Pieņemts lēmums 1.-6.klasei mācību gadu līdz Jāņiem tomēr nepagarināt.
Izglītības un zinātnes ministrija informējusi, ka tas balstīts uz pazemināto skolēnu emocionālo labsajūtu. Esot jāņem vērā, ka bērni noguruši no attālinātajām mācībām un pagarinātais mācību gads vēl vairāk pazeminās viņu emocionālo labsajūtu. Nav arī iespējams prognozēt, vai šajā mācību gadā būs iespējams atsākt klātienes mācības.
Pēdējais apgalvojums tiešām vērā ņemams arguments, pagarināt attālinātās mācības tiešām nevajadzētu, bet, ja tomēr ļaus atgriezties skolās? Vai tas tomēr neuzlabotu bērnu emocionālo labsajūtu?
Skolu psiholoģe lze Kricka norāda, ka te nav vienas atbildes: “Ja runājam par ieguvumiem vai zaudējumiem, jāskatās ļoti individuāli. Daļai bērnu attālinātās mācības tiešām ir smags pārdzīvojums, gan viņam pašam, gan vecākiem, bet ir ģimenes, kas pratušas atrast zelta vidusceļu, ļoti sekmīgi organizējot savu dzīvi. Netrūkst bērnu, kuri saka, ka šajā laikā jūtas ļoti labi, jo nav jāiet uz skolu, tādējādi viņi netiek pakļauti stresam, ko rada skola, klases biedri. Bērni ir mājās, drošībā pie vecākiem, sekmīgi mācās.”
Psiholoģe arī norāda, ka daudz noteiks tas, kāds lēmums tiks pieņemts par dzīvi pēc 6.aprīļa, kad beigsies ārkārtējā situācija: “Ja tiek ļauts iet uz skolu, klātienes efekts gandrīz divus mēnešus tiks īstenots. Jāņem arī vērā mūsu kultūrā iesakņojusies tradīcija, ka 31.maijā skola beidzas un visi laimīgi dodas uz laukiem pie vecmāmiņām, vectētiņiem. Zinām, kā bērniem ir ar mācīšanos maijā, kad spīd saule, ir silts. Tas laikam bērnos ieprogrammēts, ka līdz ar saulainu laiku beidzas mācības. Jāņem vērā, ka daļa vecāku, visticamāk, jau saplānojuši dzīvi jūnijā, lai arī šobrīd nezināmā vairāk nekā zināmā.”
Pēdējā laikā izglītībā tiek īstenota sistēma, ka novados, kur epidemioloģiskā situācija ļauj, mācības var notikt. Tagad vēl jauninājums – iespēja rīkot nodarbības svaigā gaisā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska intervijā Latvijas Radio vakar gan sacīja, ka ne visas skolas izmanto šo piedāvājumu. Tostarp skolas Cēsīs un Valmierā. Viņai neesot zināms, kas kalpojis par iemeslu, lai neizvēlētos šādu variantu, tas šodien tikšot pārrunāts ar mācību iestādēm, lai saprastu un, iespējams, piedāvātu citus variantus veiksmīgai nodarbību novadīšanai svaigā gaisā.
“Tomēr pieļauju, ka pamatā vienīgais arguments varētu būt loģistikas problēmas, jo minētajos novados ir diezgan lielā areālā dzīvojošie bērni,” sacīja I. Šuplinska, piebilstot, ka skolas, kas izvēlējušās āra nodarbības, meklē radošus risinājumus, jo āra nodarbībām pievienotā vērtība ir bērnu satikšanās, psihoemocionālā labsajūta, izkustēšanās un līdzsvara atgūšana.
Interesanti, ka ministrei neienāk prātā, ka tas var būt saistīts ar kādiem citiem apsvērumiem. Vai skolām ir iespējas sarīkot šādās āra nodarbības, jo īpaši ņemot vērā, ka laiks nav pārāk silts? Bet galvenais, vai valstī jau nav piemēru, kad pēc dažām dienām epidemioloģiskā situācija novadā pasliktinās un atkal jāatgriežas mājās. Tāpēc pašvaldības un skolas izvēlas neriskēt. Arī I. Kricka norāda, ka šāda raustīšanās nāk tikai par sliktu: “Tas rada stresu visiem. Vecākiem, kuri domā, ka beidzot varēs pilnvērtīgi pastrādāt, arī bērniem, kuriem mainās ikdiena, jo lielākā daļa pieradusi pie attālinātā darba, mācībām, ģimenēs izstrādāta sistēma, kā funkcionēt. Arī skolotājiem, kuriem jāspēj pārslēgties no viena procesa uz otru, un pāri visam ir neziņa, kā būs rīt, pēc divām dienām.”
Iespējams, daļa vecāku tomēr būtu priecīgi par mācību gada pagarināšanu, ja tas notiek klātienē, tā būtu zināma atelpa, jo arī viņi, īpaši mazāko klašu audzēkņu vecāki noguruši no attālinātajām mācībām.
“Lēmums nepagarināt mācību gadu, manuprāt, tomēr ir pareizs, jo tās divas nedēļas, lai arī klātienē, neko daudz nedos,” saka I. Kricka. “Pilsētā dzīvojošajiem vēl būtu viegli, bet tiem, kuri ved bērnus no attālākiem pagastiem, rastos papildu grūtības. Piekrītu, ka daļai bērnu, pusaudžu ļoti vajadzīga socializēšanās, te kā labu alternatīvu saredzu skolu vai citu iestāžu rīkotās dienas nometnes, kur bērni darbotos pa klašu, vecuma grupām, interešu kopām. Bērni kaut uz dažām stundām varētu nākt, lai būtu kopā, socializētos, atgūtu emocionālo labsajūtu.
Skaidrs, ka ilgais attālinātais mācību gads ilgtermiņā uz pusaudžiem atstās sekas. Ieguvēji tie, kuri iet uz kādiem treniņiem, kas var notikt ārā, ir treneri, vienaudži, svaigs gaiss. Svarīgs arī vecāku faktors, vai viņi gatavi kopā ar bērnu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā.”
Pēc attālinātā mācību gada tie, kuriem nav lauku, kur aizbraukt, diemžēl turpinās mājsēdi, atkal pavadot laiku pie viedierīcēm. Psiholoģe uzsver, ka arī te daudz atkarīgs no vecākiem, kā viņi palīdzēs organizēt bērna dienu, lai atrautu no virtuālās vides.
Komentāri