Par nodokļiem tiek runāts vienmēr un visur. Lai kādi tie būtu, katram šķiet, ka tas paša nopelnītais eiro tiek atņemts nepamatoti. Tā pasaulē, ne tikai Latvijā, iegājies – ja māki nemaksāt, tad kāpēc maksāt. Taču, nedzīvojot uz vientuļas salas, to noslēpt grūti.
Pēc “Lursoft” pētījuma datiem aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Savukārt uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro, un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumu, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu. Brīvprātīgi patlaban Latvijā nodokļus nomaksā vien 57%, kamēr Zviedrijā 90%.
“Lursoft” iepriekš veiktajā pētījumā par ēdināšanas nozari atklāja, ka 46,39% procenti (nozarē reģistrēti 4622 uzņēmumi) sektorā strādājošo uzņēmumu pēdējā pusgada laikā bijis parāds. Atzīts, ka ēdināšanas nozares uzņēmumi neievēro nodokļu maksāšanas disciplīnu. Vēl sliktāk ar nodokļu nomaksu sokas vien mēbeļu ražotājiem, starp kuriem nodokļu parāds pēdējā pusgada laikā reģistrēts 46,96% uzņēmumu (nozarē reģistrēti 1003 uzņēmumi). Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, “Lursoft” aprēķinājis, ka ceturtā daļa mēbeļu ražotāju nodokļu parādnieku sarakstos atrodami jau sešus mēnešus pēc kārtas, savukārt nozares nodokļu parāda summa pēdējā pusgada laikā saglabājusies nemainīga – aptuveni 3,7 miljoni eiro.
Vislielākais nodokļu parāds patlaban reģistrēts vairumtirdzniecības nozarē. No teju 12,6 tūkstošiem reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds pēdējā mēnesī reģistrēts 3333 komersantiem. To kopējais parāds sasniedzis 125,80 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā nozares nodokļu parāda apjoms audzis par 12,78%. Savukārt no 19,27 tūkstošiem mazumtirdzniecībā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts ceturtajai daļai, un to kopējā parāda summa ir 40,86 miljoni eiro.
Pētījumā izmantoti dati par laiku no pērnā gada 7. decembra līdz šīgada 7. maijam.
Lieli skaitļi un tikpat liels to iespaids uz katra iedzīvotāja ikdienu. Tā jau šķiet – kas tur, nesamaksāšu dažus eiro nodokļos, bet, ja tāpat domā vēl viens, otrs, simtu piecdesmitais un tūkstošais, algas skolotājiem, ārstiem pacelt nevar, par pensijām nemaz nerunājot. Nodokļu parādnieku sarakstā izbrīna neražojošās nozares – vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, arī ēdināšana. No viena nopērk, uzliek savus procentus, pārdod. Ne laika apstākļi ietekmē kā lauksaimniekus, ne iztērētie Eiropas fondi kā būvniekus, ne nesaprašanās ar Lielbritānijas “Brexit” kā mēbeļu ražotājus… Kāds ir aprēķins atsevišķās nozarēs strādājošu uzņēmumu īpašniekiem nemaksāt nodokļus? Cik dzirdēts, algas tajos daudz nepārsniedz minimālās. Iespējams, visa nauda, kas ienāk kasē, tiek ieguldīta attīstībā. Redzam, ka tirgotāji aizvien atver jaunus veikalus, ēdināšanas uzņēmumi jaunas sava zīmola kafejnīcas un restorānus. Pieprasījums ir, jānodrošina piedāvājums, jāpelna, kamēr var. Bet parāds kā tāds samilzis mākonis kļūst aizvien tumšāks, un skaidrs, ka kaut kur nolīs. Un tad būs brēka – mēs strādājam, nodrošinām cilvēkiem darbu, viņi paliek Latvijā, bet valsts (tā, kas vienmēr ir tā sliktā un vainīgā) piedzen parādu, uzliek procentus, un nu bankrots klāt. Kā sabiedrībai tādus nepažēlot! Protams, kurš tad te tas godīgais, katrs kuļas, kā māk. Tā gan!
Tāda tā filozofija. Jocīga. Dzīvojam nabadzībā, bet paši ļaujam tādu radīt. Iecietīgi pasmaidām par tiem, kuri māk vai tomēr nekaunīgi atļaujas nemaksāt nodokļus, aizstāvam tos, kuri iemanījušies dzīvot uz citu rēķina. Aizbildinājumus, attaisnojumus var izdomāt vienmēr un katrs. Bet valstī, vienalga kāda kuram pret to attieksme, ir likumi, kas jāievēro. Kamēr tā nebūs, nav iemesla sūkstīties par paša nabadzību un kaimiņa bagātību.
Komentāri