Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ļaut tēvam būt tēvam

Jānis Gabrāns
07:43
20.09.2017
7

Tēvu diena ir laiks vairāk aizdomāties par vīrieša – tēva nozīmi bērna audzināšanā. Pētījumi rāda, ka pēdējos pārdesmit gados mūsu valstī mainījusies vīrieša un tēva loma sabiedrībā un vieta ģimenē. Ja agrāk vīrietis bija ģimenes galva un aprūpētājs, kas pieņēma visus svarīgos lēmumus, tagad ģimenes modelis vairāk akcentē sadarbību ne tikai kopīgu lēmumu pieņemšanā, bet arī bērnu audzināšanā. Ielās bieži redzam tēvus, stumjot bērnu ratiņus, ejot ar mazuli pastaigā, vedot uz bērnudārzu, skolu.

To apliecina arī ģimenes psihoterapeite Inga Jurševska, norādot, ka ģimenes modelis tiešām mainās: “Gribu uzsvērt, ka tur ir arī liels jauno māmiņu nopelns. Viens ir tēvam gribēt vairāk ie­sais­tīties bērna aprūpē, audzināšanā un dzīvē, bet tikpat svarīga ir mammas gatavība tēvu pielaist bērnam tuvāk, nebaidoties, ka tas varētu ietekmēt viņas ciešo saikni ar bērnu. To jūtu arī kā ģimenes psihoterapeits, kas palīdz risināt kādas bērnu problēmas. Pirms gadiem desmit bija ierasta situācija, ka bērnu konsultācijām pieteica tikai mammas, kuras viņu arī pavadīja pie speciālista. Kad aicināju procesā iesaistīt arī tēvu, no māmiņu puses bija zināma neticība, pat skeptiska attieksme, sakot, ka viņš negribēs nākt, ka ir ļoti aiz­ņemts, un tamlīdzīgi. Tagad situācija mainījusies, ļoti bieži tieši tēvi piesaka bērnus uz vizītēm, paši nāk līdzi bez iebildumiem. Tas parāda, ka tēvi gatavi ne tikai iesaistīties praktiskā aprūpē, bet arī bērna emocionāli psiholoģisko jautājumu risināšanā.”

Psiholoģe Līga Redliha, runājot par tēva lomu ģimenē, teikusi, ka tēvi var nodrošināt tikpat labu bērna aprūpi kā mātes, vienīgais, ko nevar darīt tēvi, ir barot bērnu ar krūti.

I. Juršveska norāda, ka tēvu pieaugošā loma bērna audzināšanā ir zināms izaicinājums mammām, jo, bērniņam piedzimstot, primārā, tiešā saikne veidojas ar māti, kura ir deviņus mēnešus sevī šo mazuli nēsājusi: “Tad ir jautājums, vai tēvs bērna pirmajā dzīves gadā ir cieši līdzās mammai. Vai viņš spēj galveno atbalstu izrādīt mammai, palīdzot visās lietās, uzmanot, vai viņa ir atpūtusies, paēdusi, pats paņemot bērnu biežāk uz rokām vai izejot ar viņu ārā pastaigā, lai māmiņa var atpūsties no milzīgās uzmanības uz bērnu. Ja tā notiek, pēc pirmā dzīves gada bērniņam mammas klātbūtne, mammas krūts nav tik ļoti nepieciešama un parādās lielāka iespējamība tēva aktīvākai līdzdalībai, iesaistei attiecībās ar bērnu, kopīgā ikdienā un sadzīvē.”

Viņas teiktais labi sasaucas ar Jaceka Puļikovska – triju bērnu tēva, skolotāja un teoloģiskās fakultātes pasniedzēja Poznaņā – rakstīto, ka pats svarīgākais, ko tēvs var dot saviem bērniem – tik vien kā patiesi, gudri, pārdomāti, uzticīgi, īpaši visu mūžu mīlēt viņu māti.

Tam piekrīt arī I. Jurševska, norādot, ka šī drošās aizmugures sajūta, ko vīrietis savai sievietei var iedot viņu bērna pirmā dzīves gada laikā, pēc tam ļoti atmaksāsies ne tikai attiecībās ar bērnu, bet arī partnerattiecībās un ģimenes kopējā atmosfērā vēl gadiem ilgi pēc tam: “Protams, vīriešiem šis pirmais gads ir milzīgs pārbaudījums, īpaši, ja piedzimis pirmais bērns ģimenē. Līdz tam viņš ar savu sievieti visu laiku bijis kopā, veltījuši viens otram uzmanību, un pēkšņi viss mainās. Jo sieviete vismaz 90 procentus savas uzmanības velta bērnam, kuram vajadzīga mamma. Vīrieši nereti atzinuši, ka rodas sajūta, ka sieviete uzgriež muguru, un ir jautājums, ko viņi šādos brīžos dara. Vai pieaug, nobriest un saprot, ka šāda situācija ir uz laiku un viņam jādara viss iespējamais bērna mātes labā, lai pēc laika atkal abi var būt ciešāk kopā, vai arī nolemj, ka tas viņam par grūtu, un sāk vairāk strādāt, biežāk satikt draugus, ievieš jaunus hobijus un arvien mazāk ir mājā. Tad līdzsvars ģimenē nobrūk, visām pusēm vajadzības paliek neapmierinātas. Sievietei pēc atbalsta, palīdzīgas rokas un mīlestības no vīrieša puses, vīrietim pēc sajūtas, ka viņš ir daļa no ģimenes, un, protams, bērniņam, kurš paliek tikai ar mammu, iespējams, pat uz ilgiem gadiem.

Lai ģimenes modelis funkcionētu pilnvērtīgi, vīriešiem jāgrib un jācenšas būt par tēviem, bet mātēm saviem vīriešiem jāļauj būt par tēviem. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kā gadās ar bērniem. Mazs būdams, viņš savas aktīvās intereses periodā nāk uz virtuvi, grib piedalīties gatavošanas procesā, bet tas sanāk neveiklāk, un, ja dzenam prom, jo pašiem sanāks ātrāk, pusaudža gados viņu ne ar kādu lūgšanos virtuvē nedabūsi. Līdzīgi ar tēvu iesaisti. Ja mātes, būdamas ļoti gādnieciskas un bērnu sargājošas, vīrieti turēs pa gabalu, jo viņš taču nemācēs tik labi tikt ar bērnu galā, pēc tam var kļūt nelaimīgas, ka vīrietis neiesaistās. Tāpēc vajag ļaut tēvam iesaistīties rūpēs par bērnu jau kopš viņa ienākšanas ģimenē, nevis vien tad, kad bērns sācis iet skolā.

Ja tēvs aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā, savstarpējās attiecības ģimenē ir tuvākas, paaugstinās ģimenes dzīves kvalitāte, ir mazāk konfliktu. Vīrieši, kuri aktīvāk iesaistās bērnu audzināšanā, izjūt lielāku apmierinātību ar savu dzīvi, jūtas emocionāli tuvāki ģimenei.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi