Nedēļa Latvijā
Latvijas karavīri mājās no Irākas. Pagājušajā nedēļā 121 Latvijas karavīrs atgriezās no pēdējās misijas Irākā. Jūnijā uz turieni dosies vien trīs karavīri.
Kopš 2003. gada Irāka kļuvusi par vēl vienu starptautisko misiju norises vietu, uz kuru devās arī Latvijas karavīri. Tur pabijuši vairāk nekā 1150 latviešu, misiju nodrošināšanai iztērēti vairāk nekā 16 miljoni latu.
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku amatpersonas paziņojušas, ka turpmāk daudz lielāks uzsvars tiks likts uz misiju Afganistānā. Jūnijā no šīs valsts atgriezās 26 karavīri, augustā tiek plānots kontingentu palielināt līdz 95 karavīriem. Lai gan amatpersonas un arī karavīri atzīst, ka dienēšana Irākā bija bīstama, tomēr arī Afganistāna vairs nebūt nav uzskatāma par mierīgu misijas vietu. Nedēļas nogalē tur nemiernieku uzbrukumā bojā gāja divi un ievainoti četri Igaunijas kontingenta karavīri.
Kā galvenais ieguvums piedaloties misijās, tiek atzīta gūtā pieredze, kā arī tas, ka Latvija pierādīja sevi kā uzticamu un stabilu partneri. Tai pašā laikā aizvien aktuāls ir jautājums, par ko tad notika šis karš un vai Irākas tautai tagad ir labāk. Ideālistiskajam mērķim atbrīvot šo zemi no Sadama Huseina un veicināt demokrātiska režīma izveidošanos toreiz ticēja daudzi, bet tagad aizvien vairāk cilvēku šaubās par ASV patiesajiem mērķiem.
Tāpat pagaidām apšaubāmi šķiet sākotnējie solījumi par Latvijas uzņēmēju priekšrocībām pēc demokrātiskā režīma nodibināšanas Irākā, kas tik vilinoši šķita tiem, kuri aizstāvēja lēmumu doties misijā. Ekonomiska labuma pagaidām Latvija nav guvusi, bet zaudējusi karavīru dzīvības gan. Aizvien saglabājas jautājums, vai cīņa par tautu, kura, iespējams, nemaz nevēlas kļūt demokrātiska, un starptautisko misiju pieredze ir zaudējumu vērta.
Robežlīgums jaunā fāzē. 27. martā Maskavā parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums, maijā to ratificēja Latvijas parlaments, taču vēl nepieciešama bija arī ratifikācija Krievijas parlamentā.
Pagājušajā nedēļā ceturtdien Krievijas valdība Latvijas un Krievijas robežlīgumu nodeva Vladimiram Putinam, lai dokumentu virzītu ratificēšanai Krievijas Federālajā sapulcē. Tai pašā laikā vēl aizvien robežlīguma būtību apvij diskusijas. Daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka tā parakstīšana ir absolūti nepieciešama, tomēr daļa izsaka bažas par to, ka šis ir tikai pirmais solis Krievijas ietekmes pastiprināšanā, jo Latvijas atteikšanos no Abrenes skaidro ar bailēm no nesaskaņām valstu starpā.
Līdz mirklim, kad robežlīgumu parakstītu Krievijas prezidents, tas vēl tiks izskatīts parlamenta apakšpalātā – Valsts domē, kā arī augšpalātā – Federācijas padomē. Taču Latvijā vēl tikai rudenī Satversmes tiesa izskatīs jautājumu par to, vai robežlīgums atbilst Satversmei.
Jāņus svinam, dziedot un dzerot. Jāņi pavadīti, un Valsts policija ziņo, ka no 22. jūnija līdz vakardienas rītam kopā aizturēti apmēram 200 autovadītāji alkohola reibumā. Notikušas arī avārijas, tomēr bojā gājušo šajos Jāņos nav. Valstī reģistrēti arī 30 ugunsgrēki.
