Jauns gads iesācies, bet aizvadītā vērtējums un kopsavilkums vēl tikai top. Liekas, nupat pārdzīvojām un palīdzējām saviem vai radu bērniem pierast pie attālināto mācību dienas kārtības, iesaistījāmies radošajos projektos un rīkojām pagalmā sporta stundas. Skolēnu vecāku sarunās dominēja stāsti par to, kurās klasēs viņi (pieaugušie) tagad mācās, “kādus brīnumus tā skola pieprasa”, cik tālu tīmekļa vai enciklopēdiju dzīlēs katrs ir ieracies, lai rastu pareizās atbildes un risinājumus.
Sen, sen kādam enerģiskam politiķim un pasaules kārtības mainītājam piedēvēja teicienu: “Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!” Pieaugušie mēdza to skaitīt bērniem kā kaitinošu mantru, paši piebilstot: “Esmu jau izaudzis, man vairs nav jāmācās.” Liktenis pa to laiku smīkņāja, sak, pagaidi tik…
Aizvadītais gads ir zīmīgs ar valsts iedzīvotāju vairākuma atgriešanos pie mācīšanās. Sociālās saziņas līdzekļos varēja vērot dažādu paaudžu pārstāvju līdzdalību jomās, par kurām agrāk neviens nelikās ne zinis. No ikdienišķas “cepšanās” par politiķu mantu un privāto dzīvi vai viendienīšu slavenību publiskajām izdarībām sabiedrība neklātienē un pašmācības ceļā kļuva par izglītības, veselības nozares, likumdošanas un valsts pārvaldības ekspertiem. Agrāk “ar koku vai pīrāgu” nevarēja izkustināt ļaudis uz projektu sabiedrisko apspriešanu, un sapulču telpā grozījās vien daži, kurus izmaiņas skartu personīgi, taču tagad par būvniecības vai kādas citas jomas juridiskajiem aspektiem daudzi zina vairāk nekā idejas autori. Vieniem dīkstāves gadā bija pietiekami daudz laika, lai izpētītu civillikumu, citi iedziļinājās dabas aizsardzības jomā, vajadzīgajā brīdī iebilstot par vai pret medību limitiem, makšķerēšanu, aizsargjoslām un biotopiem.
Jaunajā gadā mācības noteikti vēlams turpināt, iekļaujot informācijas kritiskās vērtēšanas prasmes. Plašās interneta iespējas piedāvā gūzmu patiesu un arī nepārbaudītu faktu. Publicists Gunārs Nāgels raksta, ka sociālo tīklu informācijas lasītājs visu, kas sakrīt ar viņa pārliecību, nekritiski pieņem kā svētu patiesību, bet to, kas nesakrīt, noraida.
Vēl pāris jomu, kurās paplašināt zināšanu apvārsni, noteikti ir nodokļu reforma un darba likumdošana, lai izprastu ne tikai pienākumus, bet arī tiesības. Protams, ieteicams uzlabot dzimtās valodas prasmes, lai nav kā teicienā: “Jo mazākas zināšanas par gramatiku un pareizrakstību, jo lielākas zināšanas par kovidu un vakcināciju!” Un vēl – vērts trenēt atmiņu, ejot dabā, mācoties atpazīt Latvijas augus, sēnes, putnus un kukaiņus.
Veiksmīgu Jauno mācību gadu!
Komentāri