Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka.
Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un stabils miers, ko krievi dažu gadu laikā nesagraus”. Bet Tramps svētdien, 8. decembrī, mudināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu rīkoties, lai panāktu tūlītēju pamieru Ukrainā, kā arī pieļāva iespējamu ASV izstāšanos no NATO. Svētdien pārraidītā televīzijas intervijā viņš pauda gatavību samazināt militāro palīdzību Ukrainai un panākt ASV izstāšanās no NATO. Protams, šis paziņojums satrauca daudzus. Jāpiebilst, ka Tramps līdz šim nav skaidrojis, kāds ir viņa “miera plāns” un kā viņš plāno panākt kara pārtraukšanu, stabilu mieru un okupēto teritoriju atdošanu Ukrainai. Ar vārdu sakot, vismaz pagaidām skaidrības nav, tikai dažādi, pat pretrunīgi paziņojumi.
Tikmēr Krievijas publiskajā telpā valda mānīgs miers. Levadas Centra 5. decembrī publicēto aptauju rezultāti liecina, ka divas trešdaļas iedzīvotāju ir pārliecināti par savu nākotni un vairāk nekā puse ir pārliecināti par savu un Krievijas nākotni. Var pat teikt, ka iedzīvotāju nākotnes horizonti pamazām paplašinās, par spīti tam, ka aptuveni puse saka, ka nezina, kas viņus pašus gaida tuvākajos mēnešos. Bet aptuveni puse uzskata, ka pēdējos gados viņu dzīvē nekas nav mainījies vai arī viņi ir pratuši izmantot izaugsmes iespējas. Tajā pašā laikā katrs ceturtais atzīst, ka ir atteicies no ierastā dzīvesveida vai arī nevar piemēroties pašreizējai dzīvei. Īsi sakot: aina ir raiba un pretrunīga kā vienmēr Krievijas iedzīvotāju aptaujās.
Visvairāk pārliecināto par rītdienu ir vīriešu vidū – tā domā 68 procenti, turklāt 95 procenti vīriešu esot ļoti mierīgi un ļoti pārliecināti par savu nākotni. Arī gados jaunākie iedzīvotāji (no 18 līdz 24 gadiem) ir droši par savu nākotni: aptaujā tā ir atbildējuši 79 procenti aptaujāto. Un, protams, nākotnei tic tie, kuriem naudas pietiek ne tikai pārtikai, tā domā 75 procenti materiāli nodrošināto.
Vērtējot Krievijas nākotni, kopumā 55 procenti ir mierīgi un pārliecināti par to. Vīriešu un sieviešu vērtējums savas valsts nākotnei gan atšķiras: mierīgi un pārliecināti par Krievijas nākotni ir 62 procenti, bet tādu sieviešu ir tikai 49 procenti. Arī gados jauno cilvēku vidū pārliecināto par Krieviju ir visvairāk – 69 procenti. Citāda aina paveras, ja Krievijas iedzīvotājiem jautā, cik nākotnes gadus viņi var plānot šodien. Tikai seši procenti vecumā no 24 līdz 39 gadiem atbildējuši, ka savu dzīvi var plānot daudzus gadus uz priekšu. Tikpat daudzi turīgākie domā, ka savu nākotni var plānot daudzus gadus uz priekšu. Tuvāko piecu sešu gadu nākotni var plānot kopumā 11 procenti iedzīvotāju, bet 47 procenti atbild, ka nezina, kas ar viņiem notiks tuvākajos mēnešos, tādēļ neko nevar plānot. Tātad savu dzīvi, pēc viņu domām, plānot daudzus gadus var tikai vidēja vecuma un turīgi cilvēki. Pat no Putina atbalstītājiem tikai 12 procenti atzīst, ka var plānot savu nākotni daudzus gadus uz priekšu. Protams, pretruna ir acīmredzama – par nākotni kopumā ir pārliecinātas vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, par Krievijas nākotni – 55 procenti, bet plānot to gan nevar.
Komentāri