Ahimas un Cēsu pilsētas sadraudzība veidojusies sekmīga jau vairāk nekā 16 gadus, un pilsētu galvenie sadarbības virzieni ir kultūra, izglītība un sociālā joma. Kopīgi ir rīkotas skolēnu nometnes un apmaiņas braucieni, gūta abpusēja pieredze.
Pavasarī Cēsu izglītības un sociālās jomas speciālisti viesojās Ahimā, augustā sekoja atbildes vizīte.
“Druva” uzklausīja Vācijas kolēģu viedokļus. Viņi akcentēja kopīgo un atšķirīgo.
Ahimas kultūras nama līdzstrādniece Silke Tomasa: ”Ļoti atzinīgi vērtēju to, ka Latvijā un noteikti Cēsīs kultūras iespējām tiek pievērsta liela uzmanība. Šeit kultūra ir ļoti svarīga kā viens no nozīmīgākajiem punktiem pilsētas attīstībai. Mums ir mazliet citādi, jo kultūras centram ir arī atšķirīgas funkcijas. Mums tā vairāk ir vieta, kur tiekas apvienības, organizācijas, kuras darbojas sfērās, kas viņus interesē. Pārsvarā mūsu kultūras centru apmeklē vietējie un apkārtnes iedzīvotāji. Retāk ir vieskoncerti, izrādes vai izstādes. Mūsu kultūras centrā neviens nenodarbojas ar klasisko mūziku vai folkloru. Populārāka ir kora dziedāšana. Mums centrā strādā mazāk algotu darbinieku, tikai trijiem centrā ir pastāvīgā darba vieta. Mēs ļoti novērtējam, ka Cēsīs notiek daudz profesionālu kultūras pasākumu. Šeit bijām kultūras pasākumu nedēļā, un esam patīkami pārsteigti par augsto kultūras kvalitāti.”
Ahimas pilsētas bibliotēkas vadītāja Heike Pflugnere: ”Man ļoti interesanti bija redzēt, ka bibliotēkas ir atšķirīgas. Cēsīs ir lielāki grāmatu krājumi un vairāk lasītāju nekā Ahimā. Taču arī mūsu rādītāji uz Vācijas kopējā fona ir labi. Katrs lasāmais izdevums gadā apritē nonāk vismaz astoņas reizes, bet vismaz 20 procentus grāmatu ir izkonkurējušas jaunās tehnoloģijas- grāmatas CD un DVD formātā. Tas ir slikti vai labi? Mūsu sabiedrība pieņem, ka grāmatu var izlasīt datorā, un arī tas nav slikti. Rīkojam interesantas grāmatu izstādes bibliotēkā, lai piesaistītu jauno lasītāju uzmanību. Pie mums un, kā dzirdēju, arī pie jums populārs tēls ir Harijs Poters. Mums bijuši vairāki pasākumi, kuros diskutēts tieši par šo grāmatu sēriju. Lai skolēni arī vasarā kā labu nodarbi izvēlētos lasīšanu, mēs rīkojam vasaras nometnes. Ja tās laikā bērns izlasa vismaz trīs grāmatas, tad viņš saņem diplomu un ar ziņu, ka patīk lasīt grāmatas, dodas skolā. Mēs organizējam arvien ciešāku sadarbību ar skolām, lai, sākot skolas gaitas, bērnu iepazīstinātu ar bibliotēkas iespējām. Uzstājamies arī vecāku publikai. Man šķiet, ka arī pie jums bibliotēkai ir liela nozīme jauniešu vispārīgā izglītošanā, un šo ceļu ejam arī mēs.”
Ahimas pašvaldības pārstāve Monika Meijere: “Izglītības un sociālo jomu konkrēti ir grūti salīdzināt. Atšķiras likumdošana, sociāli ekonomiskā situācija, atšķirīgais vērojams arī izglītības sistēmā. Jums ir ļoti labi bērnudārzi, kur nodarbības notiek visas dienas garumā- bērni mācās, rotaļājas, atpūšas. Mūsu bērni bērnudārzā pavada īsākas stundas un ierasti arī vēlāk sāk iestādi apmeklēt. Parasti no trīs gadu vecuma. Taču arī pie mums situācija mainās un arvien biežāk nodarbinātie vecāki prasa, lai bērnam vieta iestādē būtu savlaicīgi pieejama, tāpat jau organizējam garākas dienas grupas.
Līdzīga nepieciešamība ir skolā. Agrāk, kā mācības beidzās, tā skolēni devās mājup. Tagad plānojam darbu tā, lai bērni arī pēc stundām varētu uzturēties mācību iestādē – mācīties, darboties interešu grupās. Kas noteikti ir atšķirīgi – mūsu pedagogiem nav tik garš atvaļinājums vasarā, jo jārēķinās, ka visiem strādājošiem atvaļinājums pārsvarā ilgst sešas nedēļas, bērnudārzi darbu pārtrauc tikai trīs nedēļas. Dzirdēju, ka pie jums bērnus mammas un tēti atstāj pie saviem vecākiem, pieskata citi pieaugušie, kaimiņi, bet pie mums tā nenotiek. Domāju, ka tas pat nav iespējams. Atšķirīga ir sociālā aprūpe, jo par Ahimas iedzīvotājiem, kuriem ir zemāki mēneša ienākumi, pensijas un grūta sociālā situācija, rūpējas rajona pārvalde. Tā piešķir pabalstus, strādā ar ģimenēm, jo uz vietas mums nav sociālo darbinieku. Sociālās problēmas, ja bijusi auglīga augsne, ir tās pašas – jauniešu vidū mācību darba kavēšana, dzīvošana kompānijās. Bet pie mums ir atšķirība, jo pašam skolēnam ir lielāka atbildība. Tiek likti sodi, vecākiem – naudas, ja situācija nav kontrolēta.”
“Druva” piedalījās sarunā ar Vācijas delegācijas dalībniekiem. Kolēģi žurnālisti bija pamanījuši, ka Cēsu apkārtnē ir daudz jaunbūvju, un interesējās, kur vietējie vērienīgiem projektiem inflācijas apstākļos rod līdzekļus. Tāpat žurnālisti nespēja saprast, kāpēc sociālo pakalpojumu aģentūrā tik daudz runāts par ielas un bez vecāku uzmanības atstātiem bērniem. Žurnālisti atzina, ka, viņuprāt, Cēsīs sociālais darbs labāk un precīzāk organizēts, jo Vācijā sociālā sfērā esot milzīga birokrātija. Stingrāki likumi, mazāka speciālistu profesionālā atdeve pilsētās un to apkārtnē.
Komentāri