Pēdējā laikā pārņem sajūta, ka Latvijā cilvēku ir aizvien mazāk. Vismaz darbspējīgo. Ar sludinājumu palīdzību darbiniekus meklē valsts, pašvaldību institūcijas, privātais sektors. Meklē nepārtraukti. Meklē ar dažādiem labumu solījumiem, bet neatrod. Tajā pašā laikā konkursos, kuros piedāvā darbu kvalificētiem speciālistiem, vai nu nepiesakās neviens, vai gana daudzi, un tomēr konkurss tiek rīkots atkārtoti, jo vajadzīgais profesionālis nav atrasts.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)informācijas Cēsu novadā jūlija beigās bija 999 bezdarbnieki, bezdarbs 3,9 procenti, Smiltenes novadā – 357, bezdarba līmenis 3,2 procenti.
1. pusgadā darba devēji NVA reģistrējuši 68 451 brīvo darbavietu, no tām Vidzemē 6 708. Jūnija beigās aktuāla bija 31 101 reģistrētā brīvā darbavieta. Vislielākais darbinieku pieprasījums ir novērojams jomās, kā būvniecība un nekustamais īpašums (38% no kopējā brīvo darbavietu skaita), ražošana (16%), transports un loģistika (11%). Visvairāk brīvu darbavietu piedāvāts vidējās kvalifikācijas, vismazāk augstas kvalifikācijas darbiniekiem. Vispieprasītākie ir augstas kvalifikācijas darbinieki: programmētāji, skolotāji, pārdošanas speciālisti, klientu konsultanti, projekta vadītāji, sociālie darbinieki, metināšanas tehnologi un sistēmanalītiķi. Vidējās kvalifikācijas profesiju grupā vislielākais pieprasījums ir pēc kravas automobiļa vadītājiem, betonētājiem, pavāriem, būvniekiem un mūrniekiem. Vispieprasītākie zemas kvalifikācijas darbinieki ir palīgstrādnieki, būvstrādnieki, ceha strādnieki, kūdras ieguves palīgstrādnieki, remontstrādnieki, sezonas lauksaimniecības strādnieki.
Protams, jārēķinās, ka ne katrs, kas nestrādā algotu darbu, stājas bezdarbnieku uzskaitē, tāpat ne katrs darba devējs piesaka vakanci NVA. Kur palikuši profesionāļi? Katru gadu taču dažāda līmeņa izglītību iegūst liels skaits jaunu cilvēku, kuriem jāienāk darba tirgū. Ne jau visi pēc skološanās aizbrauc uz ārzemēm. Varētu domāt, ka darbu piedāvā aizvien jaunas firmas, iestādes, institūcijas un tik daudz kvalificētu darbinieku vienkārši nav. Diezin vai tā būs tiesa.
Kā atrast darbinieku? Pēdējā laikā tiek izmantotas visdažādākās saziņas iespējas ar potenciālo strādājošo. Tā NVA tiešsaistes platformā piedāvā iespēju tikties un uzzināt par karjeras iespējām konkrētos uzņēmumos. Šo iespēju izmantoja arī SIA “Staļi’’. Citi regulāri izmanto dažādu sociālo tīklu kontus, vēl citi darba devēji mudina savus darbiniekus meklēt kolēģus starp draugiem, paziņām. Kadru piesaistīšanā sveša nav arī darbinieku pārvilināšana.
Darba devēja un ņēmēja attiecības var veidoties, ja abas puses vienojas un pilda norunas. Darbiniekam, protams, svarīgi, lai tas, ko dara, patiktu, taču vēl būtiskāka ir darba vide un atalgojums. Palasot sludinājumus, solījumi skaisti: draudzīgs kolektīvs, izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana utt. Arī alga tiek solīta tirgus situācijai atbilstoša. Taču dzīvē viss nav, kā rakstīts uz papīra.
Par darba devējiem, kuri vīlušies jaunajos darbiniekos, viņu prasmēs, ne viens vien varētu uzrakstīt savdabīgu lasāmgabalu, ja ne joku lugu. Savukārt darba ņēmēji par darba devējiem mācību līdzekli, kā prast solīt un solīto nepildīt. Tāda ir dzīve.
Taču, lai vai kā, kur palikuši cilvēki, kuri grib un prot strādāt? Diezin vai pēdējā laikā tik daudzi aizgājuši pensijā un pilnībā pārtraukuši jebkādas darba attiecības vai aizbraukuši uz ārzemēm, vai vienkārši nestrādā.
Lielveikalos pilnīga pašapkalpošanās, jo nav, kas strādā, automazgātavā pats mazgā savu mašīnu, padomu dažādu pakalpojumu saņemšanai dod virtuālais konsultants … Tas vairs nav nekas jauns. Kā aktualizē zinātāji – būs tikai sliktāk. Un tiek runāts par novecošanos, zemo dzimstību utt. Taču tehnoloģijas attīstās, un gan jau kādreiz iztiksim bez darbarokām, biroju darbinieku gudrajām galvām, to vietā visu paveiks kaut kādas metāliskas ķegas vai ar plašu informāciju ieprogrammēts, uz laipnību vērsts robots. Ko darīs cilvēki? Kāds taču vēl būs.
Komentāri