Atpūtnieku pārpildītās peldvietās bieži novērojams, ka cilvēki paņēmuši līdzi suņus. Veselības inspekcija norāda, ka nevienā publiskajā peldvietā nav atļauta dzīvnieku uzturēšanās un par šī noteikuma neievērošanu var piemērot naudas sodu līdz
350 eiro. Taču arī peldvietās, kas nav oficiāli reģistrētas, suņus peldināt nevajag.
Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muceniece skaidro: “Suņu peldināšana publiskajās ūdenstilpēs, ja tās izmanto cilvēki, nav pieļaujama. Neatkarīgi no tā, vai tā ir oficiāla peldvieta, vai neoficiāla. Suns peldvietā var traucēt pārējos apmeklētājus ar specifisku kažoka smaku, riešanu vai cita veida uzvedību, kas var radīt cilvēkiem diskomfortu. Ministru kabineta (MK) noteikumos “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, ir noteiktas gan prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, gan dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumi. Minētajos noteikumos ir norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar savu mīluli atrasties ārpus mājas, ja mājdzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Bet peldvietās, lai arī suns ir vesels, potēts, labi audzināts, nav agresīvs, suņa saimnieks nevar paredzēt, vai dzīvnieks ar savu klātbūtni vai uzvedību netraucēs pārējos apmeklētājus, tāpēc suņu peldināšanai jāizvēlas vieta, kuru cilvēki neizmanto.”
S. Muceniece uzsver, ka saskaņā ar MK noteikumiem, oficiālajās peldvietās apsaimniekotājam ir jānodrošina, lai tur neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki. Tāpat noteikumos ir prasība informatīvajā stendā iekļaut informāciju par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus.
“Veselības inspekcijas speciālisti, peldsezonas laikā apsekojot katru peldvietu un pārbaudot tās uzturēšanas un higiēnas prasību ievērošanu, izvērtē, vai netiek veiktas darbības, kas var piesārņot peldvietu, tai skaitā, vai peldvietā netiek ievesti suņi. Turklāt liela daļa Latvijas pašvaldību arī saistošajos noteikumos ir iestrādājušas normu, kas aizliedz peldvietā (pludmalē) ievest suņus un citus mājdzīvniekus un peldināt tos,” klāsta departamenta vadītāja.
Tā dēvētajās neoficiālajās pludmalēs ar suni pastaigāties normatīvie akti neliedz, taču saimniekam ieteicams ikreiz izvērtēt situāciju. Ja pludmalē daudz cilvēku, dvielīši noklāti cits citam līdzās, rotaļājas bērni, drošāk būtu suni tur nevest, jo daudziem var būt iebildumi. Labāk izvēlēties pēc iespējas tukšāku pludmali.
Interesējamies, kādu ietekmi uz cilvēku veselību var atstāt peldēšanās ūdenstilpēs, kurās peldas arī suņi. “Suņi var piesārņot gan peldvietas apkārtējo teritoriju, ūdens malu, kur parasti rotaļājas bērni, gan pašu ūdeni, radot fekālo piesārņojumu, savukārt fekālais piesārņojums var saturēt patogēnās baktērijas. Tāpat suņu fekālijas var saturēt parazītus, kas var izraisīt veselības traucējumus cilvēkiem, kas šajā ūdenstilpē peldas,” paskaidro S. Muceniece.
Priekuļu pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks apstiprina, ka ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības par suņu peldināšanu atpūtnieku iecienītās peldvietās, īpaši Niniera ezerā, taču atzīst, ka pašvaldības saistošajos noteikumos par suņu atrašanos šādās atpūtas vietās nekas nav atrunāts: “Tomēr pilnībā bezspēcīgi neesam, jo, atsaucoties uz Administratīvā pārkāpuma kodeksa 106. pantu, šādos gadījumos piemērojamais sods ir no septiņiem līdz 350 eiro.”
Arī “Žagarkalna” kempinga-laivu bāzes pārstāvis Vadims Kameņevs par kempingā esošo pludmali saka, ka suņiem savā vaļā te nav atļauts skraidīt: “Pie mums ar suņiem ir atļauts uzturēties, bet tiem vienmēr jābūt pavadā. Taču peldēšanās ar suni pavadā nebūs prātīga, neesam arī novērojuši, ka kāds tā darītu. Arī dabas takās izvietotas zīmes, kas aizliedz suņiem brīvi skraidīt, jo teritorijā uzturas mazi bērni, cilvēki brauc ar riteņiem. Tomēr, ja kāds noteikumus pārkāpj, mēs brīdinām. Ja uz aizrādījumiem nereaģē, varam izsaukt pašvaldības policiju. Pašiem mums juridiski nav tiesību sodīt cilvēkus ar naudas sodu.”
Suņu saimniekiem gan ir iebildumi. “Ārā ir karsts. Suns visu dienu dzīvojis dzīvoklī. Mājās mums ir tikai duša, ko tad lai es daru? Vēl saprastu, ja mans suns būtu vārtījies pa smiltīm vai nekopts, taču mēs esam apzinīgi saimnieki, pēc Neo vienmēr savācam, dzīvnieks ir vakcinēts, ir normāls, kārtīgs suns, nevienu nav sakodis, mīl bērnus, ir draudzīgs. Cilvēki pārspīlē,” saka Sanita, Džeka Rasela terjera Neo saimniece, piebilstot, ka dzīvnieku ņem līdzi ceļojumos un ārzemēs neviens nekad nav izteicis šādu neapmierinātību.
Kāda cita uzrunātā kundze, kura nevēlējās, ka viņas vārdu un uzvārdu publicē, domā pretēji: “Pilnībā atbalstu, ka publiskajās pludmalēs nedrīkst izvest pastaigās un peldināt suņus. Es mīlu dzīvniekus, bet man nav patīkami, ka svešs suns pludmalē man skraida apkārt, lai arī tikai spēlējas. Mana paziņa stāstīja, ka Dānijā suņi brīvi uzturas pludmalē. Jā, tikai tur tie ir citādi audzināti, tur neredz agresīvus suņus. Tos, kuri tādi ir, neviens neved pastaigās uz cilvēku pārpildītām atpūtas vietām. Tā ir būtiska starpība. Otrkārt, arī šajās valstīs suņi parasti ir atļauti pludmalēs tikai noteiktās vietās, nevis jebkur, kur ienāk prātā. Varbūt varētu apdomāt iespēju un noteikt vienu vietu, kur tas būtu atļauts, lai arī man liekas, ka sunim pludmale ir vienkārši mocības, tam tur nebūtu jāatrodas 30 grādu karstumā. Tas suņa veselībai nāk tikai par sliktu.”
Lai arī pastāv liela viedokļu dažādība un visbiežāk suņu saimniekus no citiem atpūtniekiem šķir neredzama, tomēr dziļa aiza, likums paredz respektēt vie- nam otru. Ieteicams atrast mīlulim citu, klusāku vietu, kur peldēties.
Komentāri