Augstākās amatpersonas par krīzi vairākkārt izteikušās kā par nebijušu iespēju laiku. Kad uzņēmējiem nevis jāgaida no valsts, bet jāņem iniciatīva savās rokās. Tiesa, gluži bez valsts atbalsta viegli nebūs, bet, paraugoties uz visu plašāk, šis varbūt tiešām ir lielo iespēju laiks. Meklēt jaunas nišas, nepamanītas iespējas. Tam piekrīt arī uzņēmējs Kaspars Purmalis, kurš šajā laikā ģenerē dažādas idejas, ko īstenot dzīvē, domājot par attīstību. Viņš norāda, ka apkārt ir daudz iespēju, tās vienkārši netiek izmantotas. Teiksim, cēsnieki neprotot izmantot Gaujas sniegtās iespējas.
“Gauja pēdējos gados kļuvusi par ļoti dzīvu maģistrāli, te visu vasaras sezonu brauc laivas, plosti, bet pilsēta neprot paņemt šos tūristus. Jo tie, kuri piestāj Cēsu teritorijā uz pilsētu nevar nokļūt. Sabiedriskais transports kursē reti un neizdevīgi. Šī būtu iespēja, kas neprasītu daudz, tikai nodrošināt laivu pieskatīšanu un pa lētu naudu busiņu uz pilsētu un atpakaļ. Ceļotāji uzbrauks, patērēs naudu Cēsu veikalos, un brauks atpakaļ. Nekā sarežģīta, klienti ir tepat rokas stiepiena attālumā, mēs neprotam tos paņemt.
Līdzīgi ir ziemā, jo rīdzinieks pa apvedceļu aizbrauc uz “Žagarkalnu” vai “Ozolkalnu” un tāpat aizbrauc atpakaļ. Viņu neviens uz Cēsu centru nenovirza, arī tā ir garām palaista iespēja,” norāda K. Purmalis.
Iespējams, trekno gadu samērā vieglā peļņa aizmigloja skaidru skatienu uz apkārt notiekošo, un sīkās iespējas vienkārši netika ievērotas. Jo tāpat bija labi, bet tagad ir grūti pārslēgties uz jauniem apstākļiem.
Kā vēl vienu būtisku problēmu uzņēmējs min latviešu nevēlēšanos kooperēties, kas ļautu biznesu attīstīt daudz labāk. Šobrīd gan runas par nepieciešamību apvienoties izskan tikai kā vēlējums, bet realitātē šādu piemēru nav daudz.
“Tā ir latviešu mentalitāte. Teiksim, šāds piemērs. Latvietim ir laivas, ko iznomāt, un viņš rēķina, ka viņš par to nopelnīs desmit latus. Un viss, kur braucējam nakšņot, vai ko vēl apskatīties, tas laivu iznomātāju vairs neinteresē. Lai ceļotājs pats meklē, galvenais, lai par laivām nopelnīti tie desmit lati. Sliktākajā gadījumā viņš pat nodomā: “Es ieteikšu kādu viesu namu, man par laivām samaksās desmit, bet tam par dzīvošanu – 30. Kam man tas vajadzīgs, es taču neesmu nekāds palīgs tam kempingam vai viesu mājai. Lai tiek paši galā.
Šis uzņēmējs nesaprot elementāru lietu, proti, ka par to, ka atrodot savam klientam naktsmājas vai vēl kādu pakalpojumu, viņš pēc mēneša atkal
atgriezīsies, varbūt pat vēl lielākā kompānijā.
Tā nav pat skaudība, es teiktu, ka latviešu lielākā problēma ir negribēšana dalīties.
Vēl viens vienkāršs piemērs. Meitene iet pirkt kurpes, bet veikalā nav tāda izmēra. Veikalā viņai iesaka iet uz blakus veikalu, tur būs. Viņa aiziet, tur nopērk, bet, kuru veikalu šī pircēja atceras labāk – pirmo vai otro? Pirmo, to, kurā ieteica šo risinājumu. Diemžēl latvietim tas nav raksturīgi, un saņemt informāciju par konkurentu piedāvājumu te ir ļoti grūti.
Mūsu cilvēkiem ir dīvaina domāšana, viņam šķiet, ka norādot ceļu pie konkurenta viņš atņem sev naudu. Bet kā, ja viņš vajadzīgo preci pats piedāvāt nevar. Kur te loģika, bet tas strādā vairumā gadījumu.
Var jau nogāzt uz to, ka 50 gadus neesam nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, un šīs tradīcijas ir svešas, bet pagājuši 15 gadi un joprojām nekas nenotiek. Ilgi gaidīju, kad šis process sāksies, joprojām nekāda apvienošanās nenotiek,” atzīst K. Purmalis.
Kā vēl vienu iemeslu, kāpēc bizness Latvijā tā īsti neattīstās, viņš norāda, ka latvietis mentāli nevar pārkāpt tam, ka jāpiesaista investori. Kaut arī pasaulē tā ir norma.
“Jebkurš bizness attīstās, aug, līdz kādā brīdī saviem spēkiem to nevar attīstīt, vajadzīga iešprice nākamajam attīstības solim. Latvietis to nespēj pieņemt, tikt pāri aizspriedumam, ka tas ir viņa izlolotais bizness, kā to tagad dalīt ar kādu citu. Viņš labāk bankrotē, bet ar citiem neiet. Taču pasaules pieredze rāda, ka tā ir vienīgā attīstīšanās iespēja. Būtu labi, ja arī mēs saprastu, ka tikai kooperējoties spēsim augt, attīstīties un veiksmīgi tik laukā no šī brīža ekonomiskās situācijas,” uzsver K. Purmalis.
Jānis Gabrāns
Komentāri