Trešdiena, 22. janvāris
Vārda dienas: Austris
weather-icon
+1° C, vējš 2.94 m/s, D vēja virziens

Mazās upītes jāuztur īpašniekiem

Sarmīte Feldmane
17:55
07.08.2022
35

Tikai vēlā rudenī un agrā pavasarī, dodoties neiemītu taku pārgā­jienos, itin bieži var atklāt ne vienu vien dabas sagādātu pārsteigumu. Brienot cauri brikšņiem un puķu spriganes audzēm, pēkšņi parādās upīte. Krūmos ieaugusi, tā tomēr priecīgi burbuļo.

Ūdens līmenis tāds, ka ceļu var turpināt pa gultni. Diemžēl tikai mazu gabalu, jo priekšā bebru īpašums. Strādājuši godam, izveidojies gana dziļš uzpludinājums, dambim cauri spēj tikt vien tērcīte.    Aiz līkuma – upīti šķērso koku aizgāzumi. Kā sauvulaik secinājuši pētnieki, 90% upju ir ar lielāki    vai mazāki    koku aizgāzumiem, kas veidojas gan no vējlauzām, gan bebru postījumiem, laika gaitā uzkrājot arī upes nesto. Ja lielākās upes spēj attīrīties pašas, tad mazākajās situācija veidojas dramatiska – aizgāzumi nereti seko cits citam ik pa 50–100 metriem, tie laika gaitā apaug ar straumes nestiem zariem, augu atliekām un arī atkritumiem, veidojoties par nosprostojumiem, kas      samazina straumes ātrumu, veicinot ūdens duļķainumu un aizaugšanu no krastu puses un arī ūdenī. Tā daudzas upes jau sen zaudējušas izdaudzināto ainaviskumu, ko vajadzētu aizsargāt.

Cik Latvijā nav šādu krūmos un invazīvos augos ieaugušu, bebru izpostītu upīšu?

Latvijas Makšķernieku asociācijas informācija liecina, ka Latvijas upju tīklu veido vairāk nekā 12 400 upju. Tikai 880    garums pārsniedz 10 km, bet lielākā daļa Latvijas upju nav garākas par desmit kilometriem (51%) .    Vēl 1978.gadā filoloģijas profesore Marta Rudzīte rakstīja, ka    ir apmēram 12 500 upju. 94% no tām ir mazas upes, kam parasti nav sava nosaukuma. Lielākas upes, kam palaikam ir arī vārds, ir 777. Tā kā nosaukumi ir arī daļai mazo upju, tad mums ir ap 1000 upju vārdu. Lielāko upju nosaukumi ir plašāk zināmi, bet mazo upīšu vārdi parasti ir pazīstami tikai tuvākā apkaimē.

Gadu gaitā dažādu iemeslu dēļ nekoptas, arī barotas ar minerālmēsliem,    mazās upītes pārpurvojas, pazūd.    “Cilvēka saimnieciskā darbība pēdējos simts gados būtiski ietekmējusi mazās upes Latvijā. Liela to daļa, sevišķi līdzenumos, ir meliorētas lauksaimniecības un meža zemju nosusināšanai. Tādējādi būtiski izmainīts to hidroloģiskais režīms un pārveidotas zivju dzīvotnes. Plaši pētījumi par šo faktoru ietekmi uz mazo upju zivju faunu Latvijas mazajās upēs nav veikti,”    teikts  atzinumā “Latvijas ziv­saim­niecība” (2008).

Pēdējos gados aizvien biežāk izskan satraukums par mazo upīšu stāvokli. Tiek rīkotas gan mācības, kā katrs var    palīdzēt mazajām upēm, gan aizsargājamās teritorijās speciālisti attīra upju krastus un gultni, tā atbrīvojot ceļu tecējumam. Protams, liela daļa mazo upīšu tek caur privātīpašumu. Vai saimnieki par tām rūpējas? Dzīve rāda, ka uztraucas tad, ja bebri uzbūvē dambi un appludina mežu vai tuvējo pļavu. Citādi – īpašniekam sava, upītei sava dzīve. Kā upīte jūtas, kā mainās ekosistēma apkārt līdz ar tās aizaugšanu vai applūšanu, to neviens nekontrolē. Katra upīte ir daļa kopīgās sistēmas, kas plūst cauri daudziem īpašumiem, bet neviens tā īsti par to nav atbildīgs.

Arī dabas speciālisti secinājuši, ka darbība upju krastos ir tik ļoti ierobežota, jo noganīšana vai appļaušana jau daudzus gadu desmitus nenotiek, savukārt mežs pieaudzis tik tuvu krastiem, ka kritušam kokam saknes turas vienā krastā, bet zari noenkurojušies otrā, veidojot ideālu aizsprostu jebkuriem citiem pa straumi peldošiem objektiem, un dambis saaug arī bez bebriem – kā gan upe lai saviem spēkiem to izkustina? Kritalas ir jāizvāc cilvēkam. Bet tur atkal ir noteikumi. Lai nodrošinātu upīšu    dabisko straumi un ūdens kvalitāti, tās būtu regulāri reizi gadā jāapseko un kritiski jāizvērtē, kuri sagāzumi atstājami upēs mītošo biotopu saglabāšanai, kam šādi aizsprosti ir nepieciešami, un kuri – regulāri iztīrāmi. Un te nav runa par to, lai pa upīti varētu laivot, lai te labi justos makšķernieki, bet lai tikai    saglabātu mazo upīti. To, kas kopš neatminamiem laikiem tek gar kādu mežmalu vai netālu no mājas. Bet saglabāt ir jāmāk. Vispirms jau jāzina, ko drīkst, ko ne, lai, labu gribot, nenodara ļaunumu. Par upītēm, kas tek cauri aizsargājamām teritorijām, rūpi tura dabas draugi, dabas aizsardzības institūcijas. Kam rūp pārējās mazās upītes? Īpašniekiem?    Varbūt.    Taču ne vienmēr.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Paaudzēs kopā ar Maestro

