Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kur vēl atšķiramies

Līga Salnite
19:17
21.12.2020
17

Par nepieciešamību kritiski vērtēt ziņu avotus, iedziļinoties dažādos viedokļos, pēdējos gados intensīvi tiek runāts tā sauktās medijpratības kontekstā. Taču man šoreiz gribas dalīties kādā personīgā atklāsmē par dažādības ilgstošu un pat lāgā uzreiz neatpazītu līdzāspastāvēšanu gaidāmo svētku gaisotnē.

Manā ģimenē, radu un draugu lokā tik iemīļots un gaidīts vienmēr ir bijis tieši Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet starp viņiem kopš manām bērnības gaitām tikpat kā nebija neviena aktīva kristieša, tamdēļ tas nebūtu saistāms ar ticību. Lielākoties savas dzimtas saziņā atminos humora pilnu, bet pragmatisku sarunas stilu, ne – diskusijas par vērtībām, globāliem procesiem vai kopā būšanu kā dāvanu. Līdz ar to šo gaidīšanas kultu un neapzināto garīgo piepildījumu, ko tas tomēr ik gadu mums nesa, nesaistu ar mūsu mājsaimniecības vai pat dzimtas mērogā pastāvošajām tradīcijām. Svētku noskaņojums ar skaņām, garšām un pat garāmskrienošām reklāmām ir kā tāds miglas vāls, kas tevi apņem tur, kur nu tajā mirklī esi. Šoreiz atturēšos no neizsmeļamās tēmas par to, cik liels spēks ir šī noskaņojuma iedegšanā katram pašam. Mēs jau zinām, ka to var, bet krietni retāk vai nekad neaizdomājamies, ka kāds nemaz nejūt vajadzību pēc Adventes noskaņojuma, pēc gaidīšanas kulta.
Varētu nodomāt, ka tik uzkrītošu tradīciju atšķirība jāpamana uzreiz. Tomēr nē. Jau gadiem dalot savu dzīvi – telpu, priekus un rūpes – ar citas kultūras pārstāvi un jau ikdienā par pašsaprotamām pieņemot neskaitāmās uztveres nianšu atšķirības starp mums, tomēr Ziemassvētku gaidīšana kā šo atšķirību temats bija paslīdējusi garām. Lai gan nekad neesmu bijusi no tiem, kam gribētos pāragri, jau tūliņ pēc valsts svētkiem, izkarināt lampiņu virtenes, tomēr bez ārišķīgajiem elementiem kā dekorācijām, aro­mātiem un visvairāk skaņām un dziesmām iztikt nevaru. Tam visam kaut nedaudz jābūt, lai iestātos pilnība un bērns varētu uz mirkli manī atgriezties. To, ka otram šie noskaņas nieki neizraisa tik milzīgu sajūsmu, norakstīju uz gaumes atšķirībām vai konkrēto situāciju. Taču tikai pavisam nesen izdevās vārdiski atšifrēt šo mīklu. Ja esi uzaudzis valstī, kur ne tikai dominējoša ir pareizticība un arī tās ietvaros Ziemassvētki netiek “gaidīti” mūsu pierastajā izpratnē, tad decembris nudien vairāk saistās vien ar pusgada ieskaišu un eksāmenu nokārtošanu, ne kanēļa smaržu un dziesmām. Ja visā pilsētvidē reklāmas stabi vien vēsta par atsevišķiem Jaunā gada pasākumiem, tad uz skolu vai darbu skrienošajam mūsu gaidītie Ziemassvētki ir vien iekšējs pārdzīvojums, ne ārēji baudāms prieks.

Ne tikai līdzīgie paradumi spēj vienot. Kā bērnu attapības uzdevumos – atrodi sevī un sev tuvajā cilvēkā piecas atšķirības, un jūs jau esat soli tuvāk viens otram.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi