Tallinas centrā var uzskatīt par šādu nepiemērotu vietu, tāpēc to mirstīgās atliekas plānots pārapbedīt militārajos kapos. Un, kad tas būs izdarīts, arī piemineklim pilsētā vairs nebūs pamata atrasties.
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izteicis cerības, ka 9. maijā piemineklis tiks iežogots, lai novērstu iespējamās provokācijas. Plānots, ka šajā laikā padomju karavīru pārapbedīšana jau būs beigu-sies vai arī vēl notiks, vēsta igauņu ziņu portāls SL Ohtuleht.
Savukārt avīze „Izvestija” pagājušā nedēļā brīdināja, ka „Bronzas karavīra” dēļ Krievijas un Igaunijas starpā briest ekonomiskais karš. Par to liek domāt Krievijas vicepremjera Sergeja Ivanova aicinājums valsts iedzīvotājiem nepirkt Igaunijā ražotas preces un nedoties uz Igauniju atpūsties.
„Krievijas tirgū ir gana daudz Igaunijā ražotu skābpiena produktu – tātad tos nevajag iegādāties. Es neaicinu uz boikotu, bet, ja Krievijas iedzīvotājiem nepatīk, tad nevajag pirkt viņu produkciju,” sacīja S.Ivanovs. „Nebrauciet atpūsties uz Igauniju. Labāk dodieties, piemēram, uz Kaļiņingradu.” Viņš arī sacīja, ka šeit nav runas par kādu sankciju ieviešanu, bet tikai par Krievijas iedzīvotāju pilsoniskās nostājas paušanu.
„Izvestija” gan norāda, ka nostāju paust nebūs viegli, jo kopumā Igaunijas preču Krievijas veikalos ir maz – lielākoties konservi un liķieris „Vana Tallinn”. Arī Igaunijas tūrisma joma īpaši necietīs jo, pēc avīzes datiem, pērn uz Igauniju devās septiņi tūkstoši Krievijas iedzīvotāju. Petrozavodskas veikalu skatlogos gan izvietoti plakāti, kuros tirgotāji pauž sašutumu „par Igaunijas varas iestāžu rīcību” un iesaistās ekonomiskajā kampaņā.
Komentāri