Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Likumīgais patriotisms

Jānis Gabrāns
17:26
31.01.2018
14

Decembra vidū valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Nacionālās drošības likumā. Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajos grozījumos uzskaitīti Latvijas pilsoņu pienākumi kara vai  militāra iebrukuma gadījumā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbība balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem. Katra pilsoņa pienākums ir pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem, sniegt nepieciešamo atbalstu Nacionā­lajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, NATO vai Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem un to vienībām apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat katra pilsoņa pienākums ir pildīt mobilizācijas pieprasījumus un atbildīgo iestāžu uzdevumus, īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, atteikties dienēt un strādāt nelikumīgo pārvaldes iestāžu labā, atteikties no dalības neleģitīmās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Īstenojot pretošanās pasākumus militārā apdraudējuma pārvarēšanai, pilsoņiem ir tiesības sniegt nepieciešamo atbalstu pretošanās kustībai un tās dalībniekiem, veikt pretošanās pasākumus, visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojoties nelikumīgajām pārvaldes iestādēm un agresora bruņotām vienībām, iespēju robežās īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības, lai kaitētu agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

Tāpat pilsoņiem ir tiesības vērst pretošanās pasākumus, tostarp bruņotās pretošanās, ievērojot starptautisko tiesību normas, pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām. Pretošanās agresoram īstenojama līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un tiek atjaunota demokrātiski tiesiskā kontrole visā valsts teritorijā.

Nacionālā Drošības likuma esošajā redakcijā pilsoņu pienākumi traktēti īsi un konkrēti – katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. It kā pateikts skaidri, tāpēc lūdzām Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa komentāru, kāpēc tapuši grozījumi, varbūt tas liecina par drošības situācijas saasināšanos?

R. Bergmanis skaidro, ka minētie grozījumi Nacionālās drošības likumā izriet no 2016. gadā apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos mērķus, pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā: “Koncepcijā noteikts, ka neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Ka valsts nodrošina iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju rīcību militāro draudu gadījumā un to, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram. Var teikt, ka plānotie grozījumi Nacionālās drošības likumā ir paskaidrojošs papildinājums jau iepriekš definētajām vadlīnijām.

Tāpat jāuzsver, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā nepieciešamība jāskata kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi un plānoto valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, nevis izmaiņām valsts drošības situācijā.”

Šajā laikā, kad pieminam barikāžu notikumus, atceramies, ka toreiz nevajadzēja nekādus likumus, tauta gāja aizstāvēt savu valsti. Ar likumu uzskaitīšanu jau nekas nemainīsies, svarīgāk būtu saprast, kā pilsoņiem tiks skaidrots, mācīts, kā tiešām rīkoties, ja pienāk šāds brīdis?

“Pēc grozījumu galīgās redakcijas izstrādes iedzīvotājiem tiks skaidrots, kā rīkoties militārā apdraudējuma gadījumā. Tas tiks darīts gan skolās, te var minēt plānoto valsts aizsardzības mācību, arī caur jaunsargu organizāciju, gan sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Mednieku savienību, ar kuru pērn Aizsardzības ministrija parakstīja vienošanos par sadarbību. Tāpat notiks izglītošanas pasākumi Zemessardzē, valsts iestādēs un citur.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā teikts, ka Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Aizsargāt savu valsti var ne tikai ar ieročiem rokās. To var darīt arī, pildot valsts pastāvēšanai vitāli svarīgus uzdevumus. Piemēram, nodrošinot ar pārtiku, energoapgādi, veselības aprūpi un neatliekamo palīdzību. Ir daudz dažādu veidu, kā cilvēks var apliecināt savu lojalitāti valstij, nebūdams karavīrs. Varam daudz mācīties no Somijas, kura jau gadu desmitiem gatava īstenot visaptverošu valsts aizsardzību, ja šāda nepieciešamība rastos. Citiem vārdiem sakot, katra mājsaimniecība un katrs indivīds zina, kur viņam jābūt X stundā un kas jādara. Es būtu patiesi gandarīts, ja arī mūsu valsts pilsoņi to zinātu neatkarīgi no tā, kāda veida apdraudējums noticis. Ne jau vienmēr apdraudējums nozīmē tikai militāru uzbrukumu,” norāda R. Bergmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
7

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
29

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
31
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
39

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi