Latvijā aktīvi norit deinstitucionalizācijas process ar mērķi, lai pēc iespējas mazāk cilvēkiem būtu nepieciešams uzturēties institūcijā, lai viņi varētu dzīvot patstāvīgi vai ģimenē.
Šobrīd tiek organizēti pakalpojumi un veidota infrastruktūra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņiem dzīvi nevajadzētu pavadīt iestādē. Taču liela sabiedrības grupa ir arī seniori, kuri veselības problēmu dēļ vairs nespēj par sevi parūpēties tā, lai patstāvīgi pavadītu vecumdienas mājās, savukārt tuviniekiem darba dēļ nav iespējams sniegt senioram nepieciešamo aprūpi, vai, ilgstoši mēģinot apvienot darbu ar nepieciešamo aprūpi, tuvinieki izdeg, tāpēc nākas senioru ievietot ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, pansionātā. Tomēr cilvēki arvien vairāk meklē iespējas, kā nodrošināt, ka aprūpējamie ģimenes locekļi varētu palikt mājās, savā ierastajā, saprotamajā vidē.
Biedrība “Labāka rītdiena”, kas apsaimnieko sociālos aprūpes un rehabilitācijas centrus “Mārsnēni” un “Sērmūkši”, kā arī sniedz aprūpi mājās, izlēmusi atvērt senioru dienas māju, kurā no rīta līdz pat vakaram vecļaudīm būs iespējams saņemt sociālo aprūpi, lai vakarā atkal varētu atgriezties mājās un būt ar saviem tuviniekiem.
Biedrības “Labāka rītdiena” dibinātāja Evija Jēkabsone teic: “Ideja ir lolota jau vairākus gadus, jo savā darbā redzam, ka ir cilvēki, kuri nevēlas tuvinieku nodot ilgstošās aprūpes centrā, bet viņam nepieciešama pieskatīšana un aprūpe. Šobrīd ir pieejams pakalpojums – aprūpe mājās, bet tas tiek nodrošināts noteiktas stundas, nevis visas dienas garumā. Senioru aprūpēt mājās visas dienas garumā būtu ļoti dārgs pakalpojums. Savā pieredzē ar klientiem redzam, ka institūcijā viņi nereti jūtas slikti – senioram ir grūti būt ārpus ierastās vides, tuvinieks atbrauc un aizbrauc ar asarām acīs, arī viņam ir grūti. Interesi par šādu pakalpojumu – dienas aprūpes centru vecajiem ļaudīm – ir izteikuši gan viņu tuvinieki, gan sociālie dienesti. Ilgāku laiku prasīja piemērotu telpu atrašana, jo tām jābūt īpaši pielāgotām. Senioru centrs gan būs otrajā stāvā, bet esam iegādājušies pacēlāju. Cēsis izvēlējāmies kā vietu dienas aprūpes centram, jo šajā pusē mums ir arī sociālie aprūpes centri. Interese par šāda pakalpojuma ieviešanu ir bijusi arī no Valmieras puses, bet par iespēju šādus centrus veidot vēl citur domāsim laika gaitā.
Jaunais pakalpojums ļaus vecos cilvēkus, kuriem ir tādas veselības problēmas, kuru dēļ viņus nav vēlams atstāt vienus, kuriem jāpalīdz atcerēties, ka regulāri jālieto medikamenti, jāmaina autiņbiksītes, dienas laikā atvest uz aprūpes centru, kur viņi tiks aprūpēti, paēdināti, izvesti pastaigāties, pieskatīti un nodrošinātas arī ar dažādas izklaidējošas nodarbes. Pakalpojumu varēsim sniegt arī senioriem, kas gandrīz nestaigā. Pilsētas robežās arī varēsim klientu paši atvest un vakarā aizvest uz mājām. Tādējādi tuvinieki varēs doties savās dienas gaitās, bet vakarus pavadīt visi kopā.
Laiks rādīs, cik šis pakalpojums būs nepieciešams un pieprasīts. Tas ir lēciens nezināmajā, bet, ja neizmēģināsim, nezināsim, kā tas varētu būt. Tomēr esam tendēti uz pakalpojumu paplašināšanu, jo redzam, ka ilgstošie sociālās aprūpes centri ir pārpildīti un bieži vien senioriem ir ļoti grūti būt atrautiem no ierastās dzīves. Mēs uzskatām, cik vien iespējams, cilvēkam ir jābūt savā ģimenē, savā vidē. Mājas ir mājas. Un tuvinieki ir dzinulis, kas senioram liek dzīvot un justies labāk. Šis laiks saistībā ar situāciju valstī visiem ir saspringts, tāpēc arvien domājam, kā tomēr uzlabot dzīves kvalitāti kā senioram, tā arī pārējiem ģimenes locekļiem, kas ir ne mazāk būtiski.”
Komentāri