Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Masu vakcinācija izrādījās tikai eksperiments

Jānis Gabrāns
18:31
09.04.2021
14

Pirms Lieldienām plaši tika ziņots, ka nu tik ies vaļā lielā vakcinācija. Masu medijos stāstīja par reģionālo vakcinācijas centru darbību, un vēl Lieldienu priekšvakarā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja, ka līdz ar šo centru darbu uzsākšanu potēšanas apjoms Latvijā varētu sasniegt 10 000 – 12 000 cilvēkus dienā.

Veselības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka otrdien un trešdien Latvijā kopumā vakcīnu ražotāji piegādājuši 68 400 vakcīnu, no tām 12 600 tiks novirzītas otrajām devām, bet visas pārējās paredzētas iedzīvotāju raitai potēšanai. Tātad gandrīz 56 tūkstoši vakcīnu, un daudzi cerēja, ka beidzot mūsu iestigušais vakcinācijas ritenis sāks veiksmīgi griezties.

Taču jau svētku brīvdienās sociālajos tīklos rūga pamatīgs sašutums par to, ka šie centri stāv pustukši, jo, izrādās, cilvēkiem ar hroniskajām saslimšanām, kas arī tika nosaukti kā prioritārā grupa, vajadzīgs ārsta norīkojums, ko brīvdienās dabūt nevar. Piedevām atklājās, ka visur reklamētais tālrunis 8989 nestrādā un jāzvana uz citu, lai vēl jo vairāk sajauktu galvu. Nemitīgi skan aicinājums pieteikties vakcinēšanai,bet tie, kuri pieteikušies, nesaprot, zvanīt vēlreiz, jo joprojām netrūkst cilvēku vecuma grupā 80+, kuri grib vakcinēties, bet nekādu uzaicinājumu nav saņēmuši. Nākas secināt, ka no izreklamētās masu vakcinācijas sanācis latviešiem tik zināmais “čiks”.

Izrādās, Lieldienu brīvdienās pret “Covid-19” vakcinēti 7000 cilvēku, un šoreiz droši var teikt – tikai, jo tika vērti visi deviņi vakcinācijas centri. Vēl pārsteidzošāk, ka šie centri, dažas dienas pastrādājuši, atkal dodas ziemas miegā, lai gan marta sākumā E. Juhņēviča Latvijas Radio programmā “Labrīt!” atzina, ka vakcinācijas centri strādās septiņas dienas nedēļā, 16 stundas diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts savā feisbuka profilā 4.aprīlī ierakstījis, ka lielo vakcinācijas centru iedarbināšana Lieldienu brīvdienās no sākta gala bijusi iecerēta kā izmēģinājums / pilota fāze, lai pārbaudītu tehnisko gatavību un lai četrās brīvdienās, kad Latvijā ir daudz vakcīnu, nebūtu mazs vakcinēto skaits.
Jā, spēja atzīt savas kļūdas nekad nav bijusi Latvijas politiķu stiprā puse, un vienmēr var atrast attaisnojumu – eksperiments. Jāatzīst, mums viss vakcinācijas process ir tikai un vienīgi eksperiments, turklāt nemācoties no kļūdām.

Kaut kā pirms tam nekur nav atrodams, ka šo centru atvēršana ir tikai eksperiments. Jā, tika izziņots, ka Ventspilī izmēģinājuma režīmā uz dienu atvērts pirmais liela mēroga vakcinācijas punkts Latvijā. Par to rakstīja prese, stāstīja radio, rādīja televīzijās, klāt bija pats veselības ministrs. Tika minēts, ka mērķis ir pārbaudīt masu vakcinācijas procesu darbībā, lai iegūtās atziņas noderētu arī pārējiem liela mēroga vakcinācijas punktiem visā Latvijā. Tagad izrādās, lai tos atvērtu vien uz dažām dienām. Vai tādēļ pašvaldībām bija jātērē resursi, lai šos centrus sagatavotu? Kā lasām Cēsu pašvaldības mājaslapā, pašvaldība mobilizējusi visu savu materiāltehnisko un cilvēkresursu bāzi: no galdiem, krēsliem un norobežojumiem līdz dzeramā ūdens aparātiem, zīmēm, norādēm, telpaugiem un tamlīdzīgi. Protams, katrs vakcinētais cilvēks ir svarīgs, bet vai bija vērts tērēt resursus, lai telpas atkal stāvētu tukšas līdz nākamajai reizei? Varbūt pareizāk bija nogaidīt, un, kad skaidri zināms, ka vakcīnu pietiks vismaz mēnesim, koncentrēt visus resursus centru darbībai, jo par telpām noma jāmaksā, iespējams, vēl kādas iekārtas, mēbeles tiek nomātas, vai tā ir pārdomāta saimniekošana? Atbilde – nē, bet tas taču ir eksperiments.

Lai arī pilnīgi skaidrs, ka sanācis “čiks”, vakar rīta “Pano­rāmā” D. Pavļuts vakcinācijas tempu vērtēja pozitīvi: “Lielo centru pirmais uznāciens vērtējams pozitīvi, tie gatavības pārbaudi izturēja, visiem viss skaidrs, centri būs gatavi darbam, kad Latvijā būs piegādāts lielāks vakcīnu skaits.”

Interesanti, vai vakcinācijas centru ierīkotāji, uzņēmumi, kuri ieguva tiesības veikt vakcināciju, tika informēti, ka tas būs tikai eksperiments?

“Diemžēl saskārāmies ar neparedzēti zemu atsaucību brīvdienu un bažu par konkrēto vakcīnu dēļ. Palika neizmantotas jaudas, tā ir jauna situācija. Radās problēma tai 1/3 hroniski saslimušo, kuriem vajadzīgi nosūtījumi e-veselībā no ģimenes vai ārstējošā ārsta. Līdz ar daudzu jaunu aicinājumu nosūtīšanu un jaunu grupu atvēršanu par pudeles kaklu kļuva zvanu centru jauda brīvdienās, ar ko līdz šim nebijām sastapušies,” raksta D. Pavļuts.

Vai tiešām to nekādi nebija iespējams paredzēt? Vai iepriekšējo nedēļas nogaļu zemā vakcinācijas intensitāte neļāva plānot, ka Lieldienu brīvdienās atkārtosies kas līdzīgs? Tiešām nebija iespējams saprast, ka vajadzēs ārstu nosūtījumus? Nevarēja prognozēt, ka, paverot jaunas iespējas, palielināsies zvanītāju skaits un sistēma netiks galā? Arī vakar, uzgriežot 8989, nācās dzirdēt: “Gaidīšanas laiks 15 minūtes…” Vai tiešām neko no tā nebija iespējams prognozēt?

Pēc šāda “eksperimenta” kādam būtu jāuzņemas atbildība, bet veselības ministrs tā vietā televīzijā saka, ka tagad ģimenes ārsti un vakcinācijas kabineti medicīnas iestādēs var ķerties pie darba un šonedēļ vakcinēto skaits pārsniegšot iepriekšējos rekordus. Varbūt nevajag dzīties pēc rekordiem, bet beidzot sakārtot sistēmu, lai visiem viss ir skaidrs.
Tikmēr salīdzinājumam: Latvijā abas devas saņēmuši 24 884 cilvēki, Igaunijā – 69 779, bet Lietuvā – 176 461.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi