Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kur vēl atšķiramies

Līga Salnite
19:17
21.12.2020
5

Par nepieciešamību kritiski vērtēt ziņu avotus, iedziļinoties dažādos viedokļos, pēdējos gados intensīvi tiek runāts tā sauktās medijpratības kontekstā. Taču man šoreiz gribas dalīties kādā personīgā atklāsmē par dažādības ilgstošu un pat lāgā uzreiz neatpazītu līdzāspastāvēšanu gaidāmo svētku gaisotnē.

Manā ģimenē, radu un draugu lokā tik iemīļots un gaidīts vienmēr ir bijis tieši Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet starp viņiem kopš manām bērnības gaitām tikpat kā nebija neviena aktīva kristieša, tamdēļ tas nebūtu saistāms ar ticību. Lielākoties savas dzimtas saziņā atminos humora pilnu, bet pragmatisku sarunas stilu, ne – diskusijas par vērtībām, globāliem procesiem vai kopā būšanu kā dāvanu. Līdz ar to šo gaidīšanas kultu un neapzināto garīgo piepildījumu, ko tas tomēr ik gadu mums nesa, nesaistu ar mūsu mājsaimniecības vai pat dzimtas mērogā pastāvošajām tradīcijām. Svētku noskaņojums ar skaņām, garšām un pat garāmskrienošām reklāmām ir kā tāds miglas vāls, kas tevi apņem tur, kur nu tajā mirklī esi. Šoreiz atturēšos no neizsmeļamās tēmas par to, cik liels spēks ir šī noskaņojuma iedegšanā katram pašam. Mēs jau zinām, ka to var, bet krietni retāk vai nekad neaizdomājamies, ka kāds nemaz nejūt vajadzību pēc Adventes noskaņojuma, pēc gaidīšanas kulta.
Varētu nodomāt, ka tik uzkrītošu tradīciju atšķirība jāpamana uzreiz. Tomēr nē. Jau gadiem dalot savu dzīvi – telpu, priekus un rūpes – ar citas kultūras pārstāvi un jau ikdienā par pašsaprotamām pieņemot neskaitāmās uztveres nianšu atšķirības starp mums, tomēr Ziemassvētku gaidīšana kā šo atšķirību temats bija paslīdējusi garām. Lai gan nekad neesmu bijusi no tiem, kam gribētos pāragri, jau tūliņ pēc valsts svētkiem, izkarināt lampiņu virtenes, tomēr bez ārišķīgajiem elementiem kā dekorācijām, aro­mātiem un visvairāk skaņām un dziesmām iztikt nevaru. Tam visam kaut nedaudz jābūt, lai iestātos pilnība un bērns varētu uz mirkli manī atgriezties. To, ka otram šie noskaņas nieki neizraisa tik milzīgu sajūsmu, norakstīju uz gaumes atšķirībām vai konkrēto situāciju. Taču tikai pavisam nesen izdevās vārdiski atšifrēt šo mīklu. Ja esi uzaudzis valstī, kur ne tikai dominējoša ir pareizticība un arī tās ietvaros Ziemassvētki netiek “gaidīti” mūsu pierastajā izpratnē, tad decembris nudien vairāk saistās vien ar pusgada ieskaišu un eksāmenu nokārtošanu, ne kanēļa smaržu un dziesmām. Ja visā pilsētvidē reklāmas stabi vien vēsta par atsevišķiem Jaunā gada pasākumiem, tad uz skolu vai darbu skrienošajam mūsu gaidītie Ziemassvētki ir vien iekšējs pārdzīvojums, ne ārēji baudāms prieks.

Ne tikai līdzīgie paradumi spēj vienot. Kā bērnu attapības uzdevumos – atrodi sevī un sev tuvajā cilvēkā piecas atšķirības, un jūs jau esat soli tuvāk viens otram.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi