Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Loterija sabiedrības veselības veicināšanai

Sarmīte Feldmane
09:09
11.08.2021
7

Vēsts par to, ka Latvijā tiks rīkota Vakcinācijas loterija ar iespēju laimēt no 100 līdz pat 100 000 eiro, tikko izskanējusi, uzreiz nokļuva ļaužu valodās. Tie, kuri to atbalsta vai kam vienalga, kā allaž klusēja, bet tie, kam tāds vakcinācijas stimulēšanas veids nešķiet pieņemams, steidzās ideju norakt.

Patīk tas vai nē, bet iespēja piedalīties loterijā vienmēr kādam ir stimuls. Gan kaut ko lieku nopirkt, gan nodot metāllūžņus vai vienkārši sociālajos medijos tālāk kādam padot ziņu, lai varbūt iegūtu kādu balvu. Neviens taču neapšauba, ka Latvijā vakcinācijas temps ir pārāk lēns. Kā ieinteresēt cilvēkus padomāt par savu un līdzcilvēku veselību? Runāt var, kamēr mēle sausa, rakstīt var, cik vietas avīzē, bet televīzijā rādīt katras pārdesmit minūtes, diemžēl cilvēki vēstījumu neuztver, neattiecina uz sevi. Vai loterija ieinteresēs? Kādu droši vien. Ja citās valstīs to izmanto, un ir rezultāti, kāpēc gan nepamēģināt Latvijā.

Skeptiķi un noliedzēji Vakcinācijas loteriju sauc par nodokļu maksātāju naudas    nelietderīgu tērēšanu. Un runa ir par 1,218 miljoniem eiro, kas tiks izlietoti ne tikai laimestiem, arī loterijas rīkošanai. Latvijas Ārstu biedrība, piemēram, uzskata, būtu lietderīgāk loterijai paredzēto naudu    izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai. Taču tā jocīgi iznāk, jo vakcinācija pati par sevi domāta, lai cilvēkus pasargātu, lai viņi nesaslimst, nenokļūst slimnīcā. Arī tā ir veselības sistēmas kapacitātes stiprināšana. Tāpat kā neizprotami ir naudu atlikt ārstēšanai, nevis saslimšanas novēršanai.

Statistika skaidri parāda situāciju – patlaban Latvijā vakcinējušies 684 074 tūkstoši cilvēku jeb 36,4 procenti iedzīvotāju,    Lietuvā 46,13 procenti, bet uzsākuši vakcināciju 6,12 procenti, savukārt Igaunijā attiecīgi 37,4 un 11 procenti.    Epidemiologi brīdina, ka rudenī atkal pāri velsies kārtējais vīrusa izplatības vilnis, ir jādara viss, lai pasargātu valsts iedzīvotāju dzīvības.    Un arī veselības aprūpes sistēmu, lai tā nesabrūk, lai slimnīcās nav tikai kovida nodaļas, bet ārsti ir pieejami ikvienam, kam vajadzīga palīdzība. Un zinām taču arī – ja būs ārkārtējā situācija, ekonomika apstāsies, pabalstos atkal nāksies izmaksāt nevis tikai tos 1,218 miljonus eiro, bet miljardus. Vai tad saprātīgāk nav iztērēt 1,2 miljonus eiro, lai samazinātu tos simtus miljonu, kas jātērē, maksājot kompensācijas par dīkstāvēm, epidemioloģisku apsvērumu dēļ konkrētām nozarēm noteikto aizliegumu strādāt?

Varbūt tā ir latviešu viensētnieku domāšana – man ir labi, kas daļas par citiem! Lai tā būtu, bet tad nav ko sūkstīties, ka citi tev nepalīdz, par tevi nerūpējas, ka sabiedrībai, valstij vienalga, kas ar tevi notiek. Tā dīvaini sanāk – tie, kuri vakcinējušies, uztraucas par tiem, kuri to nav izdarījuši un prāto, ļauties potei vai ne. Cilvēkus, kas izvēlas potēties pret kovidu, uztrauc dzīve. Šodien, rīt, parīt. Dzīve sabiedrībā, valstī un beigu beigās arī pasaulē. Ar vakcīnu neaizsargātie izrāda savas tiesības. Kādas? Vai tiesības inficēt tos, kas līdzās, tiesības papildināt no kovida mirušo statistiku?

Taisnprātīgos un papagaiļiem tuvos, kuri galvā tur tikai kaut kur saklausītas gudrības, uzrunāt tā, lai saprot, ir Nobela prēmijas cienīga prasme. Lai ko teiktu, viņi piesitīs kāju, tā paužot savus argumentus. Bet katram cilvēkam taču ir savas vājības. Un daudziem tā ir vēlēšanās laimēt loterijā. To labi parāda izlozes televīzijā un tas, ka    veikalos bieži vien nevar nopirkt pat visdārgākās loterijas biļetes.

Vai vakcināciju drīkst stimulēt ar loteriju? Pasaulē tā dara. Tātad, cerams, ka tas kādaprāt neizrādīsies cilvēktiesību pārkāpums. Kā rosināt potēties? Var ietaupīt tos 1,2 miljonus eiro un ieguldīt arī, lai kāda klīnika kļūst mūsdienīgāka, ja katrs līdz šim vakcinētais personīgi pārliecinātu vienu nevakcinēto. Vai tas iespējams? Katrs pats var pārbaudīt.

Katru ideju var norakt, atliek tikai pateikt, ka tā nekur neder, jo ir stulba naudas tērēšana. Daudz grūtāk ir ieteikt kaut ko vietā. Ko tādu, lai ieguvums būtu ilgtermiņam, ne tikai brītiņam. Kad izdzirdam vārdu – nauda, laikam gan spējam domāt tikai piecas minūtes uz priekšu. Vakcinācijas loterija ir stimuls domāt uz priekšu, domāt ilgtermiņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi