Viss tikai slikts, līdz riebumam nepareizs, apkārt tikai cilvēki, kuri domā vien par savu labumu, neviens neko nejēdz… Iesākto teikumu katrs pats var paturpināt. Tikai tāpēc jau nekas nemainīsies, ja nu vienīgi nervu sistēma tam, kurš mēģina pārdzīvot nebūšanu nebūšanas ne tikai savā mazajā, bet arī globālajā pasaulē. Un stāsts nav par vienaldzību, bet prasmi bezjēdzīgi visu slikto attiecināt uz sevi, bet tas labais – kur nu tas man, tas jau citiem. Barības piedāvājums šādiem ļaudīm ļoti bagātīgā klāstā – var uzmest aci mediju informācijai, bet mazāk prasīgam pietiek arī ar pāris satiktām kaimiņienēm, kuras visu, kas notiek šaizemē un aiz tālajiem mežiem, saliks pa plauktiem. Garlaicīgi nav. Taču skumji gan, kā cits citu bendējam, sliktās vēstis nesot apkārt un neieraugot, ka tūlīt, tūlīt ziedēs sniegpulkstenītes.
Varbūt tas ir tikai fons mūsu dzīvesvietai un dzīvei? Mums taču nav pieņemts atklāti un skaļi teikt, ka klājas labi, ka dzīvei nav ne vainas. Pamēģiniet kādam pateikt. Sekos dziļa nopūta, griezīgs skatiens: “Nuja, kas tad tev kait.” Negaidot, ka sarunas biedrs ko varētu bilst, kā no tikko uzsprāgušas Etnas sāk gāzties jaudīgs grūtās un sliktās dzīves atainojums. To var noslāpēt tikai pagriežoties un aizejot.
Ne viens vien laiku palaikam atgādina – nedzīvojam mēs slikti. Bet tas izskan klusi, lai kādu, kurš bieži vien dzīvo vēl labāk, nesadusmotu. Tādi nu esam. Kā Oļiņiete. Viņai ik situācijā vajadzēja mutē Dieva vārdu, mums Vella svētītos.
Klusībā gan uzdrošināmies vismaz sev atzīt, ka dzīve ir daudz labāka nekā kādreiz. To arī parāda mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS laimes mērījuma rezultāti. Sevi par laimīgiem ģimenē uzskata 76% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par procentu vairāk nekā gadu iepriekš. To vidū 17% ir ļoti laimīgi. Arī laimes sajūtas ģimenē vidējais vērtējums turpina augt un sasniedzis 7,65 balles no 10. Pilnīgi visas sabiedrības grupas ģimenē jūtas laimīgākas nekā ārpus tās. Jo īpaši svarīgs atbalsts tā ir nestrādājošiem cilvēkiem, pensionāriem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un izglītību, kā arī rīdziniekiem. Zīmīgi, ka laimes sajūtu ģimenē būtiski neietekmē ienākumu apmērs, jo gan mazas, gan lielas algas saņēmēji laimes sajūtu ģimenē vērtē gandrīz vienādi. Redz, kā!
Komentāri