veterinārais ārsts
Šonedēļ, kad pasaulē atzīmē veterināro dienu, uzskatu, ka jāpopularizē lauku veterinārārstu darbs. Šī profesija ir ļoti nepieciešama, bet tajā strādājošo skaits sarūk. Jaunieši to izvēlas aizvien retāk. Arī speciālisti, kas izstudē veterināriju, nereti dod priekšroku ierēdņa karjerai, darbam veterināro medikamentu tirdzniecībā vai praksei dzīvnieku klīnikās pilsētā. Tie ir labāk apmaksāti un prestižāki amati. Tur ir noteikts darba grafiks, ir brīvdienas un atvaļinājumi. Laukos veterinārs ir kā neatliekamās palīdzības ārsts dzīvniekiem, kuram jābūt gatavam strādāt 24 stundas bez brīvdienām. Netrūkst izsaukumu naktīs, sestdienās un svētdienās, kad govij nāk teliņš, kad rodas pēcdzemdību sarežģījumi. Reizēm gan gadās, ka izsaukums varēja būt ātrāk, darba laikā, jo dzīvnieka slimību varēja pamanīt laikus. Taču neatsaku un neskaišos, braucu atkal, ja vajag. Darbs ir fiziski smags. Tomēr lauku veterinārā ārsta profesija ir ļoti interesanta un vajadzīga, tā dod patiesu gandarījumu.
Šo specialitāti izvēlējos pirms desmit gadiem un neesmu to nožēlojis. Manā pārziņā ir Pārgauja – Stalbe, Straupe, Raiskums, bet neatsaku palīdzēt arī citiem dzīvnieku īpašniekiem.
Bez lopu daktera, kā mūs mēdz saukt, nevar iztikt gandrīz nevienā lauku sētā. Lielo, produktīvo dzīvnieku gan kļūst mazāk. Pirms desmit gadiem, kad sāku praktizēt, pa govij bija gandrīz katrā kūtiņā. Tagad piena devējas koncentrējas lielākos ganāmpulkos.
Pēdējos gados lauku vetārsta darba specifika paplašinājusies. Saimniecībās parādās jaunas liellopu šķirnes, gan piena lopi, gan gaļas dzīvnieki. Interesanti sekot jaunumiem, mācīties, papildināt zināšanas. Nākas sastapties ar eksotiskiem dzīvniekiem, apgūt viņu veselības iespējamās problēmas, turēšanas sarežģījumus. Manā aprūpē ir lamas, kuras tur Amatas novadā.
Cilvēki kļūst zinošāki, saprot, ka dzīvnieks ne tikai jāārstē, bet arī pareizi jābaro,
jābūt nodrošinātiem labvēlīgiem turēšanas apstākļiem. Aizvien biežāk tiek lūgts padoms arī šajos jautājumos.
Pēdējos gados laukos nākas rūpēties arī par sīkdzīvniekiem – suņiem, kaķiem. Agrāk laucinieki pret tiem izturējās daudz nevērīgāk, sak, paņems citu kaķi, bet tagad interesējas gan par barošanu, gan turēšanu, gan ārstē savus mīluļus. Vairāk arī zina par profilaktiskās vakcinācijas nozīmi, aizvien retāk suņa vai kaķa īpašnieks jāpierunā veikt profilaktisko poti, nu jau nereti saimnieks lūdz pats, lai dzīvnieku sapotētu</i..
Pasaules veterinārās dienas aktivitātes būs visu šo nedēļu. Veterinārie ārsti dosies uz skolām, stāstīs par savu darbu, būs tikšanās. Man gribētos, lai līdztekus šķietami pievilcīgajai specialitātes pusei – suņu, kaķu un citu mīļdzīvnieku ārstēšanai klausītāji pamanītu un atcerētos lauku veterināro ārstu devumu
Pasaules veterināro dienu izsludina pasaules veterinārārstu asociācija, kas dibināta 1863. gadā. Tā ir vecākā starptautiskā profesionālā organizācija, kas atzīta globālā līmenī. Šis laiks izraudzīts tādēļ, ka ziemeļu puslodē ir pavasaris. Pierakstījusi Andra Gaņģe
Komentāri