Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam.
Šonedēļ ES ir vienojusies par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju. Ir zināms arī , ka nākamais NATO ģenerālsekretārs būs pašreizējais Nīderlandes premjers Marks Rute, kurš amatā stāsies augusta vidū. Tajā pašā laikā ASV, Baltajā namā, jau izskanējusi Baidena administrācijas nostāja Ukrainas un NATO jautājumā. Proti, NATO samitā jūlijā, kas notiks Vašingtonā, Ukraina nesaņems uzaicinājumu iestāties NATO. Manuprāt, to var skaidrot arī ar Baidena bažām par atbalstu prezidenta vēlēšanās rudenī, jo Tramps pašreizējam ASV prezidentam ir nopietns konkurents.
Kā zināms, Tramps ir paziņojis, ka var tūlīt panākt kara beigas. Tas, protams, var nozīmēt tikai divas lietas: vai nu lielu un masīvu militāro atbalstu Ukrainai, vai arī piespiest Ukrainu un Krieviju apsēsties pie sarunu galda un darīt visu iespējamo, lai Ukraina piekāptos Krievijai, atdotu tai jau okupētās teritorijas. Jebkurā gadījumā jūlija samitā ir ļoti svarīgi panākt, lai NATO vismaz paziņotu, ka Ukraina būs aliansē un ka uzaicinājums nākotnē tomēr būs. Tiesa gan, ASV senātā ir iesniegts likumprojekts, lai Krieviju atzītu par terorisma sponsoru. Acīmredzot ASV republikāņus un demokrātus uz to pamudinājusi Putina vienošanās ar Ziemeļkoreju un tas, ka Ziemeļkoreja ir gatava nosūtīt uz okupētajām Ukrainas teritorijām savas armijas būvbrigādes un inženierus jeb t.s. tehnisko karaspēku. Ir skaidrs, ka Krievijas mērķis joprojām ir sagraut pasaules tiesisko kārtību, par kādu civilizētā pasaule ir vienojusies pēc Otrā pasaules kara.
Arī pirms dažām dienām publicētā Levadas centra aptauja liecina, ka Krievijas iedzīvotāji turpina dzīvot sava veida paralēlajā pasaulē ar atšķirīgiem uzskatiem un vērtējumiem par notiekošo. Pēdējos 25 gados Krievijas iedzīvotāji visbiežāk saka, ka viņiem ir labs, mierīgs noskaņojums. Spriedze un satraukums kļūst aizvien mazāks un pašlaik ir viszemākais visā novērojumu vēsturē. Šogad maijā fiksēts visaugstākais laba un pozitīva noskaņojuma rādītājs – tā jūtas 16 procenti iedzīvotāju. Vairākums uzskata, ka viss notiek pareizi gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā, sociālajos jautājumos, cīņā par mieru. Paradoksāli, ka katrs piektais tomēr saka, ka viss nenotiek tā, kā vajag, un valsts “neiet pareizā virzienā” jautājumos, kas skar cenu celšanos, mazās pensijas, inflāciju, ekonomikas kritumu, nenomaināmo varu un korupciju.
Ļoti labs noskaņojums visvairāk ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadu vecumam (26 procenti), labs un mierīgs noskaņojums šajā grupā ir 62 procentiem iedzīvotāju. No tiem, kuriem ir 55 gadi vai vairāk, ļoti labs noskaņojums ir deviņiem procentiem, bet labs un mierīgs – 67 procentiem iedzīvotāju. Tāpat kā daudzās citās aptaujās, nabadzīgākie ir pesimistiskāk noskaņoti, bet tie, kuri var atļauties pirkt ne tikai ikdienas preces, ir daudz lielāki optimisti. Kopumā 71 procents Krievijas iedzīvotāju uzskata (vai apgalvo, ka tā uzskata) – valstī viss notiek pareizi. Droši vien pašlaik nav pamata domāt, ka Krievijas sabiedrības uzskatos un pašapmānā tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties.
