Šodien modīgi ir runāt par izglītības kvalitāti. To dara, sākot ar valsts prezidentu līdz sētniekam. Diemžēl neviens gan nezina, ko šis jēdziens nozīmē. Un nav jau vaina prezidenta nezināšanā. Vaina ir tajos gudrajos pedagoģijas zinātniekos, kuri tā arī nav spējuši to nodefinēt, kur nu vēl izmērīt. Tā nu šis jēdziens – izglītības kvalitāte – iemiesojies mūsu prātos kā kaut kas mistiski labs.
Un tāpēc runāšu par tādu izglītības kvalitāti, ko Draudzīgā aicinājuma fonds (DA) jau vairāk nekā 20 gadus ir gan nodefinējis, gan izstrādājis algoritmus tās izmērīšanai, un tā ir skolēnu (un līdz ar to arī skolu) zināšanu kvalitāte. Faktiski DA fonds ir vienīgā sabiedriskā organizācija (piebildīšu, ka fondā nav neviena algota dabinieka), kas konsekventi gadu no gada veic skolu vērtējumu gan pēc olimpiāžu, gan centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vienmēr var diskutēt par izvēlēto algoritmu atbilstību objektīvai patiesībai, ja tāda vispār eksistē. DA fonds vienmēr ir izvēlējies matemātiski korektus algoritmus rezultātu interpretācijai. Subjektīvais elements vienmēr pastāv. Taču pats galvenais – katrs interesents var pārliecināties par datu un aprēķinu pareizību atbilstoši nolikumam (mājas lapa – konkurss.lv). Iesaku skolēniem, skolotājiem, arī vecākiem papētīt Latvijas skolu rādītājus, īpaši, ja ir jaizdara izvēle, kurā skolā mācīties.
Katra valdība, stājoties pie stūres, deklarē savas prioritātes. Izglītība neiztrūkstoši ir viena no tām. Vārdos visi ir par, bet reformas jau nesola bezrūpīgu dzīvi, un tās iestrēgst. Šoreiz varētu būt citādāk, jo izglītības ministrs K. Šadurskis ir ciets vīrs un viņam ir premjera atbalsts.
Vispirms par pedagogu algu jauno modeli. Brēkas ap to bijis daudz, sākot ar arodbiedrību, beidzot ar Rīgas valdnieku N. Ušakovu. Lūk, Rīgas prestižajās skolās, klašu mazkomplektu skolās skolotājiem algas samazinājušās. Iemesli tam dažādi – gan objektīvi, gan subjektīvi. Un tie subjektīvie ir: finansējumu skolotāju algām saņem pašvaldības un tālāk administrē sava novada vai pilsētas skolām. Tas vienmēr radīs aizdomas par šī procesa godīgumu. Man arvien nav saprotams, kāpēc finansējumu nevar piešķirt tieši skolām. Vai tad ir tik sarežģīti mainīt Ministru kabineta nosacījumus?
Objektīvie iemesli. Ir loģiski saprotams, ka mazajās skolās skolotāji nevar cerēt uz kaut cik pieņemamu algu, jo šis algu modelis ir orientēts uz skolēnu skaita palielināšanu skolā. Vienīgais ceļš – skolu apvienošana. Kāpēc tas nenotiek? Tas varbūt izklausīsies amizanti, bet valdība laika gaitā “atkratījās” no skolu lietām, uzkraujot tās pašvaldībām. Un tagad, tā teikt, ir rokas par īsām. Bet pašvaldībām ir pašām savi mērķi un mērķīši. Skolas pats galvenais uzdevums – nodrošināt skolēnu zināšanu kvalitāti – paliek aizkadrā. Priekšplānā izvirzās vietējās varas intereses – iztapt vēlētājam. Diemžēl jaunais algu modelis nestimulē skolas sasniegt augstu skolēnu zināšanu līmeni.
Mazs piemērs no mana dzimtā – Vecpiebalgas – novada. Tajā ir četras skolas. Vecpiebalgas vidusskola ar 198 skolēniem un līdzās Inešu pamatskola ar 32 skolēniem atrodas nepilnu 10 kilometru attālumā. Taurenes (64 skolēni) un Dzērbenes (46 skolēni) pamatskolas arī atrodas viena otrai tuvu, pat ne desmit kilometru attālumā. Visas skolas patukšas, pat vidusskola. Tajā knapi nokomplektē vienu 10. klasi. Pirms gadiem Vecpiebalgas vidusskola pēc olimpiāžu rezultātiem lauku skolu vidū bija viena no vadošajām Latvijā (2005. gadā 1. vietā, šodien – 50. vietā). Nebūt negribu apgalvot, ka tikai liela skola ir garants izciliem rezultātiem. Ir atsevišķas mazas skolas, kuras regulāri gūst augstus sasniegumus. To dažā jomā parādījusi Nītaures vidusskola, bet bez profesionāla un ar iedvesmu strādājoša pedagoga nav iedomājami nekādi sasniegumi. Liela loma ir skolas vadībai, spējai orientēt kolektīvu augstu mērķu sasniegšanai.
Pašvaldībām tagad jāizšķiras, kādu ceļu iet. No tā ir atkarīgs, vai, izdabājot lokālpatriotismam, viss paliks pa vecam vai arī veidosies skolas, kurās nākamā paaudze saņems kvalitatīvāku izglītību.
Ja aplūkojam lauku vidusskolu beidzēju saņemtos vērtējumus centralizētajos eksāmenos, realitāte ir skarba. Izlikties to neredzam? Cik ilgi? Vai vaina ir tikai pašvaldības gribēšanā kaut ko mainīt? Jāiesastās arī sabiedrībai. Vai tiešām sabiedrība ir tik inerta, ka tai neinteresē savu bērnu nākotne?
Protams, vecāki, ja ir iespējas, sūta bērnu uz prestižākām skolām. Bet tas nav risinājums! Ko varam sagaidīt no valdības. Nepietiek ar ministra K. Šadurska vēlmi reorganizēt skolu tīklu. Ieklausieties ZZS galvenā ideologa A. Brigmaņa prātojumos – domāsim, izvērtēsim, uzklausīsim, ņemsim vērā visas intereses. Nedarīsim, īpaši pirms vēlēšanām, jo lauki ir galvenais partijas ZZS elektorāts. Nav jau arī nekāda atbalsta no nacionāļiem.
Viens gan, kas ministrijas rokās, turpinot algu reformu, paredzēt reālu vidusskolu kvalitātes (kaut vai pēc skolēnu zināšanām centralizētajos eksāmenos) piemaksu. Ne tā kā tagad – visām valsts ģimnāzijām desmit procentu piemaksa. Kā sociālismā! Lai nu ko, bet valsts ģimnāzijas var izvērtēt pēc skolēnu sasniegumiem. Kādam par to vajadzēs uzņemties atbildību.
Komentāri