Cēsu rajona veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja
Latvijas veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības pārstāvji šonedēļ tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Runājām par dažādiem jautājumiem, bet galvenā saruna bija – veselības aprūpes sistēmā strādājošo darba samaksas jautājums.
Nozarē ir izstrādāts cilvēkresursu attīstības plāns līdz 2015. gadam, un tas paredz, ka katru gadu jāprognozē mediķu algas pielikums, vadoties no valstī fiksētās tautsaimniecībā vidējās mēneša darba samaksas.
Par 2006. gadu tika izteikta prognoze, ka tie būs 287 lati. Šo summu reizina ar sfērā noteikto koeficientu un tādējādi iegūst ārsta zemāko algu. 60 procenti no šīs summas pienākas algā vidējam ārstniecības personālam, un 40 procenti māsu palīgiem, jaunākajam personālam. Reāli pagājušā gada nogalē vidējā darba samaksa tautsaimniecībā jau bija nevis prognozētie 287 lati, bet 302. Varētu domāt, ka 15 lati nav nekas, bet katra ārsta un māsas kabatā tas būtu no 15 līdz 30 latiem mēnesī. Parēķinot, kādus līdzekļus katrs medicīnā nodarbinātais iegūtu gadā, un to reizinot ar visu ārstniecības darbinieku skaitu valstī, summa ir vairāk nekā miljons latu.
Tagad jau prognozē, ka nākamajā gadā vidējā alga būs 356 lati. Mēs prasām, lai nākamā gada budžetā atrastos līdzekļi, kas sedz šo starpību, jo tautsaimniecības algu prognozes no reālajām summām atšķiras. Darba samaksa aug daudz straujāk, nekā paredzēts. Kādas bija atbildes? Ministru prezidents Aigars Kalvītis sacīja, ka inflācija ir augsta, cenas strauji kāpj. Viņš apsolīja, ka septembrī, kad būs pārskatāms nākamā gada budžets, varam to izvērtēt, un, ja ir neskaidrības, tad no jauna tikties oktobrī.
Pieminēju, ka runājām arī par citiem jautājumiem. Pēdējā laikā nav bijušas nopietnas sarunas ar Veselības ministriju. Arodbiedrība uz sarunām ar ministru Vinetu Veldri nav aicināta, kaut, mūsuprāt, tieši Veselības ministrijai ir jādomā, kas sfērā strādās. Nav prognožu, ka algas kāpums būs topošajiem mediķiem, rezidentiem. Ir skaļas reklāmas par profesijas prestižu, bet tam nav reāla seguma, un pavisam nav finansiāla seguma, ja runājam par gados jauno cilvēku piesaisti veselības aprūpei.
Vēl līdzekļi nav paredzēti un nav iestrādāti lēmumos par neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu darbinieku sociālajām garantijām – gada un stāža piemaksām. Viņus apdrošina darba devējs, ja ir pretimnākošs. Cēsu rajona slimnīcā feldšeriem un māsām, kas strādā NMP brigādē, piemaksā par darba bīstamību. Viņi riskē, nezina, kurp izsaukumā dodas. Piemaksas ir arī NMP šoferiem. Tās esam
iestrādājuši koplīgumā. Valsts pretimnākšana un risinājumi ir lielās pozīcijās, bet ļoti daudz atkarīgs no darba devēja attieksmes. Uzskatu, ka Cēsu slimnīcā šos jautājumus iespēju robežās esam risinājuši.
Kāda bija Kalvīša replika? Algas pielikumu neapsolīja, solīja risināt, bet uzsvēra, ka izglītība un medicīna ir divi lieli vaļi, kam valdība pievērš uzmanību. Viņš gan arī piebilda, ka parādās fakti – algas mediķiem ir pat ļoti labas – pieci, seši, septiņi simti mēnesī. Sarunā tieši es uzsvēru, ka ir jādala speciālistu iespējas, jo, piemēram, ķirurģiskais profils vienmēr bijis labāk atalgots. Ir speciālisti, kuri dzīvo no tā, kādas algas noteiktas sistēmā. Tā ir vesela ārstu grupa- terapeiti, pediatri, neirologi. Arī runājot par medmāsu algu, iespējams, ka pirmajā brīdī izskatās – viņas saņem labi, bet māsa jau nestrādā vienu darba slodzi. Iespējams, strādā pat divas, tad šī summa nav adekvāta. Algām ir strauji jāaug kaut vai tamdēļ, ka cilvēkiem ir grūti izdzīvot. Cenas, visi izdevumi strauji kāpj. Cilvēki strādā par daudz, sevi izpumpē, sadeg un ļoti jāsāk domāt, kāda ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Sabiedrība kļūst aizvien zinošāka, seko, kas veselības aprūpes sistēmā pienākas, kas ne. Arī Ministru prezidents piekrita, ka kvalitatīvs darbs mūsu nozarē strādājošajiem ir jāuzlūko kā prioritāte.
Kāda pašlaik ir Veselības ministrijas pozīcija šajos jautājumos? Tā ir atturīga, vēsa. Saprotu, ka jaunais ministrs (Vinets Veldre – I.K.) vēl neapzinās, cik smaga ir veselības aprūpes nozare. Uzskatu, ka mums būtu jādiskutē.
Par streiku? To mēs paturam kā rezerves variantu, kā galējo ieroci, jo uzskatām, ka labāk ir spriest, vērtēt, sarunāties. Ja runājam par mūsu rajona slimnīcas kolēģu attieksmi, tad aizvadītajā nedēļā notika ārkārtas valdes sēde. Esam gatavi dažādām pārrunām, bet, ja valsts mērogā tiks lemts par krasākiem risinājumiem- piketu vai streiku-, tad esam gatavi tajā piedalīties.
Fakti: Aptuvenās mediķu algas Cēsu rajona slimnīcā par vienu slodzi pirms nodokļu nomaksas: * Sertificētas medmāsas zemākā alga – 241 lats. * Ārsts nopelna 402 latus. Ir speciālisti, kuri nopelna ievērojami vairāk. Lielāka darba samaksa ir ārstiem – nodaļu vadītājiem. * Viena mediķa darba slodze
ir 40 stundas nedēļā. * Ir piemaksas par darbu
naktīs, svētku dienās.
Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri