Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Medmāsu ļoti trūkst

Druva
23:00
09.05.2008
55

12. maijs ir Starptautiskā māsu diena, tā tiek atzīmēta visā Eiropā, arī Amerikas Savienotajās Valstīs. 12.maijs ir pasaulē slavenās medicīnas māsas Florensas Naitingeilas dzimšanas diena. Viņu uzskata par medicīnas māsu profesijas pamatlicēju. F.Naitingeila ir devusi būtisku ieguldījumu profesijas attīstībā, jo formulēja tās pamatmērķi – māsas prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe, atbalstot veselības kopšanu un slimību novēršanu. Tas ir arī viens no svarīgākajiem darbiem mūsdienu māsu praksē.

Cēsu rajona slimnīcā šogad māsu dienu īpaši neatzīmēs, bet nākamās nedēļas nogalē kopā tiks aicināti visi slimnīcas darbinieki, lai pavadītu jauku pēcpusdienu. Tad īpašs paldies par darbu tiks teikts kolēģiem, kas stacionārā strādājuši lielu mūža daļu, vairākas medicīnas māsas savam sirdsdarbam atdevušas pat 50 gadus.

Dagnija Žukovska, slimnīcas galvenā māsa:

“Veselības aprūpes vidē tikai pēdējos pāris gados pasakām, ka medmāsu valstī trūkst. Un tā ir liela problēma. Kādus desmit gadus par to nerunājām, un tas ir akmentiņš pašu dārziņā. Kādreiz medicīnas skolās mācīties izvēlējās daudz vairāk meiteņu, tagad statistika rāda, ka darba tirgū pieprasītas ir grāmatvedes, sekretāres, biroja administratores, pārdevējas, bet māsu profesija joprojām netiek celta priekšplānā. Tas, protams, arī tāpēc, ka medicīnas māsu darbs ir īpašs. Tā ir ne tikai profesija, profesionalitāte, bet līdztekus arī attieksme, cilvēciskās vērtības, kas ļauj cienīt un mīlēt tos, kuri atgūst veselību. Tāpēc medmāsas ir pelnījušas cieņu, uzticēšanos un novērtējumu. Viņas strādā komandā, un bez vienas komandas daļas – ne bez ārstiem, ne feldšeriem, vecmātēm, māsām – darbi neizdotos. Ne velti konferencēs esmu dzirdējusi amatpersonas sakām – medicīnas māsas ir slimnīcas mugurkauls. Administrācija, ārsti ir slimnīcas seja, bet māsas – tās dvēsele. Un šie stiprie vārdi ir pamatoti, jo slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs kolektīvā lielākais ir medicīnas māsu īpatsvars.

Mūsu slimnīcā pašlaik strādā 140 māsas. Pagaidām par akūtu medicīnas māsu trūkumu nesūdzamies, bet nav tā, ka viņas neizvēlas mainīt darba vietu. Un saprotami, ka cilvēki labprātāk vēlas darbu, kur mazāk trauksmes, stresa, nav pastiprinātas atbildības. Kāpēc māsas ir uz izķeršanu? Ar stacionāriem konkurē rehabilitācijas, profilakses iestādes, veselības uzlabošanas centri, masāžas un kosmētiķu kabineti, zāļu un higiēnas preču izplatītājfirmas. Visās šajās iestādēs un firmās gaida darbā cilvēkus ar medicīnisko izglītību. Ja par tādu pašu darba samaksu var strādāt stresa mazāk pilnu darbu, kāpēc lai šo soli māsas arī nespertu?

Ja ieklausāmies Veselības ministrijas nostādnēs, tad māsa jau nevar tikai strādāt, mūsu profesijā regulāri ir tālāk jāizglītojas, tā ir arī iekšēja nepieciešamība. Jaunas zināšanas, iemaņas, arī jaunāko tehnoloģiju lietošana ir jāapgūst. Jākrāj teorētiska pieredze. Māsu darbā visu laiku jāiet tālākizglītošanās ceļš.

Pašlaik stacionāri, arī mēs, cenšamies popularizēt mediķa profesiju, piedāvātos pakalpojumus. Piedalāmies nozares izstādēs, izdodam informatīvus materiālus, esam atvērti, pie mums vasarās strādā pusaudži. Skolēni nāk un izzina profesiju skolu rīkotajās projektu nedēļās. Mēs vēlamies, lai par māsas un ārsta darbu interesējas aizvien vairāk jauniešu, bet tas neatrisina pašreizējo situāciju. Tas ir ilgtermiņa darbs.

Ja globāli vērtējam, tad medicīnas māsu profesija, tās loma noteikti nezudīs, jo sabiedrība jau veselāka nekļūst. Mūs ļoti gandarī, ka slimnīcā veiktajā anketēšanā pacienti novērtējuši mūsu visu ieguldījumu, kas palīdzējis atgūt veselību. Pacienti saka paldies ārstiem, māsiņām, visam personālam. Un tomēr ir kāda nianse, ko kolēģu starpā un arī plašākās sarunās esam sapratuši – ja cilvēkam ir slikti, ir sāpes, smagums, viņš jau ārstējas stacionārā, tad pirmais, kuru viņš sauks palīgā, būs māsiņa. Esam dzirdējušas, kā pirmajā izmisuma brīdī cilvēks izkliedz – māsiņ! Tas kaut kā sasaucas ar – māmiņ! Dziļi emocionāli. Tāda ir medicīnas māsu profesija – pieredze, profesionalitāte un iejūtība. Tas nav viegls darbs, bet vajadzīgs. Un daudzām māsām tas ir vienīgais un mīļākais darbs. Tas ir viņu sirdsdarbs, viņu dzīve.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi