Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Latvijas iecerēšana

Māris Niklass
09:15
13.12.2017
4

Patiesais virsraksts šim rakstam būtu “Starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100””. Tā 2.decembrī notika Valkā.

Deviņi zinātņu doktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Vācijas referēja par mums, latviešiem, ne tik labi pazīstamo Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP). Konferencē skanēja atziņa, ka ne tikai stipri cilvēki ir valsts pamats, bet arī vēsturi zinoši. Proti, ar šādiem cilvēkiem grūti manipulēt. Pēc šiem vārdiem nevilšus nāk prātā tautā mīlēta mākslinieka austrumu kaimiņa televīzijas kanālā teiktais, ka latviešu strēlnieki Krievijā slepkavoja, vai arī divus gadus senāks notikums, kur valsts amatpersona, atklājot pieminekli somu jēgeriem (karoja ķeizariskās Vācijas pusē), slavēja viņu varoņdarbus un lika ziedus, nezinot, ka dažus kilometrus tālāk kapsētā guļ viņu upuri-vairāk nekā 200 latviešu strēlnieki. At­gādinājums – vēsture jāzina!

Uz savu pirmo sesiju Nacionālā padome pulcējās 29.novembrī Valkā. No aicinātajiem nepiedalījās vairākas partijas, arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kurai tobrīd bija vairāki desmiti tūkstošu biedri. Pēc piecu dienu darba sapulcējušies ievēlēja valdi 10 cilvēku sastāvā ar Voldemāru Zāmuelu vadībā. Varu piebilst, ka tā bija liela varonība, jo impērijā valdīja haoss. Bija noticis oktobra apvērsums. Valkā jau nedēļu saimniekoja lielinieki-strēlnieku un bezzemnieku padomes izpildkomiteja, tā sauktais Iskolats. 1918.gada 30.janvārī LPNP sanāca uz otro sesiju. Taču tās darbu pārtrauca ne tikai vācu armijas ofensīva, okupējot visu Vidzemi, bet arī Iskolata kara revolucionārā komiteja. Tā atkāpjoties sāka sabiedrisko un politisko darbinieku arestu. Viņu vidū divi Nacionālās padomes locekļi – vadītājs V.Zāmuels un Oto No­nācs, avīzes “Līdums” redaktors. Pa­teicoties drosmei, Pleskavā bēgot no vilciena, viņi palika dzīvi, taču pārējos septiņus sabiedriskos darbiniekus turpat nošāva.

Sesija paspēja ar 23 balsīm par, vienu pret pieņemt padomes darbībai nozīmīgu rezolūciju, proti:
– atzīt, ka Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvieno Kurzemi, Vidzemi, Latgali;
– protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu,
– protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kas pārkāpj tautu pašnoteikšanās principu.

Jābilst, ka vēlākais Padomju Krievijas un Vācijas Brestļi­tovskas miera līgums noteica, ka Latgale un Ilūkstes apriņķis formāli pienācās Krievijai. Uz šo Latvijas daļas faktisko aneksiju nekādus iebildumus neizteica Krievijas Tieslietu tautas komisārs latvietis Pēteris Stučka, būdams līguma slēgšanas komisijā. Krievijas Domes deputāts un vienlaicīgi LPNP Ārlietu nodaļas vadītājs Jānis Goldmanis Krie­vijas Satversmes sapulcē (kuru vēlāk izdzenāja boļševiki) paziņoja, ka Latvija atdalās no Krie­vijas. Pirmais Nacionālās padomes centiens piedzīvoja neveiksmi. Milzīgu darbu Latvijas starp­tautiskajā atzīšanā veica delegāts Zigfrīds Anna Meiero­vics. Lai caur Petrogradu nokļūtu Stokholmā, nākamajam ārlietu ministram nācās piekukuļot Krie­vijas Ārlietu tautas komisariāta darbiniekus. Pirmais darbs, kas vēlāk nesa augļus, – 25.jūlijā nodibinātais Informācijas birojs Stokholmā. Tālāk Z.A.Meiero­vics aktīvi darbojās Francijā un Lielbritānijā, atgādinot par Lat­viju. 23.oktobrī notika 20 minūšu saruna ar britu ārlietu ministru A.Dž.Balfūru, kurš deva mutisku solījumu, ka Lielbritānija būtu ga­tava LPNP atzīt par faktisko Latvijas valdību. Rakstiskais atzinums tapa 11.novembrī. Nacio­nālā padome darbojās Valkā, taču astoņi latviešu partiju pārstāvji un viens Latgales partijas pārstāvis darbojās, veidojot tā saukto De­mo­krātisko bloku. Tajā pirmo vijoli spēlēja Kārlis Ulmanis. Viņš nepieņēma LPNP piedāvājumu uzņemties valdības vadīšanu. Šo­reiz piekāpīgāki bija Nacionālās padomes locekļi, iekļaudamies Ulmaņa veidotajā Tautas padomē. Pieci LPNP valdes locekļi kļuva par pirmā Ministru kabineta locekļiem. Pēc Tautas padomes nodibināšanas 1918.gada 17.novembrī vēlu vakarā Nacionālas padomes valdes locekļi sanāca uz pēdējo sēdi, kura pieņēma V.Zā­muela priekšlikumu netraucēt Tautas padomes darbību, taču uzmanīgi sekot notikumiem. Gadī­jumā, ja Tautas padome izjuktu, LPNP varētu atjaunot cīņu par neatkarīgu Latviju. Par laimi, tāda nepieciešamība nebija. Valsti turpināja būvēt tie, kuri to bija to pasludinājuši. Tauta kļuva par nāciju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi