Pagājis gads, kopš Labklājības ministrs Jānis Reirs preses konferencē cildināja Latvijas pensiju sistēmu, kas efektīva jau divdesmit gadus. Salīdzinot ar pasaules valstu pensiju sistēmu, mūsējai ir visai augstā – devītā – vieta. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem ticis vērtēts? Pensionāru labsajūtas pašvērtējums gandrīz visus divdesmit gadus un it īpaši pēdējos astoņus – krīzes un pēckrīzes periodā – tam nekādi neatbilst.
Jānis Reirs viesojās Cēsīs, un “Druva” lūdza pastāstīt par aktuālo sociālajā jomā. Ministrs skaidroja, ka Latvijas pensiju sistēma tiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Finansiāli tā var pārciest krīzes, dzīvot ilgu mūžu un ir kā garantija pašreizējiem maksātājiem, ka, sasniedzot atbilstošu vecumu, šie cilvēki saņems pensiju – tos līdzekļus, ko viņi ir iemaksājuši.
Jānis Reirs: ” Valstī ir noteiktas minimālās iemaksas no ieņēmumiem, kas nodrošina ilgtspēju. Tie ir 34,09 procenti, kuri ir aprēķināti, lai pietiktu gan pabalstu, gan pensiju izmaksām.
Visās preses konferencēs esmu teicis, ka šī patiešām ir laba sistēma, problēma vienīgi tā, ka vismaz trešdaļa strādājošo, aptuveni 30 procenti darbaspējīgo jeb 300 tūkstoši cilvēku, nepiedalās. Viņi neiemaksā summu, ko jau šobrīd varētu izmantot pašreizējiem pensionāriem, un, kas vēl bēdīgāk, nākotnē paši arī nesaņems pensijas, bet tikai pensiju pabalstus. Tas ir slazds, ja cilvēki piekrīt saņemt atalgojumu aploksnēs, bet par viņiem netiek veiktas sociālās iemaksas. Darbinieks sevi apzog. Patlaban viņa iemaksas veido vecāku vai vecvecāku pensiju, bet nākotnē tas būs viņa paša mūža nodrošinājums.”
Pirms gandrīz gada ministrs solīja, ka pensiju sistēma tiks pilnveidota, risināts indeksācijas jautājums, kā arī vairāk domāts par tiem, kuri visu mūžu strādājuši, bet pensijas ir mazas. Tām nevajadzētu būt mazākām par valstī noteikto iztikas minimumu. Kāpēc pensijas nerēķina ar koeficientu, kas būtu piesaistīts vidējai algai valstī?
Jānis Reirs iebilda, ka pensijas jau tiekot šādi aprēķinātas, izmantojot koeficientu, kas piesaistīts vidējās algas izmaiņām. Janvārī tā ir viena ceturtā daļa no algas pieauguma, bet no oktobra palielināsies līdz piecdesmit procentiem no vidējās algas pieauguma, tāpat kā tas bija pirmskrīzes laikā.
Par situāciju 2016. gadā ministrs stāsta, ka pensiju sistēma zaudēja simts miljonus eiro, savukārt cilvēki zaudēja pabalstus. Minimālais slimības pabalsts iznāca pieci centi dienā, mazākais bezdarbnieka pabalsts septiņi centi dienā. Tas nozīmē, ka par šo darbinieku nebija veiktas sociālās iemaksas. Jānis Reirs precizē: “Bija apmēram 37 tūkstoši cilvēku, kuri saņēma slimības pabalstus par nepilnām sociālajām iemaksām. Tas tiešām ir katastrofāli! Atceļot minimālo iemaksu, gandrīz 300 tūkstoši iedzīvotāju saslimšanas vai bezdarba gadījumā tiek pakļauti pilnīgas nabadzības riskam.”
Sociālā joma ir viena no tām, kuru bieži mēdz salīdzināt ar Igauniju vai Skandināvijas valstīm. Kā parasti, visas nelaimes rodas no salīdzināšanas. Pie tam pirms divdesmit gadiem, veidojot šo pensiju modeli, izmantoja tieši Zviedrijas metodiku.
Ministrs Jānis Reirs skaidro: “Igaunijai pa attīstības ceļu izdodas iet straujāk. Savukārt Igaunija daudz ko ir pārņēmusi no Somijas un nekautrējas par to. Vēl ir svarīgi apzināties, ka savāktie nodokļi nav abstrakta nauda. Igauņi labāk maksā nodokļus, jo vairāk sevi saista ar valsti.”
Ko labklājības jomā šajā gadā izjutīsim? Jānis Reirs: “Labklājības nozarei 2017. gada budžetā ir vislielākais pieaugums, apmēram 170 miljoni eiro. Liekas naudas nav, bet visa, kas ir, tiks atvēlēta sociālajām vajadzībām – jaunajām māmiņām, invalīdiem, arī audžuģimenēm, jo bērniem nav jāaug institūcijās, kur viņi nespēj apgūt adaptēšanos sabiedrībā. Nodarbinātības valsts aģentūrā iesāktas jaunas programmas jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kam ir piecdesmit gadu un vairāk, būs iespēja pārkvalificēties, apgūt jaunu specialitāti.
Iedzīvotājiem ir jāpacīnās par savām tiesībām, jābūt uzstājīgākiem, pašiem jāmeklē informācija. Savukārt atbildīgo dienestu speciālistiem novēlu būt pretimnākošiem, saprast cilvēku vēlmes un palīdzēt.”
Komentāri