Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Masu vakcinācija izrādījās tikai eksperiments

Jānis Gabrāns
18:31
09.04.2021
14

Pirms Lieldienām plaši tika ziņots, ka nu tik ies vaļā lielā vakcinācija. Masu medijos stāstīja par reģionālo vakcinācijas centru darbību, un vēl Lieldienu priekšvakarā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja, ka līdz ar šo centru darbu uzsākšanu potēšanas apjoms Latvijā varētu sasniegt 10 000 – 12 000 cilvēkus dienā.

Veselības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka otrdien un trešdien Latvijā kopumā vakcīnu ražotāji piegādājuši 68 400 vakcīnu, no tām 12 600 tiks novirzītas otrajām devām, bet visas pārējās paredzētas iedzīvotāju raitai potēšanai. Tātad gandrīz 56 tūkstoši vakcīnu, un daudzi cerēja, ka beidzot mūsu iestigušais vakcinācijas ritenis sāks veiksmīgi griezties.

Taču jau svētku brīvdienās sociālajos tīklos rūga pamatīgs sašutums par to, ka šie centri stāv pustukši, jo, izrādās, cilvēkiem ar hroniskajām saslimšanām, kas arī tika nosaukti kā prioritārā grupa, vajadzīgs ārsta norīkojums, ko brīvdienās dabūt nevar. Piedevām atklājās, ka visur reklamētais tālrunis 8989 nestrādā un jāzvana uz citu, lai vēl jo vairāk sajauktu galvu. Nemitīgi skan aicinājums pieteikties vakcinēšanai,bet tie, kuri pieteikušies, nesaprot, zvanīt vēlreiz, jo joprojām netrūkst cilvēku vecuma grupā 80+, kuri grib vakcinēties, bet nekādu uzaicinājumu nav saņēmuši. Nākas secināt, ka no izreklamētās masu vakcinācijas sanācis latviešiem tik zināmais “čiks”.

Izrādās, Lieldienu brīvdienās pret “Covid-19” vakcinēti 7000 cilvēku, un šoreiz droši var teikt – tikai, jo tika vērti visi deviņi vakcinācijas centri. Vēl pārsteidzošāk, ka šie centri, dažas dienas pastrādājuši, atkal dodas ziemas miegā, lai gan marta sākumā E. Juhņēviča Latvijas Radio programmā “Labrīt!” atzina, ka vakcinācijas centri strādās septiņas dienas nedēļā, 16 stundas diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts savā feisbuka profilā 4.aprīlī ierakstījis, ka lielo vakcinācijas centru iedarbināšana Lieldienu brīvdienās no sākta gala bijusi iecerēta kā izmēģinājums / pilota fāze, lai pārbaudītu tehnisko gatavību un lai četrās brīvdienās, kad Latvijā ir daudz vakcīnu, nebūtu mazs vakcinēto skaits.
Jā, spēja atzīt savas kļūdas nekad nav bijusi Latvijas politiķu stiprā puse, un vienmēr var atrast attaisnojumu – eksperiments. Jāatzīst, mums viss vakcinācijas process ir tikai un vienīgi eksperiments, turklāt nemācoties no kļūdām.

Kaut kā pirms tam nekur nav atrodams, ka šo centru atvēršana ir tikai eksperiments. Jā, tika izziņots, ka Ventspilī izmēģinājuma režīmā uz dienu atvērts pirmais liela mēroga vakcinācijas punkts Latvijā. Par to rakstīja prese, stāstīja radio, rādīja televīzijās, klāt bija pats veselības ministrs. Tika minēts, ka mērķis ir pārbaudīt masu vakcinācijas procesu darbībā, lai iegūtās atziņas noderētu arī pārējiem liela mēroga vakcinācijas punktiem visā Latvijā. Tagad izrādās, lai tos atvērtu vien uz dažām dienām. Vai tādēļ pašvaldībām bija jātērē resursi, lai šos centrus sagatavotu? Kā lasām Cēsu pašvaldības mājaslapā, pašvaldība mobilizējusi visu savu materiāltehnisko un cilvēkresursu bāzi: no galdiem, krēsliem un norobežojumiem līdz dzeramā ūdens aparātiem, zīmēm, norādēm, telpaugiem un tamlīdzīgi. Protams, katrs vakcinētais cilvēks ir svarīgs, bet vai bija vērts tērēt resursus, lai telpas atkal stāvētu tukšas līdz nākamajai reizei? Varbūt pareizāk bija nogaidīt, un, kad skaidri zināms, ka vakcīnu pietiks vismaz mēnesim, koncentrēt visus resursus centru darbībai, jo par telpām noma jāmaksā, iespējams, vēl kādas iekārtas, mēbeles tiek nomātas, vai tā ir pārdomāta saimniekošana? Atbilde – nē, bet tas taču ir eksperiments.

Lai arī pilnīgi skaidrs, ka sanācis “čiks”, vakar rīta “Pano­rāmā” D. Pavļuts vakcinācijas tempu vērtēja pozitīvi: “Lielo centru pirmais uznāciens vērtējams pozitīvi, tie gatavības pārbaudi izturēja, visiem viss skaidrs, centri būs gatavi darbam, kad Latvijā būs piegādāts lielāks vakcīnu skaits.”

Interesanti, vai vakcinācijas centru ierīkotāji, uzņēmumi, kuri ieguva tiesības veikt vakcināciju, tika informēti, ka tas būs tikai eksperiments?

“Diemžēl saskārāmies ar neparedzēti zemu atsaucību brīvdienu un bažu par konkrēto vakcīnu dēļ. Palika neizmantotas jaudas, tā ir jauna situācija. Radās problēma tai 1/3 hroniski saslimušo, kuriem vajadzīgi nosūtījumi e-veselībā no ģimenes vai ārstējošā ārsta. Līdz ar daudzu jaunu aicinājumu nosūtīšanu un jaunu grupu atvēršanu par pudeles kaklu kļuva zvanu centru jauda brīvdienās, ar ko līdz šim nebijām sastapušies,” raksta D. Pavļuts.

Vai tiešām to nekādi nebija iespējams paredzēt? Vai iepriekšējo nedēļas nogaļu zemā vakcinācijas intensitāte neļāva plānot, ka Lieldienu brīvdienās atkārtosies kas līdzīgs? Tiešām nebija iespējams saprast, ka vajadzēs ārstu nosūtījumus? Nevarēja prognozēt, ka, paverot jaunas iespējas, palielināsies zvanītāju skaits un sistēma netiks galā? Arī vakar, uzgriežot 8989, nācās dzirdēt: “Gaidīšanas laiks 15 minūtes…” Vai tiešām neko no tā nebija iespējams prognozēt?

Pēc šāda “eksperimenta” kādam būtu jāuzņemas atbildība, bet veselības ministrs tā vietā televīzijā saka, ka tagad ģimenes ārsti un vakcinācijas kabineti medicīnas iestādēs var ķerties pie darba un šonedēļ vakcinēto skaits pārsniegšot iepriekšējos rekordus. Varbūt nevajag dzīties pēc rekordiem, bet beidzot sakārtot sistēmu, lai visiem viss ir skaidrs.
Tikmēr salīdzinājumam: Latvijā abas devas saņēmuši 24 884 cilvēki, Igaunijā – 69 779, bet Lietuvā – 176 461.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi