– Izstāde bija veiksmīga, un ir gandarījums, ka mūsu ieguldītais darbs nav bijis velts.
Izstāde bija gaumīgi iekārtota un sniedza nepieciešamo informāciju. Svarīgi bija tas, ka izstādi atklāja tādas nozīmīgas amatpersonas kā mūsu kultūras ministre, Latvijas vēstnieks Francijā un UNESCO ģenerāldirektors, kura darba grafiks ir ļoti blīvs, un viņš nebūt neatklāj visas izstādes šajā ēkā. Manuprāt, šādu augstu amatpersonu klātbūtne piešķīra izstādei īpašu nozīmi. Tas arī viesiem, kuri piedalījās at-klāšanā, lika padomāt, ka vērts tai pievērst lielāku uzmanību, ja reiz pats UNESCO vadītājs piedalās at-klāšanā. It kā esam maza pilsēta, bet ar plašu skanējumu, kas šajā informācijas pārbagātajā laikā ir ļoti svarīgi. Tagad vairs nevaram vārīties tikai savā sulā un gaidīt, kad kāds brauks ciemos vai gribēs te investēt. Ja gribam attīstīties, jāstāsta par sevi pasaulei. Protams, var diskutēt, kur naudu labāk ielikt – ielu remontā vai dalībai šādos starptautiskos forumos, bet mēs nedrīkstam par sevi nestāstīt. Ja mēs pasaulei piedāvāsim šo informāciju, iespējams, tā nostrādās. Pēc šīs izstādes tās apmeklētāji, kaut kur pastarpināti izdzirdot par Latviju un Cēsīm, jau būs kaut nedaudz lietas kursā, šīs informācijas saslēgsies un papildinās viena otru. Katrā ziņā Latvijā Cēsu vārds skan, un svarīgi, lai tas izskan arī plašākā mērogā.
Paldies jāsaka arī UNESCO Latvijas nacionālajai komitejai, kas palīdzēja šīs izstādes tapšanā. Tā bija ļoti pateicīgā laikā, kad UNESCO mītnē risinājās kārtējā izpildu padomes sesija, un tur notika dažādas starptautiskas konferences, semināri. Tādējādi informāciju par Cēsīm un Latviju sniedzām ne vien frančiem, bet dažādu valstu pārstāvjiem. Un šie apmeklētāji nebija tie, kuri tikai staigā un savāc bukletiņus, bet te ikvienam, kurš piestāja, tiešām bija interese uzzināt informāciju par izstādē redzamo.
Kārtējo reizi nācās secināt, ka cilvēki nezina, kur atrodas Latvija. Katru dienu nācās skaidrot, kur ir Baltija, kur Latvija un kur Cēsis. Vislielākais pieplūdums bija konferenču pārtraukumos, kad telpā sanāca pāris simti apmeklētāju un visi gribēja jautāt. Tad tur varētu pat 20 gidi būt, kas atbild uz jautājumiem, un darbs būtu visiem.
Ļoti labi darbojās trīs minūšu filmiņa, ko ik pa laikam demonstrējām uz lielā ekrāna. Tā deva pozitīvu iespaidu par pilsētu. Arī fotogrāfijas par Cēsīm, ko rādījām uz ekrāna, piesaistīja uzmanību, un šis vizuālais iespaids bija pirmais solis, lai radītu interesi par mūsu pilsētu. Tad apmeklētāji gāja pie bukletiem, stendiem, uzdeva daudz un dažādus jautājumus. Viņi interesējās, kā Cēsīs nokļūt, kādas te cenas, kā šeit var pavadīt laiku, ko redzēt. Bija arī apmeklētāji, kuri interesējās par iespēju atbraukt uz pilsētas jubileju. Prasīja, kad tā būs, kas tur būs un daudz ko citu. Bija problēmas, kad jautāja par naktsmītnēm, jo ir skaidrs, ka jubilejas laikā viesnīcās pilsētā brīvu vietu nebūs. Tad skaidrojām, kur tuvākā apkārtnē ir viesnīcas. Protams, grūti zināt, cik daudzi no šiem interesentiem ieradīsies uz jubileju, bet, ja dzirdēsim kādu runājam franciski, varbūt viņš ierosmi būs guvis šajā izstādē.
Mums bija līdzi arī informācija potenciālajiem investoriem par brīvajiem zemes gabaliem Cēsīs, ko piedāvājam apsaimniekot, un šī informācija tika ātri paņemta. Laiks rādīs, kāda būs atdeve.
Materiālu stendi tukšojās ļoti ātri, lai gan līdzi bijām paņēmuši ļoti daudz, beigās sākām dalīt, lai to pietiek visu izstādes laiku. Vienojāmies ar Latvijas vēstniecību Francijā, ka aizsūtīsim viņiem papildu materiālus par Cēsīm, jo pēc izstādes “Pārsteidzošā Latvija” un mūsu izstādes interese par mūsu valsti un Cēsīm ir ļoti liela, bet materiālu trūkst. Vēstniecība darbojas arī kā tūrisma informācijas centrs.
Nereti varēja redzēt, ka, lai arī stāstu par Latviju un Cēsīm, viņi nesaprot, kur šī valsts īsti atrodas. Bet tas normāli, jo mēs taču arī nezinām visas pasaules valstis un to atrašanās vietas. Iespējams, ne visiem radās skaidrība, un šī izstāde viņiem asociējās nevis ar Latviju, bet ar labām gleznām. Daudziem izstādes apmeklētajiem bija interese iegādāties Cēsu plenēra akvareļus, un tika solīta liela nauda. Ar gleznām saistās arī kāds interesants jautājums. Uz vie-nas sienas šajā telpā, kur bija mūsu izstāde, atradās liels Pikaso gleznojums, un kāda sieviete, zinādama, ka šim darbam šajā telpā jābūt, lūkodamās uz mūsu akvareļiem, prasīja, kuru no tiem gleznojis Pikaso.
Katrā ziņā jāteic, ka pamatinformācija par Cēsīm tika iedota, un tie, kuri gribēs uzzināt ko vairāk, atradīs arī to. Kāda būs atgriezeniskā saite, redzēsim tikai laika gaitā. Tagad nevar pateikt, cik tūristu atbrauks uz Cēsīm un Latviju, pateicoties šai izstādei. Bet esmu droša, ka vismaz vēl kāda daļa pasaulē zinās, kur ir Latvija un Cēsis.
Komentāri