Darba vajadzībām pāršķirstot senākas “Druvas”, uzmanību pievērsa vairāki raksti, kas apliecināja, cik mainīgā un reizē nemainīgā pasaulē dzīvojam. Ieskatoties avīzes 2012. gada rudens numuros, varēju atsvaidzināt atmiņu un apjaust, ka ir tēmas, kas būtiski mainījušās, bet ir arī tādas, kas savu aktualitāti arvien nav zaudējušas.
Lasu par nedienām ar ielu remontiem, kas ievelkas ilgāk, nekā paredzēts. Secinu, ka šī nebūšana ir nemainīga gadu no gada. Tomēr, neskatoties uz to, būtiskākais, ka ielu stāvoklis uzlabojas un šajā ziņā dzīve kļūst arvien vienkāršāka. Arī citu uzlabojumu, rakstiem pārskrienot pāri, ir daudz: tiek savienots Cēsu un Priekuļu veloceliņš. Neticami, ka tik daudz gadu jau pagājis, bet tas patiesi tiek aktīvi izmantots. Turklāt šogad līdz ar nomas elektroskrejriteņu ienākšanu Cēsīs var redzēt, ka ar tiem pārvietojas arī šajā maršrutā. Liepēnieši priecīgi par Lielās Ellītes labiekārtošanu, tāpat par muzeja “Kalāči” atdzimšanu. Savukārt ap simts talcinieku palīdzējuši atklāt skatam Zvārtes iezi.
Tomēr pirms vienpadsmit gadiem bijuši arī kreņķi, kas saglabā savu aktualitāti. Tā jau tad iedzīvotāji nebija mierā, ka Cēsīs kādreizējās pienotavas teritorija nav iežogota. Lai gan tagad apkārt teritorijai sēta ir, galvenā sāpe jau palikusi nemainīga – vēsturiski nozīmīgā un skaistā ēka nenovēršami iet bojā. Togad arī tika pieņemts lēmums, ka vecajā tirgus laukumā varēs tirgoties vairs tikai puķu pārdevēji, pārējiem tas jādara jaunajā teritorijā, jo gaidītā tirdzniecības kompleksa celtniecība varot notikt kuru katru brīdi. Kā zināms, arī šogad, vairāk nekā pēc desmit gadiem, celtniecība var sākties jebkurā brīdī…
Bet par to, ka skolu reformas ir gluži vai mūžīgas, apliecina tas, ka pirms 11 gadiem zemās dzimstības dēļ aktuāls bija jautājums par Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas reorganizāciju. Pret to iebilda skolēnu vecāki, gan diskutējot ar deputātiem, gan piketējot. Šogad runa ir par citām novada skolām, bet jautājums ir tikpat aktuāls.
Ar sentimentu lasu par jaundzimušajiem Cēsu klīnikā – ir vēl dzemdību nodaļa, ir vecāki, kuri piekrīt fotografēties “Druvai” kopā ar saviem mazulīšiem. Ieraugu pazīstamas sejas, un ir tik silts prieks par katru ģimeni, kas sagaidījusi bērniņu.
Pirms vienpadsmit gadiem iedzīvotājus satraucis fakts, ka Cēsu centrā mainīta apstāšanās kārtība autostāvvietās. Lai arī par stāvēšanu vairs nav jāmaksā, toties ir ierobežots laiks, cik ilgi auto tajās drīkst novietot. Cēsniekiem bažas par iespējamiem sodiem, ja aizmirsies norādīt apstāšanās laiku. Jāteic, šodien pilsētnieki pie tā tik ļoti pieraduši, ka, domāju, lielākajai daļai galvassāpes tas vairs vispār nerada.
Bet satraukumu jau tad radījusi degvielas sadārdzināšanās. Lai gan tajā brīdī tā paaugstinājusies vien par santīmu, noteikti nebija pirmā reize, jo bažīgus darīja gan darba ņēmējus, gan devējus, vērtējot, ka arī preču piegādātāji nebrauc uz lauku veikaliem, jo viņiem tas vairs nav izdevīgi, tāpēc tajos ir mazāka produkcijas daudzveidība. Vai varējām iedomāties, ka pienāks laiki, kad degvielas cena gada skatījumā var pieaugt par vairāk nekā 60% un pārsniegt divu eiro atzīmi?
Pārsteigums man ir viedoklis, kas pausts šādi: “Radaru ieviesēji šoferiem likuši justies kā medījumam, kuram ienaidnieks var uzglūnēt no katra stūra.” Šķiet, pēc desmit gadiem esam pieraduši pie stacionārajiem radariem, bet jāteic, ka ne mazu šūmēšanos izraisa šogad ieviestie vidējā ātruma kontroles radari. Un kā nu ne, ja pirmā mēneša dati, kopš tie ieviesti, liecina, ka no 2500 fiksētajiem pārkāpumiem vairāk nekā 800 bija par braukšanu bez OCTA polises un vairāk nekā 400 par braukšanu bez derīgas tehniskās apliecības. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs vērtējis, ka braukšana bez OCTAS un tehniskās apskates ir krietni plašāka, nekā licies līdz šim. Man atliek vien secināt – lai kā mums nepatīk, ka tiekam kontrolēti, labi vien ir, ka tas tiek darīts. Domāju, tas uzlabos ikviena drošību uz ceļa un mazinās arī traģisko negadījumu skaitu. Atceroties par to, nebūs vairs tik kaitinoši braukt aiz autovadītājiem, kuri, baidoties par ātruma pārsniegšanu, vidējo ātruma kontroles radaru zonā nesteidzīgi brauc ap 80 kilometriem stundā un pat mazāk.
Komentāri