Iespējams, valsts mērogā veiktās kampaņas palīdzēja, tomēr Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš situāciju vērtē kritiski. Daudz autovadītāju bija sēdušies pie stūres alkohola reibumā, brauca bez tiesībām, turklāt nepakļāvās policijas norādījumiem. E. Zivtiņš atzina, ka arī sabiedrībai ir aktīvi jāiesaistās un jāpievērš uzmanība šai problēmai, jo noteikumu pārkāpēju skaits aizvien ir liels.
Nedēļa pasaulē
Eiropas Savienība izbēg no strupceļa. Pagājušajā nedēļā notika ES dalībvalstu līderu sanāksme par to, kā atrisināt krīzes situāciju, kas izveidojusies, nespējot vienoties par iesaldēto ES konstitūciju. Jaunais konstitūcijas variants paredz lēmumu pieņemšanas reformu ar balsošanas sistēmas maiņu, ārlietu ministra un prezidenta posteni, kā arī samazinātu Eiropas Komisijas sastāvu. Konstitūcijas izmaiņas pamatotas ar darbības efektivizāciju, kas īpaši nepieciešama pēc ES paplašināšanās.
Visasāk pret jauno konstitūciju iebilda Lielbritānija un Polija. 2000. gadā Nicas līgumā izveidota un aizvien spēkā ir tāda balsošanas kārtība, kurā iedzīvotāju skaitam ir maza ietekme uz katrai dalībvalstij piešķirto balsu skaitu ES Ministru padomē. Taču jaunajā līgumā paredzēta jauna kvalificētā vairākuma sistēma – divkāršais vairākums, lielākā daļa lēmumu jāpieņem ar 55% dalībvalstu atbalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju. Polijai pašreiz esošā sistēma ir izdevīgāka, jo tai ir tikai mazliet mazāk balsu nekā Francijai un Vācijai, tādēļ Polija iebilda pret to, ka balsu sadalījumā vērā tiktu ņemts iedzīvotāju skaits, jo tas palielinātu lielo valstu ietekmi.
Lielbritānija savukārt bija strikta jautājumos par Pamattiesību hartas juridisko statusu, ārlietu ministra posteni un tieslietu jomu, turklāt tā iebilda arī pret juridiskas personas statusa piešķiršanu ES.
Par spīti nesaskaņām, sestdienas rītā dalībvalstu līderi vienojās par jauno pamatlīgumu. Tika panākts kompromiss ar Poliju, un tai būs iespējams pielāgoties jaunajai balsošanas sistēmai līdz 2017. gadam.
Lielbritānija panāca kontroles saglabāšanu pār savu ārpolitiku, tieslietu un policijas sistēmu, nodokļu un sociālo garantiju mehānismu, turklāt ES Pamattiesību harta netiks attiecināta uz Lielbritānijas nodarbinātības likumiem. Taču ārlietu ministra nosaukums tika mainīts, tas būs ”ES augstais pārstāvis”.
Samita noslēgumā panākta vienošanās, ka turpināsies sarunas par līgumu, taču, lai tas stātos spēkā, būs nepieciešama visu dalībvalstu ratifikācija.
Cīņa ar pedofiliem. Sadarbojoties 35 valstu iekšlietu struktūrām, atklāts un sagrauts starptautisks interneta pedofilu tīkls, kura bāze bija Lielbritānijā. Internetā pieejamas bija vairāk nekā desmit tūkstoši seksuāli izmantotu bērnu fotogrāfijas un video materiāli, turklāt galvenajā tīkla datorā atrastas vairāk nekā 75 tūkstoš fotogrāfijas. Tajās redzami dažāda vecuma bērni, pat zīdaiņi, kurus seksuāli izmanto pieauguši vīrieši. Atklāts, ka tīklu izmantojuši vairāk nekā 700 cilvēku 35 valstīs.
Taču ASV cīņa ar pedofiliem notiek, arī nosakot dzīvošanas ierobežojumus sodu izcietušajiem. Vairākās ASV pilsētās par pedofiliju sodītiem cilvēkiem liegts dzīvot 300 metru attālumā no skolām un bērnudārziem, līdz ar to ierobežojumi daudzviet attiecas uz apmēram 54% teritorijas.
Komentāri