Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā, kuriem ir skolas vecuma bērni vai mazbērni, norādījuši, ka bērni vai mazbērni vasaras brīvlaiku pavada kopā ar vecākiem un ģimeni. Aģentūras “Kantar TNS” veiktajā aptaujā šādi atbildējis 71 procents respondentu.
Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā ciemojas pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem (44%), brīvo laiku pavada kopā ar draugiem vai kaimiņiem (43%), kā arī apmeklē sporta, mākslas vai citas tematiskās nometnes (34%).
Salīdzinoši retāk iedzīvotāji norāda, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā dodas ceļojumā ārpus Latvijas (18%), bet visretāk, vien četri procenti iedzīvotāju, norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā strādā.
“Druva” aptaujāja vairākas māmiņas, lai noskaidrotu viņu viedokli, cik svarīgi bērnam vasaru pavadīt kopā ar ģimeni, bet varbūt labāks ir risinājums, aizsūtīt bērnu vai bērnus uz visu vasaru uz laukiem.
Inga Krafte norāda, ka svarīgi vasarā bērnam ļaut pabūt kopā ar ģimeni, gan arī rast viņam iespēju pastrādāt: “Kamēr bērni nav devušies savās dzīvēs, gribas pabūt kopā. Protams, vecākiem vasarā ir darbs un jāmeklē šie brīvie mirkļi. Katrā ziņā vasaras brīvlaiks liek menedžēt, domāt, kur bērni paliks laikā, kad vecākiem jāstrādā. Ir vieglāk, kad lielie bērni var pieskatīt mazos, bet man vienmēr bijis svarīgi izbrīvēt laiku kopā ar bērniem.
Atceros no savas bērnības, ka vienu mēnesi biju pionieru nometnē, vienu mēnesi – strādāju, un trešajā mamma un tētis ņēma atvaļinājumu, un tad kopā kaut kur ceļojām. Šo modeli centos ieviest arī savā ģimenē, cik nu tas iespējams, un nakšņot ar teltīm braucam joprojām. Kad bērni lielāki, jāņem vērā arī viņu prioritātes. Teiksim, šajā nedēļas nogalē nekur aizbraukt nevarētu, jo notiek “Positivus”.
Ir nepieciešams arī laiks, kad bērni strādā, lai saprot, kā nauda nāk. Darba laiks vajadzīgs, lai bērns saprot, ka viņam ir pienākums būt konkrētā laikā darbā, ka jāveic konkrētais uzdevums. Cenšamies atrast iespēju viņiem pastrādāt, lai nopelna sev kaut vai kabatas naudu saldējumam, konfektēm, citām savām vajadzībām. Protams, nav viņi jādzen darbā visa brīvlaika garumā, bet zināmu laiku darbam vajag.
Lai arī vajag brīvlaikā būt visiem kopā, uzskatu arī to, ka vasara ir laiks, kad jādod arī iespēja atpūsties – gan bērniem no vecākiem, gan otrādi. Man bērni bijuši nometnēs, kur viņiem ļoti paticis, bet prieks dzirdēt, ka mājās tomēr labāk. Ir šis atgriešanās un satikšanās prieks! Kopā nebūšana kaut uz dažām dienām vajadzīga, lai bērni iemācās patstāvību.”
Sandra Capare atzīstot, ka ir labi, ja var pavadīt laiku kopā, tomēr norāda, ka vecāku darba dēļ tas ne vienmēr ir iespējams: “Manuprāt, vasarā bērniem tomēr ir vajadzīga dažādība. Var būt kopā ar vecākiem, var pavadīt laiku, dzīvojoties paši. Man labi, ka viņi divi, jo divatā vienmēr jautrāk. Ir labi, ka sporta skola gandrīz visas vasaras garumā nodrošina treniņus, tā ir iespēja laiku pavadīt piepildīti. Tas ieliek arī kādos rāmjos, grafikos. Protams, ka izmantojam atvaļinājumus, lai būtu kopā, ir arī omes, kuras uz kādu laiku paņem bērnus.
Kopā būšana ir vajadzīga, jo, lai arī cik lieli viņi dažkārt jūtas, redzam, ka grib būt kopā ar vecākiem. Manuprāt, pareizākais risinājums ir kvalitatīvi pavadīta nedēļa prom no mājām, kādā ceļojumā, nekā mēnesis, kurā ikdiena tik ļoti pārņem, ka zūd šis kopā būšanas prieks. Un ir tikai ikdienas rutīnas darbi.
Nedomāju, ka viņi visu vasaru gribētu pavadīt kopā ar vecākiem, kuri nemitīgi liktu kaut ko darīt. Esmu arī pret kādreiz tik populāro bērnu sūtīšanu uz laukiem visu vasaru. Atceros savu bērnību, un sajūtas ir dažādas. Kad viens pats nonāc dziļos laukos, kur nav ko darīt, ir traki, bet, ja tur bija kāda kompānija, bija jautri. Visam jābūt normas robežās, gan laikam vienatnē, laikam ar vecākiem, un arī laikam, ko pavadīt pagalmā kopā ar draugiem, jo skolas laikā jau tam īsti laika nepietiek.”
Ģimenes psihoterapeite un divu bērnu mamma Inga Jurševska norāda, ka brīvlaika pavadīšanā liela nozīme ir bērna vecumam: “Pirmo klašu audzēkņiem ir svarīgi vairāk būt kopā ar vecākiem, kad bērns pieaug, ir lielāka nepieciešamība pēc dažādiem iespaidiem, impulsiem, piedzīvojumiem. Esmu pamanījusi, ka pusaudži, lai arī varbūt saka ko citu, tomēr alkst pēc piedzīvojumiem kopā ar vecākiem. Nevis ikdienā būt kopā ar vecākiem pa māju, bet lai ir pasākumi, izbraukumi, piedzīvojumi ārpus mājas.
Liela nozīme arī bērna iekšējās drošības sajūtai, cik viņš, dodamies uz kādām nometnēm, ciemos, uzņemot ciemiņus, jūtas droši un paļāvīgi pats sevī. Vieglāk tiem, kuriem ir līdzīga vecuma brāļi un māsas, tad viņi var daudz vairāk savstarpēji piedzīvot un šo vasaras laiku pavadīt interesanti. Arī, dodoties kaut kur ārpus mājas, viņi kopā jūtas drošāk.
Aizsūtīšana visu vasaru uz laukiem nav pareizais risinājums, jo, manuprāt, tas nes līdzi lielas skumjas. Pieļauju, ka vecāki ar šādu rīcību vēl bērnam to labāko, lai viņš ir pieskatīts, drošībā, paēdis, lai paši var mierīgi strādāt, bet šāda kopā nebūšana var ienest zināmu distanci bērnu un vecāku attiecībās.
Protams, vecākiem ir darbs, bieži vien viņi mājās ir tikai vakaros, bet šajā vakarā laiks jāvelta bērnam. Lai bērns zina, ka būs kopīga filmas skatīšanās vai brauciens uz ezeru, kopīga pastaiga, izbrauciens ar riteņiem. Tad arī bērnam vieglāk aizvadīt laiku vienatnē. Vieglāk ir gaidīt, ja zina, kas sekos, kad vecāki atnāks no darba.”
Komentāri