Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Masu vakcinācija izrādījās tikai eksperiments

Jānis Gabrāns
18:31
09.04.2021
3

Pirms Lieldienām plaši tika ziņots, ka nu tik ies vaļā lielā vakcinācija. Masu medijos stāstīja par reģionālo vakcinācijas centru darbību, un vēl Lieldienu priekšvakarā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja, ka līdz ar šo centru darbu uzsākšanu potēšanas apjoms Latvijā varētu sasniegt 10 000 – 12 000 cilvēkus dienā.

Veselības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka otrdien un trešdien Latvijā kopumā vakcīnu ražotāji piegādājuši 68 400 vakcīnu, no tām 12 600 tiks novirzītas otrajām devām, bet visas pārējās paredzētas iedzīvotāju raitai potēšanai. Tātad gandrīz 56 tūkstoši vakcīnu, un daudzi cerēja, ka beidzot mūsu iestigušais vakcinācijas ritenis sāks veiksmīgi griezties.

Taču jau svētku brīvdienās sociālajos tīklos rūga pamatīgs sašutums par to, ka šie centri stāv pustukši, jo, izrādās, cilvēkiem ar hroniskajām saslimšanām, kas arī tika nosaukti kā prioritārā grupa, vajadzīgs ārsta norīkojums, ko brīvdienās dabūt nevar. Piedevām atklājās, ka visur reklamētais tālrunis 8989 nestrādā un jāzvana uz citu, lai vēl jo vairāk sajauktu galvu. Nemitīgi skan aicinājums pieteikties vakcinēšanai,bet tie, kuri pieteikušies, nesaprot, zvanīt vēlreiz, jo joprojām netrūkst cilvēku vecuma grupā 80+, kuri grib vakcinēties, bet nekādu uzaicinājumu nav saņēmuši. Nākas secināt, ka no izreklamētās masu vakcinācijas sanācis latviešiem tik zināmais “čiks”.

Izrādās, Lieldienu brīvdienās pret “Covid-19” vakcinēti 7000 cilvēku, un šoreiz droši var teikt – tikai, jo tika vērti visi deviņi vakcinācijas centri. Vēl pārsteidzošāk, ka šie centri, dažas dienas pastrādājuši, atkal dodas ziemas miegā, lai gan marta sākumā E. Juhņēviča Latvijas Radio programmā “Labrīt!” atzina, ka vakcinācijas centri strādās septiņas dienas nedēļā, 16 stundas diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts savā feisbuka profilā 4.aprīlī ierakstījis, ka lielo vakcinācijas centru iedarbināšana Lieldienu brīvdienās no sākta gala bijusi iecerēta kā izmēģinājums / pilota fāze, lai pārbaudītu tehnisko gatavību un lai četrās brīvdienās, kad Latvijā ir daudz vakcīnu, nebūtu mazs vakcinēto skaits.
Jā, spēja atzīt savas kļūdas nekad nav bijusi Latvijas politiķu stiprā puse, un vienmēr var atrast attaisnojumu – eksperiments. Jāatzīst, mums viss vakcinācijas process ir tikai un vienīgi eksperiments, turklāt nemācoties no kļūdām.

Kaut kā pirms tam nekur nav atrodams, ka šo centru atvēršana ir tikai eksperiments. Jā, tika izziņots, ka Ventspilī izmēģinājuma režīmā uz dienu atvērts pirmais liela mēroga vakcinācijas punkts Latvijā. Par to rakstīja prese, stāstīja radio, rādīja televīzijās, klāt bija pats veselības ministrs. Tika minēts, ka mērķis ir pārbaudīt masu vakcinācijas procesu darbībā, lai iegūtās atziņas noderētu arī pārējiem liela mēroga vakcinācijas punktiem visā Latvijā. Tagad izrādās, lai tos atvērtu vien uz dažām dienām. Vai tādēļ pašvaldībām bija jātērē resursi, lai šos centrus sagatavotu? Kā lasām Cēsu pašvaldības mājaslapā, pašvaldība mobilizējusi visu savu materiāltehnisko un cilvēkresursu bāzi: no galdiem, krēsliem un norobežojumiem līdz dzeramā ūdens aparātiem, zīmēm, norādēm, telpaugiem un tamlīdzīgi. Protams, katrs vakcinētais cilvēks ir svarīgs, bet vai bija vērts tērēt resursus, lai telpas atkal stāvētu tukšas līdz nākamajai reizei? Varbūt pareizāk bija nogaidīt, un, kad skaidri zināms, ka vakcīnu pietiks vismaz mēnesim, koncentrēt visus resursus centru darbībai, jo par telpām noma jāmaksā, iespējams, vēl kādas iekārtas, mēbeles tiek nomātas, vai tā ir pārdomāta saimniekošana? Atbilde – nē, bet tas taču ir eksperiments.

Lai arī pilnīgi skaidrs, ka sanācis “čiks”, vakar rīta “Pano­rāmā” D. Pavļuts vakcinācijas tempu vērtēja pozitīvi: “Lielo centru pirmais uznāciens vērtējams pozitīvi, tie gatavības pārbaudi izturēja, visiem viss skaidrs, centri būs gatavi darbam, kad Latvijā būs piegādāts lielāks vakcīnu skaits.”

Interesanti, vai vakcinācijas centru ierīkotāji, uzņēmumi, kuri ieguva tiesības veikt vakcināciju, tika informēti, ka tas būs tikai eksperiments?

“Diemžēl saskārāmies ar neparedzēti zemu atsaucību brīvdienu un bažu par konkrēto vakcīnu dēļ. Palika neizmantotas jaudas, tā ir jauna situācija. Radās problēma tai 1/3 hroniski saslimušo, kuriem vajadzīgi nosūtījumi e-veselībā no ģimenes vai ārstējošā ārsta. Līdz ar daudzu jaunu aicinājumu nosūtīšanu un jaunu grupu atvēršanu par pudeles kaklu kļuva zvanu centru jauda brīvdienās, ar ko līdz šim nebijām sastapušies,” raksta D. Pavļuts.

Vai tiešām to nekādi nebija iespējams paredzēt? Vai iepriekšējo nedēļas nogaļu zemā vakcinācijas intensitāte neļāva plānot, ka Lieldienu brīvdienās atkārtosies kas līdzīgs? Tiešām nebija iespējams saprast, ka vajadzēs ārstu nosūtījumus? Nevarēja prognozēt, ka, paverot jaunas iespējas, palielināsies zvanītāju skaits un sistēma netiks galā? Arī vakar, uzgriežot 8989, nācās dzirdēt: “Gaidīšanas laiks 15 minūtes…” Vai tiešām neko no tā nebija iespējams prognozēt?

Pēc šāda “eksperimenta” kādam būtu jāuzņemas atbildība, bet veselības ministrs tā vietā televīzijā saka, ka tagad ģimenes ārsti un vakcinācijas kabineti medicīnas iestādēs var ķerties pie darba un šonedēļ vakcinēto skaits pārsniegšot iepriekšējos rekordus. Varbūt nevajag dzīties pēc rekordiem, bet beidzot sakārtot sistēmu, lai visiem viss ir skaidrs.
Tikmēr salīdzinājumam: Latvijā abas devas saņēmuši 24 884 cilvēki, Igaunijā – 69 779, bet Lietuvā – 176 461.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi