Teju klāt Līgo svētki, kas saistās ar radu un draugu kopā sanākšanu, gada īsākās nakts svinēšanu, bet vēl kādam ar vairākām oficiālām brīvdienām, kad mierīgi iedzert kādu grādīgu dzērienu. Šogad svētkiem dotas trīs dienas – ne pārmēru daudz, ne arī pavisam maz. Tomēr, ieskatoties statistikā par dzērumā izraisītām nelaimēm, bažīgi jādomā, kāda būs šo Līgo svētku statistika.
Lai gan liekas, ka izpratnē- alkohola lietošana nav savienojama ar braukšanu pie stūres – pamazām veicas labāk, tomēr dati rāda, ka vēl ir gana daudz cilvēku, kas diemžēl tā nedomā.
Tā pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, vienā no apdrošināšanās sabiedrībām par 18% palielinājies to pieteikto negadījumu skaits, kas izraisīti, transportlīdzekļa vadītājam esot alkohola reibumā. Apdrošināšanas kompānija vērtē, ka tādi negadījumi izmaksu ziņā ir apjomīgākie, atlīdzību kopsumma par šīm avārijām palielinājusies par 35%. Bet, nenoliedzami, skumjākais, ka satiksmes negadījumos, kuru vaininieks bijis dzērumā, mēdz būt traģiskas sekas. Ceļu satiksmes negadījumi, kur vismaz viens no vadītājiem bijis reibumā un ir bojāgājušie, šī gada piecos mēnešos ir jau pieci, aizvadītajā gadā tie bija trīs.
Jāteic, lai gan pārsvarā braukšana reibumā mums saistās ar auto, straujā elektroskrejriteņu ienākšana pilsētās arī rada papildu risku. Ceļu satiksmes drošības departaments(CSDD) norādījis, ka īpaši nakts stundās elektrisko skrejriteņu cietušo vadītāji mēdz būt alkohola reibumā. Aizvadītajā un šajā gadā cietuši jau vairāk nekā 400 šo transporta līdzekļu vadītāji. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe uzsvērusi, ka reālā statistika par cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem varētu būt sliktāka, jo bieži cilvēki, kas braukuši reibumā, slimnīcā izvēlas neteikt patiesību, kā guvuši traumas.
Varētu šķist, ja cilvēkam pašam nav pietiekami saprāta nesavienot braukšanu ar alkohola lietošanu, tad atturēt no tā varētu sodi. Pat CSDD, kas katru gadu rīko sociālo kampaņu “Pret braukšanu reibumā”, divus aizvadītos gadus lika uzsvaru uz to, ka vadīt transportlīdzekli, esot alkohola iespaidā, ir dārgs prieks. Taču tas situāciju nav mainījis. Valsts policijas dati liecina, ka gada pirmajos piecos mēnešos aizturēti 1440 autovadītāji alkohola reibumā, turklāt 30 % dzērājšoferu alkohola koncentrācija asinīs pārsniegusi 1,5 promiles, par ko kopš pērnā novembra paredzēta kriminālatbildība, liek domāt, ka grādīgo mīļotājiem, kad dūša liela, neviens sods nešķiet par skarbu, jo pat kriminālatbildība nav pietiekama motivācija nesēsties pie stūres reibumā.
“Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks norādījis: “Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā ir atļauts sēsties pie stūres, ja alkohols asinīs ir līdz 0,5 promilēm. Tas ir nepareizi! Šī iemesla dēļ cilvēki pārvērtē savas spējas un izraisa nepatikšanas. Viena un tā paša cilvēka organisms pie vienādas alkohola devas dažādās situācijās var justies un reaģēt citādi. To nav iespējams prognozēt. Alkohols nav savienojams ar auto vadīšanu!”
Ņemot vērā skaudro statistiku, jāsecina, ka tiešām Latvijā pareizāk būtu pieņemt likumu, kas nosaka, ka, sēžoties pie stūres, alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst būt vispār. Tad daļa cilvēku, kas šobrīd pēc alkohola iemalkošanas vēl apsver iespēju vadīt transporta līdzekli, to vairs nedarītu, tā izvairoties no traģēdijām, kuras neviens negribam piedzīvot.
Komentāri