Vienmēr ar lielu pietāti esmu raudzījusies uz cilvēkiem, kuri nodod asinis. Tā tomēr ir saskarsme ar adatām, asinīm, kādam arī nelabumu vai pat ģīboni. Nav mazums, kas no tādām manipulācijām turas iespējami tālāk. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuriem nodot asinis ir tik vienkārši, ka tālākajā ikdienas gaitā viņi neizjūt nekādas izmaiņas pašsajūtā vai, pat gluži otrādi, apzinoties, ka arī ziedotāja organismam asiņu nodošana nāk par labu, jūtas vēl labāk gan fiziski, gan emocionāli. Cilvēki, kas izvēlas darīt labu citam, šajā gadījumā nepazīstamam cilvēkam, man vienmēr rada lielu aizkustinājumu. Tāpēc priecājos, ka arī Cēsīs Donoru dienās ir liela atsaucība, un ar neviltotu interesi iepazīstos ar situāciju, kāda ir Latvijā.
Aizvadītajā gadā piedzīvota lielākā asinsdonoru atsaucība pēdējos vienpadsmit gados. Asinis ziedotas 57 650 reizes, kas ir par tūkstoš divsimt reizēm vairāk nekā 2021. gadā. Kopējais donoru skaits 32 741: 46,1% vīriešu un 53,9% sieviešu. Turklāt ļoti nozīmīgi ir izbraukumi, jo tajos ziedojuši 49,7% donoru. Ir cilvēki, kuri izvēlas ziedot asinis tieši savā dzimšanas dienā – aizvadītajā gadā tā darījuši 457 donori.
Asinsdonoru centrs regulāri brauc arī uz Cēsu novadu. Cēsīs aizvadītajā gadā asinis ziedotas 355 reizes (2021. gadā – 353 donori, bet 2020. gadā – 311 donori, kas nozīmē, ka arī Cēsīs ziedošanas reižu skaits katru gadu nedaudz palielinās). Kopumā bijuši 215 donori, tātad ir cilvēki, kuri to darījuši vairākkārt. No 215 donoriem 140 bija sievietes (229 donācijas) un 75 vīrieši (126 donācijas). Cēsīs vidējais donora vecums ir 38,6 gadi (Latvijā tas ir 37 gadi).
Asinsdonoru centrs uzsver, ka ar ziedotāju palīdzību Latvijas ārsti spējuši izglābt daudzu cilvēku dzīvību. Centra direktore Egita Pole skaidrojusi, ka mērķis ir piesaistīt jaunākus cilvēkus, lai valstī būtu jaunā asinsdonoru paaudze, kas nodrošina krājumu arī nākotnē, turpinot ziedot asinis visas dzīves garumā.
Cēsīs pērn pirmo reizi asinis ziedoja un līdz ar to asinsdonoru kustībai pievienojās 18 cilvēki (2021. gadā – 38, bet 2020. gadā – 24 cilvēki). E.Pole uzsver: “Veltot 15-20 minūtes sava laika, mēs ikviens varam būt dzīvības glābējs.” Turklāt viņa teic, lai gan nereti cilvēki par donoriem kļūst personīgas pieredzes rezultātā, kad pašam vai kādam tuviniekam bijusi nepieciešama asins pārliešana, ne vienmēr tai jābūt nelaimei, kas mudina izdarīt labu darbu un rada vēlmi izglābt citu cilvēku dzīvību.
Tā ir, bieži vien mums šķiet, lai izdarītu kaut ko labu, tam ir jāvelta daudz laika, nepieciešami arī citi resursi, un nereti tā patiesi arī ir. Tomēr savā ziņā pat neticami, ka izglābt dzīvību var tik vienkārši, veltot pavisam nelielu laika sprīdi no savas ikdienas. Protams, tālāk lielo darbu izdarīs mediķi, tomēr, ja nebūs šīs vienas sastāvdaļas – asiņu -, arī ārsts neko nevarēs izdarīt.
Arī aizvadītajā gadā ik pa laikam asinsdonoru centrs ziņoja, ka trūkst noteiktas grupas asiņu. Bet tas ir viens no mūsdienu attīstītās dzīves ieguvumiem. Mums ir dažādi informācijas kanāli, lai nodotu ziņu par aktuālajām vajadzībām, ir moderna medicīna, prasmīgi darbinieki, kas spēj izdarīt visu nepieciešamo, lai tiktu līdz rezultātam, un pa vidu tam visam cilvēks – katrs ar savu motivāciju, bet nozīmīgs, lai nepieciešamo vajadzību varētu piepildīt. Un laikam stāvēšana rindā, gaidot, kad kādā no izbraukuma reizēm varēs nodot asinis, ir viena no labākajām sajūtām, jo tajā brīdī var redzēt, cik daudz ir tādu, kuri vēlas palīdzēt citiem.
Komentāri