19:01
20.01.2025
18

Šī nedēļa paiet Latvijā iemīļotā komponista Maestro Raimonda Paula zīmē. Viņam 12.janvārī apritēja 89 gadi. Īpašu uzmanību Maestro jubilejai veltīja arī muzikāli izklaidējošais televīzijas šovs “Pārdziedi mani!”, kurā astoņi dažādu žanru mākslinieki astoņos raidījumos rāda savas apbrīnojamās prasmes. Domāju, daudzus visvairāk aizkustināja priekšpēdējais raidījums, kurā izskanēja Raimonda Paula melodijas. Par cilvēku mīlestību liecināja arī skatītāju […]

"Kemperī" mukt no iznīcinātājiem?

07:03
20.01.2025
114

Rīgā dzimušais    leģendārā fotoaparāta “VEF-Minox” radītājs Valters Caps savas dzīves laikā vairākkārt bija spiests pamest mājas, iedzīvi un doties bēgļu gaitās. Pirmais pasaules karš un Krievijas revolūcija svaidīja viņa ģimeni pa brūkošo impēriju. Pagājušā gadsimta divdesmitajos Caps kļuva par foto­grāfa palīgu Tallinā. Staipot lielās un smagās tā laika bildēšanas uzpariktes, jaunais Valters pieķērās idejai […]

Kurš pamodinās aizmigušo līderi

19:01
19.01.2025
46

Un katrai paaudzei atvēlēts savs laiks bērnībai, briedumam, vērtību izpratnei un atmiņām.    Barikāžu laiku, par kuru neiztrūkstoši runājam janvārī, jaunākajām paaudzēm grūti saprast. Šodienas jauno cilvēku sapratnē šajos stāstos trūkst rīcības loģikas un padomju laiks ir tikai lappuse vēstures biezajā grāmatā.    Ik gadu barikāžu dalībniekiem jautā, vai arī šodien viņi dotos nezināmajā,    […]

Straume, kas pozitīvi ievelk

10:40
15.01.2025
60

Vai brīdī, kad uzzinājām, ka Latvijā ir radīta jauna animācijas filma “Straume” par kaķi vientuļnieku, kurš plūdos rod patvērumu laivā ar vēl citiem dzīvniekiem, tādēļ tam ir jāmācās uzticēties un sadarboties, varējām iedomāties, ka filma gūs ne tikai labus un izcilus vērtējumus, bet arī nesīs Latvijai vēsturisku notikumu – Zelta globusa balvas (ASV apbalvojums par […]

Nauda un ilgtspēja

10:39
14.01.2025
28

Par naudu ir ne mazums visdažādāko ticējumu, pareģojumu, labu un sliktu stāstu. Tie vēsta, kā to piesaistīt, vairot un nepalaist vējā. Lai cik daža gadsimtos uzkrāta gudrība šodienas cilvēkam šķiet muļķīga, tā tomēr mudina vispirms domāt un tad rīkoties. Kaut vai padoms – no maka nedrīkst pēdējo santīmu atdot, lai velns maku nepiekakā. Saņemto naudu nevajag […]

Ja govis runātu…

10:38
13.01.2025
41

Vasaras sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas skubina politiķus sarosīties kādām jaunām vēlētāja ausīm tīkamām iniciatīvām. Tā citkārt klusais zemkopības ministrs Armands Krauze kādā videorullītī stāsta, ka vispār jau būtu labi ņemt un samazināt pārtikas produktu cenas veikalos. Man jau šķiet, ka jābūt ļoooooti naivam, lai nopietni un ar gavilēm uztvertu šādus politiķu priekšvēlēšanu paziņojumus. Un minētais […]

Tautas balss

Tā nedrīkst notikt

19:20
21.01.2025
11
Lasītāja Z. raksta:

“Tas, kā notiek Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšana, gudrus, zinošus un pieredzējušus speciālistus aizvien vairāk atturēs no kandidēšanas uz augstiem, atbildīgiem amatiem. Kam viņiem vajadzīga tā jezga, kādu dzirdam, ja viņi ir pieprasīti un labi apmaksāti profesionāļi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Neesmu tik zinoša, lai spriestu, vai iepriekšējais prezidents Mārtiņš Kazāks strādāja pietiekami […]

Ne katram var uzticēties

19:20
21.01.2025
9
Cēsnieks J. raksta:

“Gribu brīdināt novadniekus, ka Cēsīs kāds cilvēks, kurš piedāvā santehnikas pakalpojumus, rīkojas negodīgi. Apskata vietu, kur vajadzīgs remonts, palūdz naudu materiālu iegādei, solītajā laikā neparādās, neatbild uz telefona zvaniem, pēc laiciņa piezvana, sola atdot naudu un tad atkal pazūd,” pastāstīja cēsnieks J. un piebilda, ka vērsies arī Valsts policijā.

Gaidīja vairāk

19:19
21.01.2025
6
Trīs bērnu māmiņa raksta:

“Cēsīs Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanā gaidīju lielu gaismas šovu, vismaz tā biju sapratusi no publicētās informācijas. Aizgājām kopā ar bērniem, bet cerētā nebija. Nevar sacīt, ka bija slikti, bija laba mūzika, arī gaismas atrakcija bija jauka, bet piemērota mazākam cilvēku skaitam. Tik lielam notikumam bijām iedomājušies tiešām īstu gaismas izrādi,” piedzīvotajā dalījās trīs bērnu māmiņa.

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
17
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
42
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Sludinājumi